Francija aizliedz smēķēšanu ārā – Vācija atpaliek

Francija ievieš plašu smēķēšanas aizliegumu ārpus telpām

Francija ir ieviesusi vienu no stingrākajiem pretsmēķēšanas pasākumiem Eiropā, paplašinot smēķēšanas aizliegumu, iekļaujot plašu publisku ārtelpu klāstu. Sākot ar šo nedēļu, smēķēšana ir aizliegta ne tikai darba vietās, sabiedriskajā transportā un rotaļu laukumos — kā tas bija spēkā jau ilgu laiku —, bet arī pludmalēs, parkos, autobusu pieturās, skolu, bibliotēku, peldbaseinu tuvumā un pat iestāžu priekšā, kurās dzīvo nepilngadīgie. Pasākuma mērķis ir samazināt pasīvās smēķēšanas ietekmi un atturēt bērnus un pusaudžus no šī ieraduma uzsākšanas.

Likums stājās spēkā tikai dienu pēc tā publicēšanas oficiālajā valdības biļetenā, pārsteidzot daudzus. Lai gan sākotnēji tiek prognozēts, ka tā piemērošana būs mērena, pārkāpējiem draud 135 eiro sods. Smēķēšana privātajās automašīnās, ja klāt ir bērni, jau paredzēja ievērojamu sodu līdz pat 750 eiro.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem elektroniskās cigaretes un smēķēšana restorānu un kafejnīcu terasēs joprojām ir atbrīvota no šī noteikuma.

Valdības mērķis ir radīt nesmēķētāju paaudzi

Šis solis ir daļa no ilgtermiņa sabiedrības veselības stratēģijas, kuras mērķis ir līdz 2032. gadam izaudzināt to, ko Francijas veselības ministre Katrīna Vautrēna sauc par "bez tabakas paaudzi". Saskaņā ar Francijas valdības datiem 90 procenti smēķētāju sāk lietot tabaku pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Aizliegums tiek uzskatīts par preventīvu triecienu pret agrīnu nikotīna atkarību, skaidri uzsverot nepilngadīgo aizsardzību pret kaitīgu ietekmi un pasīvo smēķēšanu.

Francijā katru gadu tiek ziņots par aptuveni 75,000 5,000 ar smēķēšanu saistītu nāves gadījumu, kā arī līdz pat 156 nāves gadījumu pasīvās smēķēšanas dēļ. Arī finansiālais slogs sabiedrības veselības sistēmai ir ievērojams, aptuveni XNUMX miljardu eiro apmērā gadā.

Plašs sabiedrības atbalsts Francijā

Nesen veiktā aptauja atklāja, ka 62 procenti Francijas iedzīvotāju atbalsta aizliegumu. Lai gan daži kritiķi apgalvo, ka šis solis ierobežo personisko brīvību, daudzi pilsoņi, īpaši vecāki un veselības aprūpes speciālisti, šo pasākumu atzinīgi novērtēja. Viņiem šis lēmums ir nozīmīgs solis sabiedrības veselības politikā un bērnu tiesībās uz tīru gaisu.

Uz Vāciju pieaug spiediens rīkoties

Francijas aizliegums ir atjaunojis diskusijas Vācijā, kur smēķēšanas noteikumi joprojām ir nekonsekventi un sadrumstaloti visās 16 federālajās zemēs. Lai gan smēķēšana ir aizliegta lielākajā daļā iekštelpu sabiedrisko telpu, piemēram, valdības ēkās, slimnīcās un izglītības iestādēs, nav valsts mēroga noteikumu, kas aizliegtu smēķēšanu āra zonās, kuras bieži apmeklē bērni.

Piemēram, Ziemeļreinā-Vestfālenē (ZRW) kopš 2013. gada ir spēkā visaptverošs smēķēšanas aizliegums telpās, tomēr smēķēšana terasēs un alus dārzos joprojām ir atļauta. Vācijā smēķēšanas aizliegumi brīvā dabā ir reti un parasti attiecas tikai uz konkrētiem pasākumiem vai pašvaldībām, piemēram, brīvdabas festivāliem Holcvikēdes pilsētā.

Sabiedrības noskaņojums Vācijā šķiet dalījies. Lai gan daudzi sociālo mediju lietotāji aicināja veikt līdzīgus pasākumus kā Francijā, citi pauda bažas par pārmērīgu regulējumu un tā piemērošanas praktiskumu.

Veselības eksperti un interešu aizstāvības grupas aicina uz reformām

Medicīnas speciālisti un interešu aizstāvības grupas ir aicinājušas Vācijas likumdevējus ieviest stingrākus noteikumus. Gan Vācijas Pediatrijas un pusaudžu medicīnas biedrība (DGKJ), gan Vācijas Vēža biedrība atzinīgi novērtēja Francijas pieeju, norādot, ka tā rada vērtīgu precedentu. Tās uzsvēra, cik svarīgi ir aizsargāt bērnus, grūtnieces un personas ar hroniskām slimībām vai alerģijām no tabakas dūmu iedarbības sabiedriskās vietās.

Pretsmēķēšanas organizācijas „Pro Rauchfrei” priekšsēdētājs Stefans Veinbergers apgalvoja, ka smēķēšana brīvā dabā var pakļaut garāmgājējus kaitīgām vielām, īpaši pārpildītās vietās. Viņš arī norādīja, ka smēķēšana redzamā publiskā vietā normalizē šo ieradumu un palielina tā pievilcību pusaudžu vidū.

Vācijas tabakas nozares asociācija Bundesverband der Tabakwirtschaft (BVTE) kritizēja Francijas lēmumu, apgalvojot, ka tas liecina par pāreju no nesmēķētāju aizsardzības uz smēķētāju marginalizēšanu. Tomēr Vācijā pieaug impulss, un vairāki SPD un Zaļās partijas politiķi atklāti iestājas par noteikumiem, kas veidoti pēc Francijas parauga.

Tabakas lietošana Vācijā joprojām ir plaši izplatīta

Neskatoties uz ilgstošu smēķēšanas rādītāju samazināšanos kopš 1980. gs. astoņdesmitajiem gadiem, Vācija joprojām ziņo par satraucošiem skaitļiem. Nesen veiktā valsts mēroga aptaujā atklājās, ka smēķē 28.3 % pieaugušo. Jauniešu vidū vecumā no 14 līdz 17 gadiem tabakas lietošana kopš 2021. gada ir gandrīz divkāršojusies, tagad sasniedzot 15.9 %. Vācijas Federālais statistikas birojs ziņoja arī par cigarešu patēriņa pieaugumu uz vienu iedzīvotāju – no 758 cigaretēm uz vienu cilvēku 2023. gadā līdz 784 cigaretēm 2024. gadā.

Tikpat satraucošs ir dramatiskais vienreizlietojamo elektronisko cigarešu patēriņa pieaugums, kas Vācijā kopš 60. gada ir pieaudzis līdz 2022 miljoniem vienību gadā. Veselības aizsardzības iestādes brīdina, ka šīs ierīces bieži vien kalpo kā vārti uz nikotīna atkarību un pašas rada veselības riskus.

Vācijā katru gadu tiek reģistrēti aptuveni 110,000 79 ar smēķēšanu saistītu nāves gadījumu. Saskaņā ar Vācijas Vēža pētījumu centra datiem finansiālais slogs valsts veselības aprūpes sistēmai tiek lēsts aptuveni XNUMX miljardu eiro apmērā gadā.

Politiskā griba joprojām ir nevienmērīga

Vācijas jaunā federālā veselības ministre Nina Varkena publiski aicinājusi federālās zemes saskaņot savus nesmēķētāju aizsardzības likumus un iekļaut elektroniskās cigaretes esošajā regulējumā. Viņa uzsvēra, ka kaitīgie aerosoli no e-cigaretēm bieži tiek novērtēti par zemu, un mudināja uz ātru likumdošanas rīcību, jo īpaši nepilngadīgo aizsardzībai.

ES līmenī Eiropas Komisija ir ieteikusi stingrākus smēķēšanas ierobežojumus ārpus telpām, īpaši rotaļu laukumu, sabiedriskā transporta mezglu un brīvdabas ēdināšanas zonu tuvumā. Tomēr pagājušajā gadā Eiropas Parlaments nobalsoja pret vairāku nesmēķētāju zonu ieviešanu visā Savienībā.

Turpretī Apvienotā Karaliste jau ir spērusi drosmīgus soļus. 2024. gadā tā pieņēma likumu, kas uz visiem laikiem aizliedz cigarešu pārdošanu ikvienam, kas dzimušs pēc 2009. gada, un aizliedz smēķēšanu skolu, slimnīcu un rotaļu laukumu tuvumā.

Sabiedrības veselības nākotne Eiropā ir atkarīga no politikas

Francijai nosakot jaunu tabakas kontroles standartu sabiedriskās vietās, citas Eiropas valstis, tostarp Vācija, saskaras ar pieaugošu spiedienu sekot šim piemēram. Debates par to, kur novilkt robežu starp personisko brīvību un atbildību par sabiedrības veselību, turpinās. Taču, pieaugot pierādījumiem par kaitējumu, īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, aicinājums pēc izlēmīgas rīcības kļūst arvien skaļāks.