Gruzija saskaras ar politisko krīzi un ES piedāvājumu nenoteiktību

Gruzija ir iegrimusi politiskajā satricinājumā, un tās iedzīvotāji, neskatoties uz valdības vilcināšanos, pieprasa ciešākas attiecības ar Eiropu. Spriedze sasniegusi jaunu virsotni, kad visā valstī ir izcēlušies masu protesti, īpaši Tbilisi, kur demonstranti saskārušies ar skarbu varas iestāžu reakciju.

Valdības nostāja saistībā ar pievienošanos ES veicina sabiedrības sašutumu

Valdošā partija "Gruzijas sapnis" paziņoja par pievienošanās ES sarunu apturēšanu līdz 2028. gadam, izraisot plašus nemierus iedzīvotāju vidū, kuri to uzskata par nodevību saviem Eiropas centieniem. Šis lēmums licis arī apturēt budžeta dotāciju saņemšanu no Briseles, pastiprinot sabiedrības sašutumu un palielinot Krievijas ietekmi Gruzijas politikā. Situācija ir pasliktinājusies tiktāl, ka ASV Valsts departaments ir apturējis stratēģiskās partnerattiecības ar Džordžiju, nosodot pret protestētājiem izmantoto pārmērīgo spēku.

Prezidenta Zourabičvili izaicinošais stends

Šādos apstākļos prezidente Salome Zourabichvili ir kļuvusi par pārliecinošu ES atbalstošās frakcijas atbalstītāju. Pretēji valdības prokrieviskajai nosliecei viņa atklāti kritizējusi oktobrī notikušās parlamenta vēlēšanas kā krāpnieciskas un pasludinājusi pašreizējo parlamentu par neleģitīmu. Neskatoties uz to, ka viņas pilnvaru termiņš tuvojas beigām, Zourabičvili atsakās atkāpties no amata, uzstājot, ka viņas prezidentūra joprojām ir vienīgā likumīgā autoritāte. Viņa ir kļuvusi par pretošanās simbolu, apņemoties palikt amatā, līdz tiks ievēlēta likumīga valdība un valsts atsāks ceļu uz integrāciju ES.

Valsts mēroga protesti liecina par krīzes padziļināšanu

Protestu mērogs ir bezprecedenta, mītiņi ne tikai aprobežojas tikai ar Tbilisi, bet izplatās arī lielākajās pilsētās, piemēram, Batumi un Sugdidi. Protestētāji, kuri cīnās ar ūdens lielgabaliem un asaru gāzi, tika uzskatīti par ES karogu vicināšanu kā simbolu viņu apņemšanās ievērot Eiropas vērtības. Protesti ir piesaistījuši dažādus sabiedrības slāņus, tostarp valsts sektora darbiniekus no diplomātiskā korpusa, kuri protestējot sākuši atkāpties no amata.

Starptautiskās reakcijas un nākotnes sekas

Starptautiski krīze ir piesaistījusi uzmanību ar tādām struktūrām kā Eiropas Parlaments, kas pieprasa jaunas vēlēšanas Gruzijā. Eiropas Savienība ir paudusi bažas par nesen pieņemtajiem likumiem, kas ierobežo LGBT tiesības un ārvalstu ietekmi, kā rezultātā ir iesaldēta Gruzijas pieteikšanās ES. Šie notikumi nozīmē kritisku pavērsienu Gruzijai, jo tā svārstās starp tās Eiropas ambīcijām un pašreizējās valdības saskaņošanu ar Krievijas interesēm.

Secinājumi

Tā kā Gruzija atrodas krustcelēs, nākamās nedēļas ir ļoti svarīgas, lai noteiktu, vai tā var atgūt savu ceļu uz integrāciju Eiropā, vai arī tā padosies iekšējo nesaskaņu un ārējās ietekmes spiedienam. Tās iedzīvotāju apņēmība, kas redzama notiekošajos protestos, izceļ noturīgu virzību uz demokrātiju un Eiropas vērtībām, veidojot pamatu potenciāli transformējošam periodam Gruzijas politikā.