Katrs ceturtais migrants apsver iespēju pamest Vāciju birokrātisku un sociālu problēmu dēļ

Jauns, visaptverošs Nodarbinātības pētījumu institūta (IAB) pētījums atklāj, ka 26 procenti imigrantu Vācijā apsver iespēju pamest valsti. Pamatojoties uz vairāk nekā 50,000 2.6 dalībnieku atbildēm, šis skaitlis atbilst aptuveni 300,000 miljoniem cilvēku. No tiem aptuveni XNUMX XNUMX jau ir formulējuši konkrētus emigrācijas plānus.

Atzinumi atklāj satraucošu tendenci: daudzi no tiem, kas apsver iespēju aizbraukt, nav marginālas vai grūtībās nonākušas grupas, bet gan augsti izglītoti, ekonomiski veiksmīgi un lingvistiski integrēti indivīdi — tieši tādi profili, uz kuriem Vācija ir atkarīga, lai risinātu pieaugošo kvalificēta darbaspēka trūkumu.

Galvenie virzītājspēki: birokrātija, nodokļi un politiskā neapmierinātība

Respondenti minēja dažādus neapmierinātības iemeslus. Visbiežāk minētie bija pārmērīga birokrātija, augsti nodokļi un politiskā vilšanās. Šie faktori ietekmē visas galvenās imigrantu kategorijas — sākot no darbaspēka un ģimenes migrantiem līdz studentiem un bēgļiem. Bēgļi arī norādīja uz diskrimināciju kā atšķirīgu un spēcīgu iemeslu savai vēlmei aizbraukt.

Kamēr daži migranti apsver iespēju atgriezties savās izcelsmes valstīs, citi plāno pārcelties uz trešajām valstīm. Polija kļuva par populārāko atgriešanās galamērķi, kam sekoja Rumānija. Bieži tika minētas arī Turcija un Ukraina. Starp tiem, kas vēlas pārcelties citur, visaugstāk ierindojās Šveice, Amerikas Savienotās Valstis un Spānija.

Emigrācijas plānu personīgā un profesionālā motivācija

Migrantiem, kas vēlējās atgriezties dzimtenē, galvenie iemesli bija personīgās attiecības un emocionālās saites. Laulātie, bērni, radinieki un mūža draugi bija galvenie šo lēmumu veidošanā.

Tikmēr tos, kas apsvēra emigrāciju uz jaunu galamērķi, vadīja ekonomiskās iespējas un karjeras attīstība. Viņi parasti deva priekšroku valstīm ar stabilu ekonomiku, vienkāršotiem administratīvajiem procesiem un spēcīgām darba tirgus integrācijas sistēmām. Šī atšķirība izceļ migrācijas lēmumu daudzdimensionālo raksturu, jo gan personīgie, gan profesionālie faktori sarežģīti mijiedarbojas.

Galvenās nozares, kurām draud talantu zaudēšana

Emigrācijas risks ir īpaši augsts jomās, kurās jau tā ir grūtības ar personāla trūkumu. Saskaņā ar IAB datiem 30–39 procenti migrantu, kas strādā IT, finanšu, apdrošināšanas un konsultāciju nozarēs, ziņoja, ka apsver iespēju pamest Vāciju. Pat tādās kritiski svarīgās nozarēs kā veselības aprūpe, ražošana, loģistika un sociālie pakalpojumi migrantu emigrācijas līmenis bija no 24 līdz 28 procentiem.

Šī tendence ir satraucoša darba tirgus ekspertiem, jo ​​tā tieši apdraud Vācijas spēju saglabāt galveno infrastruktūru un ekonomisko konkurētspēju. Migranti, kuri, visticamāk, apsvērs iespēju aizbraukt, ir arī tie, kas ir visvērtīgākie Vācijas darbaspēkam: izglītoti, nodarbināti un pieredzējuši speciālisti ar spēcīgām vācu valodas prasmēm.

Strukturālie šķēršļi kavē integrācijas centienus

Neskatoties uz ilgstošajām publiskajām diskusijām par integrāciju, daudzi imigranti joprojām saskaras ar ievērojamiem strukturāliem šķēršļiem. Sarežģītas ārzemju kvalifikāciju atzīšanas procedūras, lēnas un necaurspīdīgas administratīvās sistēmas, kā arī nekonsekventa imigrācijas politikas piemērošana tika minēti kā faktori, kas vājina uzticēšanos Vācijas institūcijām.

Lai gan Vācija ir pielikusi pūles, lai vienkāršotu uzturēšanās atļauju iegūšanas ceļus un atzītu ārvalstu diplomus, IAB pētījuma respondenti savu pieredzi raksturoja kā apgrūtinātu neefektivitātes dēļ. Šīs birokrātiskās problēmas apvienojumā ar ierobežoto piekļuvi stabilam darbam vai profesionālajai izaugsmei veicina plaši izplatītu atstumtības sajūtu dažu migrantu grupu vidū.

Politikas ieteikumi aicina veikt steidzamas reformas

IAB eksperti uzsver, ka ar imigrācijas veicināšanu vien nepietiek. IAB migrācijas un starptautiskā darba tirgus pētījumu departamenta vadītāja Jūlija Kosjakova uzsvēra nepieciešamību veidot ilgtermiņa apmešanās perspektīvas. Tajās jāiekļauj efektīvākas administratīvās struktūras, ātrāka lēmumu pieņemšana imigrācijas procesos un lielāks atbalsts sociālajai iekļaušanai.

Vanesa Ahuja no Federālās Nodarbinātības aģentūras piekrita šim viedoklim, aicinot spert drosmīgus soļus, lai vienkāršotu birokrātiskos procesus, digitalizētu imigrācijas sistēmas un paātrinātu kvalifikāciju atzīšanu. Viņa norādīja, ka tikpat svarīgi ir veicināt plašu sabiedrības pieņemšanu migrantiem un atzīt viņu būtisko lomu Vācijas ekonomikā.

Atgriešanās joprojām ir iespēja dažiem

Interesanti, ka aptuveni 21 procents migrantu, kuri pašlaik apsver emigrāciju, būtu atvērti atgriešanās Vācijā vēlākā posmā. Trešdaļa to ir pilnībā noraidījuši, savukārt gandrīz puse vēl nav izlēmuši. Tas liecina, ka pašreizējo apstākļu uzlabošana joprojām varētu pozitīvi ietekmēt rezultātus.

Tomēr pagaidām dati rada nopietnu ainu: Vācija riskē zaudēt tieši tos cilvēkus, kuru piesaistīšanai tā tik ļoti strādāja, — kvalificētus profesionāļus, kuri jau ir spēruši grūto migrācijas un integrācijas soli.