Mercs virza ekonomikas reformu, saskaras ar darbaspēka pretestību

Jaunais ekonomikas plāns paredz izaugsmi, izmantojot deregulāciju

Vācijas federālā valdība ir atklājusi plašu deviņu punktu ekonomisko programmu, kuras mērķis ir palīdzēt valstij pārvarēt ieilgušo rūpniecības lejupslīdi. Finanšu ministrs Frīdrihs Mercs (CDU) un finanšu ministrs Larss Klingbeils (SPD) iepazīstināja ar plānu “Vācijas rūpniecības dienā”, kas ir svarīga tikšanās starp politiskajiem līderiem un uzņēmējdarbības pārstāvjiem. Pasākumi ietver ievērojamus nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, ieguldījumus infrastruktūrā, zemākas enerģijas izmaksas un birokrātijas samazināšanu. Centrālā iezīme ir pretrunīgi vērtētā tendence aizstāt tradicionālo astoņu stundu darba dienu ar elastīgu nedēļas darba stundu ierobežojumu.

Plāna mērķis ir radīt impulsu pēc vairāku gadu lēnas produktivitātes. Saskaņā ar ekonomikas prognozēm Vācijas iekšzemes kopprodukts 2025. gadā varētu tikai nedaudz pārsniegt nulles izaugsmi. Valdība cer, ka mērķtiecīgu ieguldījumu apvienošana ar regulējuma reformu mainīs šo stagnāciju un atjaunos konkurētspēju pasaules tirgos.

Astoņu stundu diena zem uguns

Starp vispretrunīgākajiem priekšlikumiem ir astoņu stundu ikdienas darba ierobežojuma atcelšana, kas gadu desmitiem ir bijis Vācijas darba tiesību stūrakmens. Tā vietā valdība ierosina pāriet uz nedēļas maksimumu, kas ļautu elastīgāk plānot dienas grafiku. Atbalstītāji apgalvo, ka šādas izmaiņas varētu palielināt efektivitāti un labāk pielāgoties mūsdienu uzņēmējdarbības vajadzībām.

Tomēr no darba padomju un arodbiedrību puses, īpaši Vācijas ziemeļos, ir parādījusies spēcīga pretestība. IG Metall Küste rajona veiktā aptauja, kurā piedalījās 418 darba padomju priekšsēdētāji, kas pārstāv aptuveni 200,000 90 darbinieku, atklāja, ka gandrīz XNUMX procenti noraida dienas ierobežojuma atcelšanu vai nu pilnībā, vai arī uzskata to par nevajadzīgu. Pretestības pamatā ir bažas par darbinieku aizsardzības samazināšanos, pieaugošo stresa līmeni un iespējamu darba tiesību vājināšanos.

Neskatoties uz to, daudzas darba vietas jau darbojas ar elastīgu darba laiku. IG Metall pētījums liecina, ka trīs no četriem uzņēmumiem jau ievieš elastīgu darba laiku, un gandrīz divas trešdaļas atļauj regulāras darba dienas līdz desmit stundām. Tomēr arodbiedrību pārstāvji apgalvo, ka šo elastību vislabāk var panākt, slēdzot koplīgumus, nevis atceļot likumdošanas ierobežojumus.

Darba laika paplašināšana vai īsto problēmu novēršana?

Valdības darba reformu kritiķi norāda, ka koncentrēšanās uz elastību novērš uzmanību no dziļākām strukturālām problēmām. IG Metall Küste rajona vadītājs Daniels Frīdrihs norādīja, ka, lai gan Vācijas strādnieki jau pieliek ievērojamas pūles, zemāks vidējais darba laiks uz vienu cilvēku ir saistīts ar lielu nepilnas slodzes darba īpatsvaru, īpaši sieviešu vidū.

Frīdrihs uzsvēra, ka reāls produktivitātes pieaugums neradīsies, atvieglojot darba tiesību aizsardzību, bet gan no valsts ieguldījumiem inovācijās, digitālajā infrastruktūrā un rūpniecības politikā. Viņš aicināja valdību atbalstīt vērtības radīšanu Vācijā un Eiropā, nevis novelt atbildību uz darba ņēmējiem.

Uzņēmumu nodokļu samazinājumi un samazināti enerģijas rēķini

Ekonomikas plānā iekļauti uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumi, kas stāsies spēkā 1. gada 2025. jūlijā. Lai gan priekšlikums jau ir apstiprināts kabinetā, notiek sarunas ar štatu valdībām, kuras, domājams, līdz 30. gadam zaudēs kopā 2029 miljardus eiro nodokļu ieņēmumu. Pašvaldības pieprasa finansiālu kompensāciju.

Lai samazinātu ekspluatācijas izmaksas, valdība plāno arī atcelt gāzes uzglabāšanas nodevu patērētājiem, pārceļot finansējumu uz Klimata un transformācijas fondu (KTF). Vienlaikus paredzams, ka elektrības rēķini samazināsies, samazinot elektroenerģijas nodokli. Šo pasākumu mērķis ir mazināt inflācijas spiedienu un palielināt pirktspēju pirms vasaras pārtraukuma.

Apņemšanās samazināt birokrātiju un atbalstīt jaunuzņēmumus

Kanclers Mercs ir vērsts arī uz regulējuma reformu. Viens no galvenajiem priekšlikumiem ir piegādes ķēdes likuma atcelšana, kas paredz stingru cilvēktiesību pārbaudi Vācijas uzņēmumiem, kas darbojas ārzemēs. Mercs to uzskata par simbolisku plašākai pārmērīgas regulējuma problēmai un plāno turpmākus pasākumus birokrātiskā sloga mazināšanai.

Tikmēr valdība vēlas veicināt tehnoloģiju un pētniecības sektorus. Ir izveidota jauna ministrija digitālo lietu un inovāciju jautājumos, un plānotas 150 jaunas amata vietas. Jau tiek īstenoti likumdošanas darbi, lai paātrinātu platjoslas interneta paplašināšanu, veicot izmaiņas Telekomunikāciju likumā.

Darba kārtībā ir iekļauts arī atbalsts jaunuzņēmumiem. WIN (Izaugsmes un inovāciju kapitāla) programmai ir paredzēts divkāršot pašreizējo finansējumu, lai padarītu Vāciju par pievilcīgāku vidi uzņēmējdarbībai.

Francijas un Vācijas ekonomikas politikas koordinācija

Vēl viens svarīgs plāna elements ietver ciešāku koordināciju ar Franciju ekonomikas jautājumos. Finanšu ministrs Mercs un Francijas prezidents Emanuels Makrons strādā pie kopīgas sistēmas, lai saskaņotu savas Eiropas ekonomikas stratēģijas, jo īpaši reaģējot uz politikas norisēm Amerikas Savienotajās Valstīs un Ķīnā. Šī iniciatīva atspoguļo centienus stiprināt Eiropas rūpniecisko bāzi un aizsargāt kritiski svarīgās nozares no ārējās atkarības.

Plāns balstās uz Elizejas līguma mantojumu un turpmāko divpusējo sadarbību, kas vēsturiski ir bijusi pamatā Eiropas Savienības vērienīgākajiem politikas virzieniem. Tas atbilst arī ilgtermiņa mērķiem, piemēram, savstarpējiem digitālajiem standartiem, kopīgām enerģētikas sistēmām un kopīgiem infrastruktūras projektiem.

Uzņēmumu vadītāji demonstrē piesardzīgu optimismu

Vācijas Rūpniecības federācijas (BDI) prezidents Pēters Leibingers atzinīgi novērtēja iniciatīvu, raksturojot to kā zīmi, ka valdība beidzot nopietni uztver rūpniecības bažas. Pēc ilgstoša pesimisma perioda viņš atzīmēja noskaņojuma maiņas pazīmes visā korporatīvajā sektorā.

Leibingers atzina, ka jaunā stratēģija skar pareizās prioritātes, piemēram, nodokļu atvieglojumus, infrastruktūru un regulējuma samazināšanu. Viņš uzsvēra, ka pārredzama un sadarbīga pieeja starp valdību un rūpniecību ir galvenais, lai atjaunotu uzticību un veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas atjaunošanos.

Kabinetam gatavojoties formalizēt daļu no darba kārtības līdz ar 2025. gada budžetu, uzmanība tiks pievērsta tam, cik ātri un efektīvi šīs reformas var ieviest. Pašlaik Vācija atrodas krustcelēs: jāatrod līdzsvars starp darba tiesībām un ekonomikas atdzīvināšanu, kā arī vietējām tradīcijām un globalizētās ekonomikas spiedienu.