Mercs iestājas par ES vienotību, vienlaikus saskaroties ar kritiku par robežkontroles pasākumiem

Tikai dažas stundas pēc ievēlēšanas Vācijas jaunais kanclers Frīdrihs Mercs devās savā pirmajā diplomātiskajā misijā, lidojot uz Parīzi un Varšavu, cenšoties atjaunot saspringtās Eiropas alianses. Vizītes bija simboliskas, signalizējot par maiņu Berlīnes ārpolitikas pieejā, taču tās atklāja arī dziļas domstarpības, īpaši migrācijas politikas jautājumā.

Gan Francijā, gan Polijā Mercs uzsvēra savu apņemšanos atdzīvināt tā saukto Veimāras trijstūri — trīspusēju forumu starp Vāciju, Franciju un Poliju —, vienlaikus iestājoties par ciešāku aizsardzības koordināciju un spēcīgākām ES ārējām robežām. Viņa vēstījums bija skaidrs: Eiropai ir jāsagatavojas lielākai pašpaļāvībai mainīgās globālās kārtības un pieaugošās transatlantiskās nenoteiktības apstākļos.

Saspringtās Francijas un Vācijas attiecības atjaunojas

Parīzē Mercu sirsnīgi uzņēma Francijas prezidents Emanuels Makrons. Abi līderi uzsvēra savu personīgo saikni un solīja padziļināt sadarbību virknē jautājumu, tostarp ekonomikas politikas, aizsardzības stratēģijas un atbalsta Ukrainai. Mercs ierosināja "Francijas un Vācijas attiecību pārstartēšanu", atzīstot neseno kritiku par to, ka Vācija ir atstājusi novārtā savas attiecības Eiropā.

Starp apspriestajām tēmām bija ideja par kopīgu Eiropas kodolieroču vairogu – priekšlikumu, kura mērķis ir stiprināt kontinentālās aizsardzības autonomiju, pieaugot šaubām par ASV drošības garantiju uzticamību prezidenta Donalda Trampa vadībā. Lai gan abi līderi vienojās turpināt diskusiju, Mercs rūpīgi uzsvēra, ka NATO un jo īpaši Amerikas kodolieroču vairogs pagaidām joprojām ir neaizstājami.

Sarunās tika skarts arī tirdzniecības jautājums. Mercs atkārtoti pauda savu nostāju pret Trampa tarifu politiku, brīdinot, ka tā apdraud pasaules ekonomikas stabilitāti. "Tirdzniecībai vajadzētu dot labumu visiem, nevis radīt jaunus šķēršļus," viņš teica, piekrītot Makrona aicinājumiem aizsargāt Eiropas labklājību arvien protekcionistiskākajā pasaulē.

Varšavas tikšanās izraisa strīdu par migrācijas politiku

Varšavā, kur Mercs tikās ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku, tonis dramatiski mainījās. Saspīlējums uzliesmoja saistībā ar Vācijas ierosinātajiem migrācijas pasākumiem, īpaši robežkontroles paplašināšanu un migrantu atgriešanas centru atkārtotu atvēršanu netālu no Polijas robežas.

Tusks nosodīja jebkādus pieņēmumus, ka Vācija varētu virzīt patvēruma meklētājus uz kaimiņvalstīm, nosaucot to par "nepieņemamu". Viņš brīdināja, ka Polija atbildēs ar saviem robežpasākumiem, saasinot bažas par iekšējo šķelšanos Eiropas Savienībā. Kritika galvenokārt bija vērsta pret iestādi Eizenhitenštatē netālu no Polijas robežas, kuras mērķis ir vienkāršot migrantu atgriešanu saskaņā ar Dublinas regulu. Tusks stingri noraidīja jebkādus centienus pārcelt patvēruma slogu uz austrumiem.

Tomēr Mercs aizstāvēja jauno politikas virzienu. Runājot ar Vācijas medijiem, viņš uzstāja, ka pagaidu robežkontrole ir nepieciešama augstā nelegālās migrācijas līmeņa dēļ ES. "Tas nav pastāvīgs risinājums, bet pagaidām tas ir nepieciešams solis," viņš teica. Viņš apliecināja Polijai Vācijas atbalstu ES ārējo robežu stiprināšanā un uzsvēra kopīgas Eiropas atbildības nozīmi migrācijas spiediena pārvaldībā.

Vietējais spiediens un sašķelta koalīcija

Mājās Mercs saskaras ar politisku spriedzi pat savas koalīcijas ietvaros. Viņa nostāja robežkontroles un patvēruma meklētāju atgriešanas jautājumos jau ir izraisījusi strīdus starp CDU/CSU un viņu sociāldemokrātiskajiem koalīcijas partneriem. Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints ātri vien atcēla 2015. gada direktīvu, kas novērsa patvēruma pieteikumu noraidīšanu uz robežas. Viņš arī solīja palielināt policijas klātbūtni un pakāpeniski palielināt noraidījumu skaitu.

Vicekanclers Larss Klingbeils un citi SPD līderi pauda bažas par juridiskajām un humanitārajām sekām, atgādinot sabiedrībai, ka patvēruma tiesības Vācijā joprojām ir konstitucionāli aizsargātas. Mercs, saglabājot savas partijas stingro līniju, uzstāja, ka jebkuri jauni pasākumi atbildīs likumam.

Tikmēr par partijas parlamentārās grupas jauno vadītāju tika iecelts SPD veterāns Matiass Mieršs. Viņam būs svarīga loma koalīcijas spriedzes līdzsvarošanā un SPD ietekmes pārvēršanā likumdošanas rezultātos, īpaši tādos jautājumos kā mājokļu jautājums, ģimenes tiesības un migrācija, kur partiju viedokļi atšķiras.

Ārpolitika: atiestatīšana vai risks?

Merca tūlītējā saziņa ar Parīzi un Varšavu liecina, ka Berlīne ir apņēmusies uzņemties proaktīvāku lomu ārpolitikā un Eiropas politikā. Viņš nepārprotami distancējās no sava priekšgājēja piesardzīgākās diplomātijas un kritizēja iepriekšējo valdību par divpusējo attiecību stagnāciju.

Viņa brauciens notiek laikā, kad atkal izskan aicinājumi uz diplomātiskām attiecībām ar Maskavu, un dažas balsis, piemēram, Sahra Vagenknehta no BSW, mudina kancleru atzīt arī Krievijas vēsturisko lomu Otrajā pasaules karā un apsvērt diplomātiskus ceļus Ukrainas konfliktā. Vācijas valdība līdz šim ir stingri solidarizējusies ar Kijevu, un gan Mercs, gan Makrons kopīgās vizītes laikā atkārtoti apstiprināja pastāvīgu atbalstu Ukrainai.

Merca piesardzīgā nostāja par Trampu un ASV attiecībām

Plānotās telefonsarunas laikā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Mercs signalizēja gan par atvērtību, gan piesardzību. Runājot savā lidmašīnā, viņš kritizēja nesen ieviestos Amerikas tarifus un uzsvēra, ka ekonomiskās partnerības nevajadzētu uzskatīt par nulles summas spēlēm. Viņš arī brīdināja Vašingtonu respektēt Vācijas iekšpolitiskos lēmumus, īpaši pēc tam, kad ASV amatpersonas kritizēja Berlīnes lēmumu klasificēt galēji labējo AfD kā ekstrēmistu.

Kamēr Tramps nosūtīja apsveikumus ar viceprezidenta Dž. D. Vensa starpniecību, Mercs deva mājienu par ierobežotu personīgo entuziasmu veidot saites neformālā veidā, pajokojot, ka viņš nav pārliecināts, vai golfa spēle būtu "laba ideja".

Jauna ēra, bet nestabila vide

Frīdriha Merca pirmās dienas amatā atspoguļo gan ambīcijas, gan nepastāvību. Viņa mēģinājums pārstartēt Eiropas diplomātiju ir saņēmis atzinību, īpaši Francijā. Tomēr viņa migrācijas politika jau ir radījusi nopietnas plaisas Polijā un atklājusi šķelšanos viņa paša koalīcijā.

Kamēr joprojām risinās vairākas krīzes — Ukrainas, Gazas, tirdzniecības spriedzes un pieaugošās galēji labējās ietekmes —, Mercs saskaras ar divkāršu izaicinājumu — konsolidēt varu savā valstī, vienlaikus nostiprinot Vācijas kā uzticamas un pārliecinošas balss pozīciju Eiropas un pasaules arēnā.