Mercs pieprasa spēcīgāku aizsardzību kara laikā

Kanclers aicina uz pastāvīgu militāro gatavību

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir izteicis stingru brīdinājumu par valsts pašreizējo aizsardzības stāvokli, norādot, ka mieru un brīvību Vācijā nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Savas pirmās oficiālās vizītes laikā Bundesvērā kā valdības vadītājs Mercs uzrunāja karavīrus un komandierus jaunizveidotajā Operatīvajā pavēlniecībā Švielovzē, Brandenburgā, un uzsvēra nepieciešamību pēc paplašinātām militārajām investīcijām un sagatavotības, ņemot vērā pastāvīgo ģeopolitisko nestabilitāti Eiropā.

Runājot uz notiekošā Krievijas kara Ukrainā fona, Mercs uzsvēra, ka Vācijai ir jābūt gatavai sevi aizstāvēt. "Mēs vēlamies spēt sevi aizstāvēt, lai mums tas nekad nebūtu jādara," viņš teica. Viņa izteikumi iezīmē nozīmīgu brīdi Vācijas mainīgajā drošības politikā, izceļot pāreju uz ilgtermiņa pārapbruņošanos un ciešāku militāro koordināciju ar NATO sabiedrotajiem.

Jaunais komandcentrs kļūst par militārās reformas simbolu

Kanclera vizīte notika valsts mēroga “Bundesvēra dienas” laikā, kad militārās vienības visā Vācijā vēra durvis sabiedrībai. Švīlovzē bāzē, kas atrodas netālu no Potsdamas, ir Bundesvēra jaunās kopīgās operatīvās pavēlniecības centrs. Šī iestāde, kas tika aktivizēta 2025. gada aprīlī, tagad koordinē Vācijas iekšzemes un starptautiskās misijas, pārrauga operāciju plānošanu visās bruņoto spēku šķirās — armijā, jūras spēkos, gaisa spēkos un kiberpavēlniecībā — un darbojas kā galvenais starpnieks ar NATO, ES partneriem un civilajām iestādēm.

Bundesvēra ģenerālinspektors ģenerālis Karstens Breiers un Operatīvās pavēlniecības komandieris ģenerālleitnants Aleksandrs Sollfranks sveica kancleru. Savā instruktāžā viņi sniedza detalizētu pārskatu par pavēlniecības plašajiem pienākumiem, tostarp reaģēšanu uz hibrīddraudiem Baltijas jūras reģionā un Bundesvēra notiekošajām izvietošanām Tuvajos Austrumos, īpaši Jordānijā, Irākā un Libānā.

Šai pavēlniecībai ir arī stratēģiska loma Vācijas “Operāciju plānā Deutschland”, kas ir valsts aizsardzības plānošanas militārā sastāvdaļa, un tā ir pozicionēta kā centrālais loģistikas centrs NATO austrumu aizsardzības arhitektūrā.

Budžeta palielināšana un NATO saistības

Savā runā Mercs atkārtoti apstiprināja Vācijas apņemšanos ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus. Nesenajā NATO samitā Hāgā Vācija apņēmās ieguldīt piecus procentus no sava IKP valsts drošībā — 3.5 procentus militārajai aizsardzībai un vēl 1.5 procentus kritiskajai infrastruktūrai.

Vācijas aizsardzības budžets jau ir ievērojami palielinājies. No 74.5 miljardiem eiro 2024. gadā plānotais šī gada budžets sasniegs 115.7 miljardus eiro. Prognozes liecina par turpmāku pieaugumu līdz 152.8 miljardiem eiro līdz 2029. gadam. Šis pieaugums ir ne tikai finanšu signāli, bet arī politikas marķieri, kas liecina par Vācijas stratēģisko maiņu arvien naidīgākā globālā vidē.

Mercs uzsvēra, ka ar finanšu resursiem vien nepietiek. “Spēcīgiem spēkiem ir nepieciešams vairāk nekā tikai nauda un ieroči. Tiem ir nepieciešamas efektīvas komandstruktūras,” viņš paziņoja. Viņš raksturoja Operatīvo pavēlniecību kā Vācijas armijas “operacionālo sirdi”, vietu, kur saplūst visas saiknes — vai tā būtu teritoriālā aizsardzība, alianses pienākumi vai starptautiskās krīzes misijas.

Kritušo karavīru piemiņas brīdis un klātbūtnes solījums

Vizītes noslēgumā kanclers Mercs izrādīja cieņu "Wald der Erinnerung" (Piemiņas mežā) — memoriālā, kas veltīts Bundesvēra karavīriem, kuri zaudēja dzīvību ārvalstu misijās. Ar svinīgu pārdomu viņš nolika baltu rozi un klusumā stāvēja pie stēlām, uz kurām bija iegravēti 119 kritušo karavīru vārdi. Šis žests kalpoja gan kā piemiņa, gan kā atgādinājums par Vācijas starptautisko saistību patieso cilvēcisko vērtību.

Mercs arī atkārtoti apstiprināja savu nodomu savas pilnvaru termiņa laikā cieši sadarboties ar bruņotajiem spēkiem. Viņš solīja regulāri apmeklēt Bundesvēra dislokācijas vietas, tāpat kā iepriekš kā opozīcijas līderis, norādot, ka uzturēs atklātu komunikāciju ar karavīriem visā valstī.

Stratēģiskā uzmanība sniedzas ārpus Vācijas

Kanclera piezīmes izskan tikai dažas nedēļas pēc tam, kad viņš kopā ar aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu piedalījās Vācijas 45. tanku brigādes oficiālajā izvietošanā Viļņā, Lietuvā. Bruņotā brigāde, kas pastāvīgi izvietota NATO austrumu flangā, ir galvenais elements NATO atturēšanas stratēģijā. Tās klātbūtne Lietuvā stiprina Vācijas ilgtermiņa apņemšanos īstenot kolektīvo aizsardzību saskaņā ar NATO Hartas 5. pantu.

Vācijas pieaugošā vadošā loma Eiropas aizsardzības ekosistēmā atspoguļo plašāku tās militārās doktrīnas pēc Otrā pasaules kara pārskatīšanu. Liela mēroga kara atgriešanās kontinentā ir paātrinājusi centienus modernizēt Bundesvēru, uzlabot sadarbspēju ar NATO partneriem un sagatavoties scenārijiem, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita attāli.

Savā uzrunā Mercs novilka skaidru robežu starp militāro spēku un civilo drošību: “Tas, ko jūs šeit paveicat, ir mūsu dzīves brīvībai, mieram un labklājībai pamatā.” Šis apgalvojums atspoguļo pieaugošo vienprātību Vācijas politiskajā vadībā, ka valsts aizsardzība vairs nav abstrakts politikas jautājums, bet gan taustāma ikdienas dzīves prasība.