Ministru kabinets apstiprina jauno Vācijas pensiju paketi

Vācijas pensiju pakete šodien pārvarēja pirmo šķērsli, jo federālā valdība pieņēma likumprojektu, kas paredz saglabāt vecuma pabalstus 48% apmērā no vidējās algas līdz 2031. gadam. Nostiprinot šo līmeni likumā, Vācijas pensiju paketes mērķis ir pasargāt pensionārus no relatīva ienākumu zuduma pat pieaugot demogrāfiskajam spiedienam. Darba ministre Bārbela Basa iepazīstināja ar plānu ārkārtas vasaras sesijā, nosaucot to par "apņemšanos nodrošināt starppaaudžu drošību", vienlaikus atzīstot miljardus, ko tas izmaksās valsts kasei.

Saskaņā ar projektu kopējie pensiju izdevumi, tostarp veselības apdrošināšanas iemaksas pensionāriem, pieaugs no 394.4 miljardiem eiro šogad līdz aptuveni 476.3 miljardiem eiro 2029. gadā. Finanšu amatpersonas uzstāj, ka lielāko daļu pieauguma absorbēs federālie pārskaitījumi, nevis lielāki algas atskaitījumi, lai gan iemaksu likme joprojām pieaugs. Atbalstītāji apgalvo, ka paredzamie pabalsti palielina patērētāju pieprasījumu; kritiķi apšauba, vai nākotnes budžeti spēs izturēt šo slogu.

Iemaksu likme pieaugs, pieaugot rezervju prasībai

Valdības pašreizējās prognozes liecina, ka algas iemaksas 18.6. gadā pieaugs no 18.8% līdz 2027% no bruto algas, kas ir par vienu desmitdaļu punkta vairāk nekā paredzēja pašreizējais likums. Pieaugums atspoguļo paātrinātu pensionēšanos "baby boomer" paaudzes pārstāvju vidū un jauno pienākumu veidot lielāku finansiālo drošības spilvenu. Kabinets vēlas palielināt likumā noteiktā pensiju fonda minimālo rezervi no 20% līdz 30% no viena mēneša izdevumiem, nodrošinot administratoriem lielāku drošības spilvenu pret ekonomiskiem satricinājumiem.

Fiskālie plānotāji uzsver, ka federālais budžets šo rezervi neatjaunos. Tā vietā paredzams, ka īslaicīga iemaksu likmes palielināšanās finansēs papildu likviditāti viena gada laikā. Uzņēmējdarbības grupas brīdina, ka pat neliels prēmiju pieaugums varētu ietekmēt darbaspēka izmaksas, savukārt arodbiedrību līderi augstāku rezervi uzskata par piesardzīgu apdrošināšanu pret lejupslīdi.

Mütterrente paplašinājums nodrošina mērķtiecīgu atvieglojumu

Vācijas pensiju paketes centrālais elements ir ilgi apspriestā tā sauktās Mütterrente paplašināšana. Pirms 1992. gada dzimušo bērnu vecākiem — galvenokārt mātēm — pensijā tiks ieskaitīti trīs pilni bērna audzināšanas perioda gadi, nevis divi ar pusi. Sākot ar 1. gada 2027. janvāri, izmaiņas par katru atbilstīgo bērnu palielinās aptuveni 20 eiro mēnesī, kas ietekmēs aptuveni desmit miljonus cilvēku. Tā kā korekciju nevar veikt nekavējoties, pensiju aģentūra to ieviesīs 2028. gada sākumā un visus parādus samaksās ar atpakaļejošu datumu.

Koalīcijas atbalstītāji šo pasākumu raksturo kā nokavētu neapmaksāta aprūpes darba atzīšanu. SPD ministre Basa apgalvo, ka tas palīdz daudzām vecāka gadagājuma sievietēm pārvarēt nabadzības riska slieksni. Pretinieki, tostarp vadošās darba devēju asociācijas, iebilst, ka pabalsts nav finansēts un gadu desmitiem apgrūtinās nodokļu maksātājus.

Politiskā un ekonomiskā cīņa par ilgtermiņa izmaksām

Ministru kabinetam iesniegtajās prognozēs federālie izdevumi šai paketei 9. gadā tiek lēsti 2027 miljardu eiro apmērā, kas līdz 14.5. gadam pieaugs līdz 2030 miljardiem eiro un līdz 20. gadam gandrīz 2040 miljardiem eiro. Vācijas Ekonomikas ekspertu padome brīdina, ka šie pārskaitījumi varētu izspiest investīcijas klimata un digitālajos projektos, ja vien netiks nodrošināti jauni ieņēmumi. Darba devēju prezidents Rainers Dulgers reformu nosauc par "gadsimta dārgāko sociālās politikas aktu", savukārt Jauniešu arodbiedrība brīdina par gaidāmo budžeta krahu, kad 2030. gadu sākumā, kad "baby boomer" paaudzei piederošo pensionēšanās sasniegs kulmināciju, tas būs pēdējais gadsimts.

Tomēr arodbiedrības un labklājības grupas saskata plašākus ieguvumus. Vācijas Arodbiedrību federācija lielākas pensijas sauc par "iekšzemes pieprasījuma stimulu", un VdK senioru asociācija apgalvo, ka stabili pabalsti mazinās spiedienu uz veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes fondiem. Zaļās partijas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Andreass Audretšs apgalvo, ka "māšu aizsardzība no nabadzības vecumdienās ir elementārs taisnīgums". Kreisās partijas priekšsēdētāja Inese Šverdtnere pieprasa vēl augstāku 53 procentu slieksni, uzsverot viedokļu spektru, ar kuru likumprojekts saskarsies parlamentā.

Plašāka kabineta darba kārtība apvieno darba reformas ar biļešu finansēšanu

Sanāksmē, kurā tika virzīts Vācijas pensiju paketi, tika pieņemti arī lēmumi par darba standartiem, veselības aprūpi un transportu. Publiskā iepirkuma līgumiem, kuru vērtība pārsniedz 50,000 2032 eiro, drīzumā būs jāievēro nozaru algu līgumi, ar izņēmumu aizsardzības iepirkumiem līdz XNUMX. gadam. Varas iestādes plāno stingrākas frizētavu un kosmētikas studiju revīzijas, lai ierobežotu nedeklarētu darbu, pieprasot darbiniekiem uz vietas nēsāt līdzi personu apliecinošu dokumentu ar fotogrāfiju, kas jau ir izplatīts noteikums būvlaukumos un restorānos.

Veselības ministre Nina Varkena atklāja likumprojektu, kas ļautu kvalificētām medmāsām veikt uzdevumus, kas pašlaik paredzēti ārstiem, un apvienotu 27 Vācijas reģionālās aprūpes asistentu apmācības programmas. Saskaņā ar priekšlikumu visi apmācāmie 18 mēnešu kursa laikā saņemtu standarta pabalstu, un absolventi varētu uzņemties vairāk medicīnisko pienākumu, cenšoties mazināt personāla trūkumu.

Visbeidzot, kabinets apstiprināja grozījumus Reģionalizācijas likumā, lai saglabātu 58 eiro mēnesī maksājošo Deutschlandticket biļeti. Federālā valdība un federālās zemes 1.5. gadā katra iemaksās 2026 miljardus eiro, lai kompensētu transporta operatoru ieņēmumu samazināšanos par biļetēm, tādējādi saglabājot aptuveni 14 miljonu iedzīvotāju izmantoto biļeti neierobežotiem reģionālajiem braucieniem ar vilcienu un autobusu.