Padarīt Eiropu atkal lielisku: Vācijas rūpniecība strauji attīstās, neskatoties uz globālo tirdzniecības spriedzi

Vācijas rūpniecības sektors šī gada martā uzrādīja pārsteidzošu jauno pasūtījumu pieaugumu, reģistrējot 3.6 procentu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja publicētajiem datiem, šī ir spēcīgākā mēneša izaugsme kopš decembra. Šie dati bija patīkams pārsteigums analītiķiem, kuri bija gaidījuši tikai nelielu atveseļošanos pēc februāra stagnācijas un ievērojamā krituma janvārī.

Vācijas Federālā ekonomikas ministrija šo pieaugumu daļēji skaidroja ar paātrinātu pasūtījumu aktivitāti, ko izraisīja bažas par gaidāmajiem ASV tarifiem. Daži ražotāji steidzās veikt pasūtījumus, paredzot turpmākus tirdzniecības ierobežojumus, ko ieviesa Trampa administrācija, un šķiet, ka šis solis īslaicīgi ir pārvērtējis datus.

Lai gan marta skaitļi ir radījuši cerības uz stabilizāciju, ekonomikas eksperti brīdina par pārspīlētu interpretāciju. Uzlabojums varētu būt īslaicīgs, jo globālā tirdzniecības vide joprojām ir ļoti neparedzama un svārstīga, īpaši mainīgās ASV politikas un pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes dēļ.

Uzņēmumu līderi mudina ES rīkoties ātri globālās nenoteiktības apstākļos

Ludviga Erharda samitā Bavārijas Rūpniecības asociācijas (vbw) prezidents Volframs Hacs adresēja tiešu aicinājumu politiskajiem līderiem Berlīnē un Briselē. Viņš aicināja kancleru Frīdrihu Mercu uzņemties vadošo lomu Eiropas ekonomiskā modeļa aizsardzībā un attīstībā, aizņemoties retoriku no otras Atlantijas okeāna puses ar asprātīgu saukli: "Padarīt Eiropu atkal lielisku."

Hacs brīdināja, ka Vācijas partneri Eiropā un ārvalstīs sagaida Berlīnes vadību, īpaši laikā, kad ekonomiskās sistēmas ir pakļautas spiedienam. Tā kā Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna arvien vairāk ir iesaistītas tarifu konfliktā, Eiropas valstis izjūt triecienviļņus. Gan ASV, gan Ķīna ir vienas no Bavārijas svarīgākajām tirdzniecības partnerēm, un pasliktinošās attiecības apdraud vietējās rūpniecības nozares.

VBW pasūtītā pētījumā ir iezīmētas trīs iespējamās ES un Ķīnas attiecību attīstības tendences. Visticamākajā scenārijā tirdzniecības konflikts saasināsies, bet neuzplauks. Pat šajā mērenajā iznākumā Bavārijas eksports varētu samazināties par 10 procentiem, radot 45 miljardu eiro zaudējumus. Sliktākajā scenārijā, kas ietver militāru eskalāciju Taivānas jautājumā un pilnīgu ES un Ķīnas tirdzniecības sabrukumu, Bavārijai varētu rasties zaudējumi tirdzniecībā tikai ar Ķīnu līdz pat 40 miljardiem eiro.

Aicinājums uz līdzsvarotu Eiropas atbildi

Hacs uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir jāreaģē ar atturību, nevis jāatspoguļo protekcionistiski pasākumi. Atbildīgu tarifu vietā viņš iestājas par jaunām partnerībām ar jaunattīstības tirgiem, piemēram, Indiju, ASEAN un Mercosur. Beztarifu barjeru, piemēram, nesaderīgu standartu, importa kvotu un licencēšanas ierobežojumu, likvidēšana palīdzētu saglabāt Eiropas atvērtību un konkurētspēju, nepalielinot spriedzi.

vbw arī uzsvēra, cik svarīgi ir pabeigt sen gaidītās iekšējās reformas. Eiropas līderiem tiek ieteikts koncentrēties uz birokrātiskā sloga mazināšanu, kas joprojām kavē inovācijas un paplašināšanos visā kontinentā. Saskaņā ar nesen veiktajām aptaujām vairāk nekā puse Vācijas uzņēmumu kā galveno šķērsli min pārmērīgu regulējumu, kam cieši seko kiberdrošības riski, augstas enerģijas cenas un pastāvīgs darbaspēka trūkums.

Daudzi uzņēmumi jau ir sākuši samazināt investīcijas vai izpētīt iespējas pārcelt darbību uz ārzemēm. Īpaši liela spiediena izjūt autobūves nozare, kas ir Vācijas ražošanas stūrakmens. Jau tiek apspriestas darbavietu samazināšana un ražotņu slēgšana, kas uzsver strukturālo reformu steidzamību.

Krīze, kas radusies mājās: iekšpolitikas neveiksmju loma

Papildus globālajām grūtībām daudzi biznesa līderi apgalvo, ka Vācija cīnās ar iekšējām, pašas radītām problēmām. Hacs savā kritikā bija nepārprotams: "Visas problēmas, ko Vācija ir radījusi pati sev, ir jāatrisina Vācijā." Viņš aicināja Merca administrāciju tieši risināt iekšējās neefektivitātes problēmas, ja Vācijas uzņēmumi vēlas izdzīvot arvien naidīgākajos starptautiskajos tirgos.

Augsti uzņēmumu ienākuma nodokļi, novecojusi digitālā infrastruktūra un lēna atļauju sistēma ir bieži minētie problēmu punkti. Šīs problēmas pastiprina globālās nestabilitātes ietekmi un kavē Vācijas spēju darboties kā noturīgai ekonomikas līderei Eiropas Savienībā.

Eiropas izaugsmes perspektīvas ir atkarīgas no stratēģiskajām investīcijām

Neskatoties uz pastāvīgajām bažām, ir pazīmes, ka politikas veidotāji liek pamatus konkurētspējīgākai Eiropai. Eiropas Komisija gatavo ilgi gaidītos pasākumus, lai racionalizētu regulatīvos procesus un mazinātu birokrātiju. Tikmēr valstu valdības palielina infrastruktūras izdevumus, kas, domājams, stimulēs ekonomisko aktivitāti 2026. gadā un turpmāk.

Vienlaikus Eiropa paātrina vienotas aizsardzības nozares attīstību, kas varētu kalpot par nozīmīgu izaugsmes virzītājspēku. Atbalstot pārrobežu aizsardzības darbuzņēmējus, ES mērķis ir stiprināt gan savu drošības autonomiju, gan rūpniecisko bāzi, jo īpaši Vācijā.

Šie centieni sakrīt ar plašākiem mērķiem padarīt Eiropu pašpietiekamāku stratēģiski svarīgās nozarēs, tostarp enerģētikā, pusvadītājos un mākslīgajā intelektā — jomās, kurās kontinents jau sen atpaliek no globālajiem konkurentiem.

Perspektīvas joprojām ir nestabilas, neskatoties uz īslaicīgiem ieguvumiem

Lai gan marta rūpniecības sniegums sniedza tik ļoti nepieciešamo morāles stimulu, eksperti ir vienisprātis, ka tas neliecina par ilgstošu pavērsienu. Pozitīvos rādītājus daļēji noteica preventīva rīcība, nevis pamatā esošais impulss. Tā kā ASV tirdzniecības politika joprojām ir neparedzama un globālās ekonomikas sadrumstalotības draudi joprojām pastāv, Vācijas un Eiropas rūpniecības nozares joprojām atrodas nestabilā situācijā.

Ilgtermiņa atveseļošanās nebūs atkarīga no īstermiņa ieguvumiem, bet gan no politiskas apņēmības, regulējuma modernizācijas un koordinētas rīcības visā Eiropas Savienībā. Aicinājums “Padarīt Eiropu atkal varenu” ir vairāk nekā sauklis — tas atspoguļo pieaugošu vienprātību, ka ES ir jāapliecina sevi ekonomiski, vienlaikus izvairoties no izolācijas slazdiem.