Vācijā saasinās diskusijas par minimālās algas palielināšanu

Diskusija par Vācijas minimālo algu atkal ir uzmanības centrā, federālajam darba ministram Hubertusam Heilam uzstājoties uz ievērojamu paaugstinājumu. Heils aicinājis līdz 15.gadam minimālo algu palielināt līdz aptuveni 2026 eiro stundā, saskaņojot to ar Eiropas Savienības minimālās algas direktīvu. Šis priekšlikums ir izraisījis plašas diskusijas, gūstot atbalstu no arodbiedrībām, vienlaikus sastopoties ar uzņēmēju grupu un politiskās opozīcijas pretestību.

Tiekšanās pēc augstākas minimālās algas

Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) biedrs Hubertuss Heils stingri iestājies par minimālās algas paaugstināšanu, apgalvojot, ka tas ir būtiski ekonomiskam godīgumam. Nesenajā vēstulē neatkarīgajai Minimālās algas komisijai, kurā ir gan darba devēju, gan arodbiedrību pārstāvji, Heils uzsvēra, ka Vācijai ir jāievēro ES direktīva, kas iesaka minimālo algu 60% apmērā no mediānas ienākumiem. Saskaņā ar jaunākajiem Vācijas Arodbiedrību konfederācijas (DGB) aprēķiniem šis skaitlis līdz 15.27. gadam radītu minimālo algu aptuveni 2026 eiro stundā.

Heils paziņoja, ka šis pieaugums dotu labumu aptuveni sešiem miljoniem cilvēku visā valstī. Viņš apgalvoja, ka lielāka alga būtu ne tikai taisnīguma jautājums, bet arī palielinātu patērētāju pirktspēju, kas varētu pozitīvi ietekmēt kopējo ekonomiku. Ministrs arī uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt, lai pilnas slodzes darbinieki bez finansiālām grūtībām varētu uzturēt sevi un savu ģimeni.

Jaunākās minimālās algas izmaiņas

Minimālā alga Vācijā pēdējos gados ir piedzīvojusi vairākas korekcijas. Pēc lielā pieauguma 2022. gada oktobrī tā pašlaik ir 12.41 eiro stundā, bet 12.82. gadā tā pieaugs līdz 2024 eiro. Neskatoties uz šo pieaugumu, daudzi apgalvo, ka iepriekšējās korekcijas nav bijušas pietiekamas, lai neatpaliktu no dzīves dārdzības pieauguma. .

2023. gadā Minimālās algas komisija saskārās ar iekšējām nesaskaņām. Darba devēju pārstāvji 2024. un 2025. gadā veica mazāku pieaugumu, nekā bija paredzēts, kas izraisīja arodbiedrību pārstāvju neapmierinātību. Tā bija pirmā reize, kad komisijai neizdevās panākt vienprātīgu lēmumu. Domstarpības iezīmēja plašāku spriedzi starp tiem, kas iestājas par augstākām algām, un tiem, kas ir nobažījušies par šāda paaugstinājuma iespējamām ekonomiskajām sekām.

ES direktīvas loma

ES minimālās algas direktīvai ir galvenā loma pašreizējās debatēs. Direktīvas mērķis ir nodrošināt minimālo algu 60 procentu apmērā no valsts vidējiem ienākumiem, un tās mērķis ir aizsargāt darbiniekus visā Eiropas Savienībā no nabadzības un ekspluatācijas. Vācijai, tāpat kā visām ES dalībvalstīm, šī direktīva ir jāievēro, nodrošinot, ka tās minimālā alga atbilst noteiktajam slieksnim.

Heils norādīja, ka likums jāievieš līdz 2026.gadam, un viņa priekšlikums ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka Vācija ievēro šo likuma prasību. Viņš uzsvēra, ka Minimālās algas komisijai, lai arī tā ir neatkarīga, šīs vadlīnijas ir jāņem vērā, lemjot par turpmākajiem algu līmeņiem.

Opozīcija un kritika

Ne visi ir par ierosināto minimālās algas celšanu. Vācijas valdošajā koalīcijā ietilpstošā Brīvo demokrātu partija (FDP) ir kritizējusi Heila priekšlikumu. FDP pārstāvji apgalvo, ka ievērojams algu pieaugums varētu kaitēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, īpaši tiem, kuriem jau tagad ir grūtības pašreizējās ekonomiskās situācijas dēļ. FDP deputāts Bundestāgā Karls Jūliuss Kronenbergs brīdināja, ka šāds pieaugums vājinātu Vācijas konkurētspēju un apgrūtinātu vidusšķiru.

Turklāt ar darba devējiem saistītais Vācijas ekonomikas institūts (IW Cologne) pauda stingru pretestību. Institūta darba tirgus eksperts Hagens Lešs apgalvoja, ka politiskā iejaukšanās algu noteikšanā mazina Minimālās algas komisijas lomu un var izjaukt koplīgumus. Viņš arī pauda bažas par plašāku ietekmi uz ekonomiku, brīdinot, ka augstākas algas var novest pie darbavietu zaudēšanas tādās nozarēs kā viesmīlība un mazumtirdzniecība, kur peļņa jau tā ir ierobežota.

Lešs arī norādīja, ka minimālās algas palielināšana varētu saasināt inflācijas spiedienu, jo īpaši tādās pakalpojumu nozarēs kā gastronomija, kur uzņēmumi var novirzīt lielākas darbaspēka izmaksas uz patērētājiem. Tas savukārt varētu izraisīt cenu pieaugumu, radot papildu spriedzi jau tā gausajai ekonomikai.

Arodbiedrību un strādnieku pārstāvju atbalsts

Neraugoties uz dažu aprindu pretestību, centieni paaugstināt minimālo algu ir saņēmuši spēcīgu arodbiedrību atbalstu. DGB vadītājs Jasmins Fahimi atzinīgi novērtēja Heila centienus, raksturojot ierosināto palielinājumu kā nepieciešamu soli, lai nodrošinātu “nabadzīgu” minimālo algu. Fahimi apgalvoja, ka lielāka alga nodrošinās labāku aizsardzību darbiniekiem ar zemiem ienākumiem un palīdzētu novērst plaisu starp Vācijas augstākajiem un zemākajiem ienākumiem.

Viņa arī norādīja, ka daudzas nozares, piemēram, aprūpes nozare, lielā mērā ir atkarīgas no zemu atalgotiem darbiniekiem, un minimālās algas paaugstināšana palīdzētu uzlabot viņu dzīves līmeni. Arodbiedrību pārstāvji jau sen ir iebilduši, ka pašreizējais algu līmenis adekvāti neatspoguļo dzīves dārdzību daudzās valsts daļās, īpaši pilsētās, kur strauji pieaug mājokļa un citi izdevumi.

Minimālās algas nākotne Vācijā

Debates par minimālo algu, visticamāk, turpmākajos gados joprojām būs centrālais jautājums, jo īpaši valsts gatavojoties nākamajām federālajām vēlēšanām. SPD šis jautājums ir galvenā platformas sastāvdaļa, un gan Heils, gan kanclers Olafs Šolcs atbalsta ievērojamu pieaugumu. Savukārt FDP turpina atkāpties, pamatojot to ar bažām par ekonomiskajām sekām.

Minimālās algas komisijai gatavojoties nākamajam ieteikumu kopumam, joprojām nav skaidrs, vai tā atbildīs Heila redzējumam vai izvēlēsies mērenāku paaugstinājumu. Tomēr ir skaidrs, ka šis jautājums arī turpmāk izraisīs spraigas debates gan starp politikas veidotājiem, gan uzņēmumu vadītājiem, gan darbiniekiem.

Šo debašu rezultāti būtiski ietekmēs miljoniem darbinieku visā Vācijā, veidojot darba tirgus un visas ekonomikas nākotni.