Rekordlieli veikalu zādzību zaudējumi Vācijā

Mazumtirgotāji ziņo par visu laiku augstāko zādzību izraisīto zaudējumu apjomu

Vācijas mazumtirdzniecības nozare saskaras ar nepieredzētu veikalu zādzību vilni, un aplēstie zaudējumi 4.95. gadā pieaugs līdz 2024 miljardiem eiro, liecina jauns EHI Mazumtirdzniecības institūta pētījums. Šis ir trešais gads pēc kārtas, kad pieaug kritums, ko galvenokārt izraisa zādzības. Straujais zagto preču skaita pieaugums, īpaši no organizētām grupām un oportūnistiskām personām, ir izraisījis pieaugošas bažas visā nozarē un atjaunojis pieprasījumu pēc politiskas iejaukšanās.

Neskatoties uz ieguldījumiem drošībā, miljardi zaudēti

No kopējiem zaudējumiem 4.2 miljardus eiro var tieši attiecināt uz zādzībām. Tas ietver 2.95 miljardus eiro, ko nozaga klienti, 890 miljonus eiro, ko nozaga darbinieki, un vēl 370 miljonus eiro, ko nozaga ārpakalpojumu personāls, piemēram, piegādes personāls. Atlikušie zaudējumi rodas cenu noteikšanas kļūdu un administratīvu kļūmju dēļ.

Neskatoties uz vairāk nekā 3.1 miljarda eiro ieguldīšanu zādzību novēršanā un iekšējā drošībā, kas aptver novērošanas sistēmas, apmācības programmas, marķēšanas sistēmas un darbinieku izvietošanu, veikalu zādzības turpina mazināt mazumtirdzniecības peļņu. Vidēji aptuveni 0.33% no mazumtirgotāju ieņēmumiem tagad tiek ieguldīti drošības pasākumos. Šīs izmaksas kopā ar pašām nozagtajām precēm netieši palielina mazumtirdzniecības cenas par aptuveni 1.5% kopumā.

Organizētās zādzības pieaug

Viens no satraucošākajiem notikumiem, kas uzsvērts ziņojumā, ir organizētās noziedzības mazumtirdzniecībā pieaugums par 5 % gadā. Aptuveni vienu trešdaļu veikalu zādzību zaudējumu tagad rada profesionālas darbības, kurās iesaistītas koordinētas grupas. Taktika ir dažāda – sākot no mānekļiem, kas novērš darbinieku uzmanību, līdz indivīdiem, kas veikalos izveido savākšanas punktus vēlākai saņemšanai. Šīs komandas bieži vien mērķē uz augstas vērtības, viegli noslēpjamām precēm, piemēram, smaržām, zīmolu apģērbu, elektroniku, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, skuvekļiem, bērnu maisījumus un tabaku.

Pētījuma vadošais autors Frenks Horsts brīdina, ka jauni mazumtirdzniecības formāti varētu veicināt problēmu. Pašapkalpošanās kases, kas kļūst arvien izplatītākas, ir saistītas ar paaugstinātu zudumu. Gandrīz puse mazumtirgotāju, kas tās izmanto, ziņo par augstākiem zudumu rādītājiem, no kuriem daži rodas patiesu lietotāju kļūdu dēļ, bet citi ir tīšas zādzības.

Neatklātu zādzību apmērs

Lai gan policijas dati liecina par ziņoto veikalu zādzību gadījumu skaita samazināšanos, nozares eksperti piekrīt, ka šī ir maldinoša informācija. Saskaņā ar EHI aplēsēm līdz pat 98 % veikalu zādzību gadījumu paliek neatklāti. Tas nozīmē satriecošus 24.5 miljonus gadījumu gadā, katrā no kuriem vidēji tiek zaudēti 120 eiro. Tā rezultātā inventāra neatbilstības bieži vien atklājas tikai ikgadējo auditu laikā.

Zemais atklāšanas līmenis apvienojumā ar ierobežotajiem tiesībaizsardzības resursiem un uztverto sūdzību iesniegšanas bezjēdzību ir novedis pie tā, ka daudzi mazumtirgotāji ir pilnībā pārtraukuši ziņot par nelielām zādzībām. Pat ja gadījumi tiek ziņoti, trīs ceturtdaļas galu galā tiek atceltas zemas vērtības vai pierādījumu trūkuma dēļ.

Mazumtirgotāji aicina veikt juridiskas reformas

Pieaugošā neapmierinātība mazumtirgotāju vidū ir izraisījusi arvien pieaugošas prasības pēc stingrākas politiskas rīcības. Vācijas Mazumtirgotāju asociācijas (HDE) rīkotājdirektors Stefans Gents ir kritizējis pašreizējo juridisko un tiesisko rīcību zādzību lietās, apgalvojot, ka sistēma nespēj efektīvi saukt pie atbildības likumpārkāpējus vai atturēt no atkārtotiem pārkāpumiem. Asociācija cenšas panākt tiesu sistēmas reformas, kuru mērķis ir palielināt sodus, jo īpaši atkārtotiem pārkāpējiem un organizētiem noziedzīgiem tīkliem.

Vācijas demokrātu apvienība (HDE) uzskata, ka likumdošanas bezdarbība ir veicinājusi to, ka Vācija kļūst arvien pievilcīgāka veikalu zagļiem, īpaši, ja lielākā daļa pirmreizējo likumpārkāpēju tiek sodīti bez nopietnām sekām. Lai gan Vācijas likumi paredz sodu līdz pieciem gadiem par veikalu zādzībām, tie reti tiek izpildīti.

Debates par motīviem un taisnīgumu

Veikalu zādzību skaita pieaugums ir atjaunojis diskusijas kriminologu vidū. Lai gan EHI divas trešdaļas zādzību piedēvē oportūnistiskai uzvedībai, sociologi apgalvo, ka daudzas no tām ir nepieciešamības vadītas. Ķelnes Universitātes kriminoloģe Nikola Bēgeleina lielāko daļu gadījumu raksturo kā "nabadzības noziegumus", ko veic finansiālās grūtībās nonākušas personas. Viņas pētījumi liecina, ka veikalu apsardze nesamērīgi biežāk uzbrūk nabadzīgākiem cilvēkiem, un daudzi no pieķertajiem ir bezdarbnieki vai maznodrošināti.

Tomēr ne visi piekrīt nabadzības naratīvam. Horsts uzskata, ka, lai gan ekonomiskajam spiedienam var būt sava loma, ne visi veikalu zagļi ir trūkumcietēji. Viņš norāda, ka dažiem zādzība var kalpot pat kā protests pret cenu pieaugumu. Neatkarīgi no motīva finansiālais zaudējums paliek spēkā, un galu galā rēķinu sedz klienti, nodokļu maksātāji un uzņēmumi.

Augošās sociālās izmaksas

Papildus tiešajiem zaudējumiem mazumtirdzniecībā valsts ik gadu zaudē arī aptuveni 570 miljonus eiro nesamaksātu pārdošanas nodokļu dēļ par zagtām precēm. Apvienojot ar drošības ieguldījumu izmaksām, kopējais ekonomiskais slogs no zādzībām veikalos pieaug līdz aptuveni 7.3 miljardiem eiro gadā.

Arī mazumtirdzniecības darbinieki saskaras ar pieaugošiem riskiem. Saskaņā ar EHI datiem, pieaug veikalu zagļu verbālie un fiziskie uzbrukumi, un katrs ceturtais mazumtirgotājs palielina savus izdevumus darbinieku aizsardzībai un apmācībai situācijas atvieglošanai. Uzņēmumi, piemēram, aptieku ķēde dm, veic ievērojamus ieguldījumus gan personāla attīstībā, gan jaunās tehnoloģijās, lai aizsargātu darbiniekus un preces.

Nākotnes perspektīva

Neskatoties uz problēmas apmēru, ekspertu viedokļi par turpmāko rīcību joprojām dalās. Mazumtirgotāji pieprasa likumdošanas reformas, bargākus sodus un labāku tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu. Tomēr kriminologi brīdina, ka kriminalizējot nelielus pārkāpumus, kas izdarīti nabadzības dēļ, zādzības, iespējams, nemazinās, bet gan var pārslogot tiesu sistēmu.

Lai gan cēloņi joprojām ir sarežģīti, viens fakts ir skaidrs: Vācijas mazumtirdzniecības nozare izjūt pieaugošas krīzes nastu, kuras sekas sniedzas tālu aiz viena veikala ejām.