SPD turpina centienus panākt AfD aizliegumu

SPD apņemas sagatavoties AfD aizliegumam

Nesenajā partijas kongresā Berlīnē Sociāldemokrātiskā partija (SPD) spēra izšķirošu soli, vienbalsīgi nobalsojot par sagatavošanās darbu uzsākšanu iespējamai galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) aizliegšanai. Rezolūcijā iekļauta federālās zemes darba grupas izveide, kuras uzdevums būs apkopot pierādījumus par AfD iespējamo antikonstitucionalitāti. Ja konstatējumi izrādīsies būtiski, SPD plāno oficiāli iesniegt aizlieguma pieprasījumu Federālajai konstitucionālajai tiesai.

SPD priekšsēdētājs Larss Klingbeils šīs pūles raksturoja kā vēsturisku atbildību, aicinot delegātus izmantot visus pieejamos juridiskos instrumentus demokrātiskās kārtības uzturēšanai. Atsaucoties uz Vācijas pagātnes mācībām, Klingbeils uzsvēra, ka konstitūcija nepārprotami paredz instrumentus demokrātijas aizsardzībai pret draudiem sistēmas iekšienē. Viņš apsūdzēja konkurējošās partijas, īpaši CDU, vilcināšanās un mudināja uz ātru rīcību, ja vietējais izlūkdienests nepārprotami nosauks AfD par labēji ekstrēmistisku vienību.

Juridiskie sliekšņi un politiskās likmes

Vācijā politiskās partijas aizliegšanas slieksnis joprojām ir augsts. Lai petīcija tiktu veiksmīgi izskatīta, ir nepieciešami pierādījumi, ka attiecīgā organizācija aktīvi, agresīvā un kaujinieciskā veidā darbojas, lai grautu demokrātisko konstitucionālo kārtību. Lai gan Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs jau ir klasificējis AfD kā apstiprinātu labējo ekstrēmistu grupu, tas vien neatbilst juridiskajiem standartiem, kas nepieciešami tiesas noteiktam aizliegumam.

Tomēr SPD ir pārliecināta, ka pierādījumi galu galā atbildīs šiem juridiskajiem kritērijiem. Partijas līderi apgalvo, ka šādā gadījumā valstij ir pienākums rīkoties. Vienlaikus SPD atzīst, ka tiesiska rīcība vien nevar aizstāt politisko iesaistīšanos. Daļa no darba grupas misijas ietver stratēģijas izstrādi, lai apstrīdētu AfD ideoloģiju saturīgā līmenī un atgūtu vīlušos vēlētājus.

Zaļā partija aicina ministrus nekavējoties rīkoties

Zaļā partija, lai gan pauda piesardzīgu atbalstu SPD iniciatīvai, ir paudusi bažas par tās īstenošanas tempu. Zaļo parlamenta līderi Irēne Mihaliča un Konstantīns fon Nocs kritizēja SPD par kavēšanos un aicināja nekavējoties sasaukt īpašu iekšlietu ministru konferenci, lai koordinētu nākamos soļus. Viņi uzsvēra, ka laiks jau ir izniekots, un uzstāja, ka SPD vadītajām valsts ministrijām tagad jāsadarbojas ar CDU, lai nekavējoties apkopotu nepieciešamo dokumentāciju.

Zaļie arī pieprasīja atbildību no valdības galvenajām personām, tostarp kanclera Frīdriha Merca un iekšlietu ministra Aleksandra Dobrinta, aicinot viņus precizēt savu nostāju un aktīvi atbalstīt aizlieguma procedūras izstrādi.

CDU joprojām ir dziļi sašķelta

CDU un CSU iekšienē viedokļi joprojām dalās. Kanclers Mercs un lielākā daļa CDU līderu joprojām iebilst pret tiesvedību pret AfD, tā vietā dodot priekšroku politiskiem pretpasākumiem. Viņi apgalvo, ka partijas aizliegšana varētu ietekmēt tās naratīvu un potenciāli palielināt tās pievilcību protestētāju vidū, īpaši Vācijas austrumos, kur AfD ir visspēcīgākais atbalsts.

Tomēr CDU arodbiedrību spārns, Kristīgi demokrātiskā strādnieku apvienība (CDA), atkāpās no partijas vadības un atbalstīja SPD soli. CDA priekšsēdētājs Deniss Radtke paziņoja, ka AfD ir jāvēršas pret visiem pieejamajiem juridiskajiem līdzekļiem, un uzslavēja iniciatīvu kā nepieciešamu atbildi uz labējās politikas pieaugošo radikalizāciju.

Tomēr plašākais Savienības bloks joprojām ir piesardzīgs. CDU parlamentārietis Štefens Bilgers noraidīja SPD rezolūciju kā pāragru, norādot, ka juridiskais šķērslis politiskās partijas aizliegšanai joprojām ir ārkārtīgi augsts. Tā vietā viņš aicināja rast konkrētus politikas risinājumus problēmām, kas veicina vēlētāju neapmierinātību, un šo viedokli pauda daudzi konservatīvās alianses locekļi.

Juridiskais process joprojām ir agrīnā stadijā

Lai gan SPD rezolūcija iezīmē nozīmīgu politisku notikumu, partijas aizliegšanas juridiskais process Vācijā ir sarežģīts un ilgs. Veiksmīgu petīciju var iesniegt tikai federālā valdība, Bundestāgs vai Bundesrāts, un tai jābūt pamatotai ar konkrētiem pierādījumiem par antikonstitucionālu darbību.

Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs maijā pārklasificēja AfD kā apstiprinātu labēji ekstrēmistisku organizāciju, taču gaidāmie AfD juridiskie iebildumi ir aizkavējuši šī statusa oficiālu ieviešanu. Līdz tiesas atrisinās šos strīdus, turpmākā tiesvedība ir atlikta.

Tikmēr SPD jaunā darba grupa sāks apkopot materiālus potenciālas tiesvedības atbalstam. Partijas līderi joprojām ir optimistiski noskaņoti, ka dokumentācija galu galā attaisnos procedūras uzsākšanu. Tikmēr sagaidāms, ka politiskās manevrēšanas ap šo jautājumu pastiprināsies, īpaši tuvojoties valsts un reģionālajām vēlēšanām.

Koalīcijas spriedze neuzrāda nekādas mazināšanās pazīmes

SPD agresīvā nostāja ir radījusi vēl lielāku spriedzi valdošajā koalīcijā, atklājot dziļas ideoloģiskas domstarpības par to, kā rīkoties ar AfD pieaugošo ietekmi. Lai gan zaļie pieprasa tūlītēju administratīvu koordināciju un dažas CDU frakcijas pauž piesardzīgu atbalstu, kopējā vienprātība joprojām nav panākama.

SPD apgalvo, ka tās rīcība ir principa un demokrātijas aizsardzības jautājums. Tomēr pretinieki brīdina, ka šis solis, ja netiks rūpīgi īstenots, var pārvērst AfD par politisku mocekli. Sabiedrības reakcija joprojām ir neskaidra, un analītiķi brīdina, ka jebkura kļūda varētu stiprināt AfD tēlu tās atbalstītāju vidū.

Pagaidām uzmanības centrā ir jautājums par to, vai SPD darba grupa var sniegt visaptverošus, tiesā pieņemamus pierādījumus, kas nepieciešami aizlieguma atbalstam. Nākamie mēneši būs izšķiroši, lai noteiktu, vai šī bezprecedenta iniciatīva iegūs nepieciešamo juridisko un politisko atbalstu vai arī beigsies kā vēl viens simbolisks žests jau tā polarizētajā ainavā.