Strādājošo pensionāru skaits Vācijā sasniedz rekordaugstu līmeni

Vairāk senioru paliek darba tirgū arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas

Vācijā ir novērots vēsturisks to pensionāru skaita pieaugums, kuri turpina strādāt pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja oficiālajiem datiem 1.1. gadā vairāk nekā 67 miljons cilvēku vecumā no 2024 gadiem joprojām bija nodarbināti. Šis skaitlis ir četrkāršojies kopš 2004. gada, kad tikai 288,000 19.6 pensionāru palika aktīvi darbaspēkā. Lai gan kopējais pensionāru skaits šajā periodā pieauga tikai nedaudz — no 21.4 miljoniem līdz XNUMX miljoniem —, ir strauji pieaugusi to cilvēku daļa, kuri turpina strādāt.

Šī tendence ir atjaunojusi politiskās debates par senioru lomu darba tirgū. CDU ģenerālsekretārs Karstens Linnemans nesen apgalvoja, ka pensionāri Vācijā nestrādā pietiekami daudz, un šī piezīme izraisīja daudzu cilvēku, tostarp BSW līderes Sahras Vāgenknehtas, kritiku. Viņa apsūdzēja Linnemanu par to, ka viņš ignorē realitāti, ar ko saskaras seniori. Lai gan viņa atzina, ka vecāki darbinieki var sniegt vērtīgu pieredzi, viņa uzsvēra, ka daudzi seniori nestrādā pēc savas izvēles, bet gan finansiālas nepieciešamības dēļ.

Ekonomiskais spiediens daudzus piespiež strādāt pensijā

Strādājošo pensionāru skaita straujais pieaugums nav saistīts tikai ar personīgo motivāciju vai iesaistīšanos. Politikas un ekonomikas novērotāji norāda, ka liela daļa pensionāru atgriežas darbā vai paliek nodarbināti tikai tāpēc, lai papildinātu nepietiekamos pensijas ienākumus. Vagenknehts norādīja, ka “simtiem tūkstošu senioru ir spiesti uzlabot savus pieticīgos pabalstus”.

Lai gan daži pensionāri var izvēlēties palikt nodarbināti sociālās iesaistes, rutīnas vai personīgā apmierinājuma dēļ, finansiālais slogs vecāka gadagājuma cilvēkiem ir kļuvis redzamāks. Pieaugošās dzīves dārdzības un stagnējošās pensijas ir galvenie virzītājspēki, kas daudzus seniorus mudina atgriezties darba tirgū, bieži vien zemu apmaksātos vai nepilna laika darbos.

Valdība virza reformu ar beznodokļu prēmiju plānu

Reaģējot uz šo notikumu, Vācijas jaunizveidotā koalīcijas valdība, kurā ietilpst CDU, CSU un SPD, ir pabeigusi plānu, lai atbalstītu pensionārus, kuri paliek darba tirgū. Jauna iniciatīva ar nosaukumu “Aktivrente” ļaus pensionāriem nopelnīt līdz 2,000 eiro mēnesī bez nodokļiem papildus parastajai pensijai. Programmas uzsākšana paredzēta 2026. gadā, un tās mērķis ir atzīt un apbalvot tos, kuri turpina dot ieguldījumu ekonomikā arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

"Aktivrente" projektu izstrādāja CDU pārstāvis Linemans, un tagad tas tiek pozicionēts kā koalīcijas sociālās un ekonomiskās politikas galvenais elements. Saskaņā ar ziņojumiem Linemans ir arī kandidāts uz jaunā ekonomikas un sociālo lietu ministra amatu. Viņa priekšlikums atbilst CDU sen izvirzītajai politikas prasībai: stimulēt vecāka gadagājuma darbiniekus, nevis sodīt viņus ar nodokļu slogu.

Pensiju iemaksas joprojām var palielināt pensijas ienākumus

Vācijas pensiju sistēma jau piedāvā dažus mehānismus personām, kuras turpina strādāt pēc oficiālā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Pašlaik pensionāri var izvēlēties turpināt strādāt, saņemot pensiju, lai gan viņu kopējie ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem. Tie, kas brīvprātīgi turpina veikt iemaksas pensiju fondā, strādājot, nopelna papildu punktus, kas var novest pie lielākām izmaksām. Summa katru gadu jūlijā palielinās, pamatojoties uz uzkrāto punktu skaitu.

Turklāt pensionēšanās atlikšana pēc likumā noteiktā vecuma nodrošina ikmēneša pensijas tiesību palielinājumu par 0.5 procentiem. Tas piedāvā ilgtermiņa finansiālus ieguvumus tiem, kas var atļauties atlikt pensionēšanos.

Tomēr gaidāmā “Aktivrente” shēma ievieš būtiskas izmaiņas: neapliekamo ienākumu līdz 2,000 eiro mēnesī, kas varētu būt īpaši izdevīgi tiem, kam ir zemākas pensijas vai kuri strādā nepilnu slodzi. Joprojām nav skaidrs, vai pensionāri, kuri ilgu iemaksu periodu dēļ sāka saņemt pensijas agrāk, arī kvalificēsies šai prēmijai.

Politiskā vienošanās nodrošina pensiju līmeni līdz 2031. gadam

Vēl viens svarīgs koalīcijas līguma rezultāts ir lēmums saglabāt pensijas līmeni 48% apmērā no vidējās algas vismaz līdz 2031. gadam. Tā bija būtiska SPD prasība, kurai galu galā izdevās nostiprināt šo skaitli līgumā. Lai gan šis solis palīdz nodrošināt stabilitāti nākotnes pensionāriem, tas, visticamāk, prasīs lielākas iemaksas no pašreizējiem darbiniekiem, un šī attīstība varētu izraisīt sabiedrības debates turpmākajos mēnešos.

Vienošanās arī nostāda tādus sociālās politikas jautājumus kā pensijas un ienākumu atbalsts jaunas politiskās vadības pārziņā. Paredzams, ka Darba ministrija pāries SPD pārziņā, ko, iespējams, vadīs Bārbela Basa, savukārt plašākas labklājības pārstrukturēšanas ietvaros tiks risināts arī pārdēvētais “Jaunais pamata ienākums” (Neues Bürgergeld).

Debates par vecāka gadagājuma darbaspēku turpinās

Vācijai cīnoties ar demogrāfiskām izmaiņām, darbaspēka trūkumu un pensiju finansēšanas problēmām, vecāka gadagājuma iedzīvotāju loma ekonomikā atkal nonāk uzmanības centrā. Lai gan daži uzskata, ka pieaugošā nodarbinātība senioru vidū liecina par iesaistīšanos un vitalitāti, citi to uzskata par sistēmisku trūkumu simptomu.

Tā kā Aktivrente sāks darboties 2026. gadā un jau notiek sarunas par turpmākajām reformām, joprojām paliek jautājums, vai turpmākā politika efektīvi līdzsvaros finansiālās vajadzības ar taisnīgu darbaspēka atzīšanu pēc aiziešanas pensijā. Ir skaidrs, ka Vācijas pensionāri arvien aktīvāk piedalās valsts darbaspēkā, un šī tendence neliecina par palēnināšanos.