Vāciju sagaida sausākais pavasaris kopš 1931. gada

Vācija pašlaik piedzīvo sausāko pavasari gandrīz gadsimta laikā, un meteoroloģiskie dati apstiprina, ka periods no 2025. gada februāra sākuma līdz aprīļa vidum ir uzskatāms par sausāko kopš 1931. gada. Neskatoties uz īslaicīgām lietavām, lielākajā daļā valsts nokrišņu daudzums ir ievērojami samazinājies, un aprīlī nokrišņu daudzums ir tikai daļa no ierastā.

Vācijas Meteoroloģiskais dienests (DWD) ziņo, ka visā valstī 2025. gada aprīlī vidēji nolija tikai 31 litrs lietus uz kvadrātmetru. Tas ir tikai 53 % no normas 1961.–1990. gada atsauces periodā un aptuveni 69 % salīdzinājumā ar 1991.–2020. gada atsauces periodu. Atsevišķos apgabalos, piemēram, ziemeļaustrumu reģionos un Augšbavārijas daļās, nokrišņu daudzums bija mazāks par 10 litriem uz kvadrātmetru, un eksperti šos apstākļus raksturo kā "ārkārtīgi sausus".

Karstums un saules gaisma sasniedz rekordaugstu līmeni

Papildus sausumam aprīli iezīmēja izteikta karstuma anomālija. Saskaņā ar DWD datiem vidējā temperatūra visā Vācijā sasniedza 10.5 grādus pēc Celsija, padarot šo par vienu no septiņiem siltākajiem aprīļiem kopš 1881. gada. Brandenburgā 28.4. aprīlī temperatūra paaugstinājās līdz 17 grādiem pēc Celsija, savukārt Augšreinas reģionā un daļā dienvidrietumu pirmās vasarai līdzīgās dienas tika reģistrētas jau aprīļa vidū.

Vēl viens dominējošs spēks bija saule. Aprīlī ar aptuveni 240 stundām saules spīdēšanas — līdz pat 270 stundām ziemeļaustrumu apgabalos — Vācijā saules radiācijas līmenis par 1961 procentiem pārsniedza 1990.–56. gada normu. Salīdzinot ar jaunāko 1991.–2020. gada periodu, pārsniegums joprojām bija ievērojams — 31 procents. Pat Šlēsvigā-Holšteinā, kas parasti ir vēsāka un mitrāka, tika reģistrētas 230 stundas saules spīdēšanas, kas ir par 40 procentiem vairāk nekā vēsturiski vidējie rādītāji.

Reģionālās atšķirības izceļ nevienmērīgu ietekmi

Lai gan visa valsts cīnās ar sausumu, tā intensitāte dažādos reģionos atšķiras. Vācijas ziemeļos un dienvidos ir ievērojami sausākas augsnes, mitruma līmenim noslīdot zem normas līdz pat 60 centimetriem. Vienīgie izņēmumi ir šauri posmi no Ziemeļreinas-Vestfālenes līdz Saksijai un dažos Vācijas dienvidu kalnainos apgabalos, kur mitrums saglabājas nedaudz stabils. Tomēr šīs izturības kabatas sarūk.

Lai gan Šlēsviga-Holšteina ir vēsāka nekā vidēji valstī, arī tā ir smagi cietusi. Aprīlī reģistrēti tikai 26 litri nokrišņu — tik tikko puse no ierastajiem 49 litriem —, tāpēc reģiona augsnes virskārta ir kļuvusi ievērojami sausa. Arī februārī un martā nokrišņu daudzums bija ievērojami ierobežots — attiecīgi tikai 11 un 9 litri uz kvadrātmetru, salīdzinot ar ilgtermiņa mēneša vidējiem rādītājiem 44 un 53 litri.

Šlēsvigā-Holšteinā nokrišņu sadalījums ievērojami atšķīrās. Tādos apgabalos kā Pelcerhakene tika reģistrēti tikai 5.8 litri, savukārt Hetlingenā - nedaudz vairāk par 50 litriem. Neskatoties uz to, kopējā tendence joprojām ir skaidra: nepietiekams nokrišņu daudzums, pastiprināta saule un temperatūras paaugstināšanās rada sarežģītus apstākļus visās jomās.

Lauksaimniecība ir pakļauta spiedienam, jo ​​perspektīvas joprojām ir neskaidras

Ilgstošais sausums kļūst par nopietnu problēmu Vācijas lauksaimniecībā. Meklenburgā-Priekšpomerānijā un citos ziemeļu reģionos lauksaimnieki ziņo par pieaugošām bažām, jo ​​vējš un saule strauji izsūc atlikušo mitrumu no augsnes. Daudzi jauni augi tagad ir atkarīgi no rasas kā kritiska mitrināšanas avota, kas uzsver situācijas nestabilitāti.

DWD meteorologi īsu brīdi cerēja, ka aprīļa vidus nokrišņi varētu liecināt par izmaiņām. Tomēr šī cerība ātri izgaisa. Pašreizējie laikapstākļi ir atgriezušies stabilās augsta spiediena sistēmās, kas veicina saulainus un sausus apstākļus. Lai gan maija sākumā tiek prognozēta atdzišanas tendence, paredzams, ka ar tiem saistītie nokrišņi būs atsevišķu lietusgāžu vai pērkona negaisu veidā, kas hidroloģiski ir neefektīvi augsnes mitruma papildināšanā.

DWD meteorologs Adrians Leizers uzsvēra, ka šīs lietusgāzes, lai arī dramatiskas, nenodrošina plašu un ilgstošu nokrišņu daudzumu, kas pazīstams kā “Landregen” un nepieciešams, lai atjaunotu gruntsūdeņus un atbalstītu veģetāciju.

Vai vainīgas ir klimata pārmaiņas?

Lai gan šī pavasara laikapstākļu ekstremalitāte ir pārsteidzoša, meteorologi brīdina tos pārāk tieši saistīt ar klimata pārmaiņām. Marks Vente no DWD norāda, ka augsta spiediena dominance, kas ir novirzījusi lietus ūdens sistēmas prom no Vācijas, ir arī dabiskās mainības iezīme. Tomēr viņš atzīst, ka kopumā laikapstākļu ekstremitātes — gan sausums, gan mitrums — kļūst arvien biežākas.

Vente uzsver, ka pagājušā gada pavasaris bija neparasti mitrs, kas liecina, ka laika apstākļu svārstības nav nekas neparasts. Tomēr pēdējo gadu atkārtotie pavasara sausuma periodi liecina par satraucošu tendenci, īpaši Vācijas ziemeļaustrumos, kur tādās pilsētās kā Berlīne un Brandenburga ir strauji pieaudzis dienu skaits bez lietus.

Ilgtermiņa tendences rada bažas

Sausāku pavasara tendence Vācijā vairs nav tikai anekdotiska. Vairākus gadus ilgs pavasara nokrišņu samazinājums ir pamudinājis klimatologus veikt rūpīgāku izpēti. Ja pašreizējais sausuma periods turpināsies līdz maijam, Vācijā varētu būt viena no ūdens trūkuma ziņā nabadzīgākajām pavasara sezonām kopš laika apstākļu novērojumu sākuma.

Saskaņā ar Helmholca Vides pētījumu centra datiem, pašreizējie sausuma apstākļi augsnes virskārtā jau ir satraucoši lielā daļā valsts. Un, palielinoties saules starojumam un iztvaikošanas ātrumam, atveseļošanās periods sašaurinās. Bez būtiskām laikapstākļu modeļu izmaiņām gan ekoloģiskās, gan lauksaimniecības sistēmas turpmākajās nedēļās un mēnešos varētu saskarties ar ilgstošu stresu.