Vācija 2025. gadā piešķirs vairāk līdzekļu integrācijas kursiem

Vācijas federālā valdība ir apstiprinājusi nepieredzētu finansējuma palielinājumu integrācijas kursiem, palielinot kopējo piešķīrumu 2025. gadam līdz 1.066 miljardiem eiro. Tas notiek pēc ievērojamas nenoteiktības gada sākumā par to, vai būs pietiekami finanšu resursi, lai turpinātu valodu un orientācijas programmas, kas ir būtiskas bēgļiem un migrantiem visā valstī.

Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Federālā Finanšu ministrija oficiāli apstiprināja papildu 302.8 miljonu eiro izdevumus papildus iepriekš plānotajiem 763 miljoniem eiro. Ar šo soli valdība pārsniedz pagājušā gada izdevumus, atkārtoti apliecinot savu apņemšanos īstenot integrācijas pasākumus, jo īpaši valodu apguvi un jaunpienācēju sociālo orientāciju.

Pieaugošo līdzdalību veicina Ukrainas bēgļi

Vien 2025. gada pirmajos četros mēnešos integrācijas kursos visā Vācijā reģistrējās vairāk nekā 122,800 360,000 cilvēku. Šis skaitlis liecina, ka kopējais dalībnieku skaits līdz gada beigām varētu atkal pārsniegt 2024 363,000, kas atbilst XNUMX. gadā novērotajam lielajam pieprasījumam. Šajā periodā kursos piedalījās vairāk nekā XNUMX XNUMX cilvēku.

Lielākā daļa dalībnieku joprojām ir no Ukrainas bēgļi, kam seko Sīrijas un Afganistānas bēgļi. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 2022. gadā Ukrainas pilsoņi pastāvīgi veido lielāko grupu, 32. gadā veidojot vairāk nekā 2024 procentus no dalībniekiem.

Kursa struktūra un paplašināšanas iespējas

Integrācijas kursi parasti sastāv no 600 stundām vācu valodas apmācības, kam seko 100 stundu orientācijas segments, kurā aplūkoti būtiski Vācijas sabiedrības, vēstures un tiesību normu aspekti. Reaģējot uz migrantu dažādajām vajadzībām, Federālais migrācijas un bēgļu birojs (BAMF) piedāvā arī paplašinātus un intensīvus kursu variantus. Tie ietver paplašinātas valodu programmas ar līdz pat 900 vienībām un paātrinātas programmas ar 400 stundu valodas apmācību atbilstīgām personām.

Kursi parasti ir veidoti tā, lai tie ilgtu aptuveni deviņus mēnešus. Tomēr pieprasījums ir veicinājis atkārtotu dalībnieku skaita pieaugumu. 2024. gadā vairāk nekā 103,000 XNUMX cilvēku atkārtoti apmeklēja programmu, lai uzlabotu savas valodu prasmes vai atbilstu darba tirgus prasībām.

Kritizēts politiskais atbalsts un aizkavēta plānošana

Bundestāga deputāte un Kreisās partijas iekšlietu un bēgļu lietu pārstāve Klāra Bīngere atzinīgi novērtēja finansējuma palielināšanu. Viņa uzsvēra, ka piekļuves valodas un integrācijas atbalstam garantēšana visa 2025. gada garumā ir kritiski svarīga sociālajai līdzdalībai un ilgtermiņa kohēzijai.

Tomēr Bīngere kritizēja arī kavēšanos līdzekļu apstiprināšanā, norādot, ka nenoteiktību varēja novērst, ja finanšu plānošana tiktu veikta agrāk. Viņa uzsvēra, ka integrācija nekad nedrīkst būt joma, kurā valda vilcināšanās, jo valoda ir iekļaušanas pamatpīlārs jebkurā sabiedrībā.

Ilgtermiņa budžeta spiediens pieaugošo vajadzību dēļ

Lai gan finansējuma palielinājums nodrošina stabilitāti šim gadam, tas atspoguļo arī pieaugošo fiskālo spiedienu, reaģējot uz mainīgajiem migrācijas modeļiem. Atšķirībā no 2021. gada, kad pandēmijas laikā tika iztērēti mazāk nekā 500 miljoni eiro, pašreizējās vajadzības ir vairāk nekā divkāršojušās.

Situāciju vēl vairāk sarežģīja tas, ka koalīcijas valdības sabrukuma un gaidāmo vēlēšanu dēļ vēl nav apstiprināts federālais budžets, padarot apstiprināto papildu finansējumu vēl nozīmīgāku. Tagad tiek sagaidīts, ka politikas veidotāji no dažādām partijām apspriedīs, kā turpmākajos budžetos tiks nodrošināts turpmākais atbalsts migrācijai un integrācijai.

Ilgstoša investīcija signalizē par prioritāšu maiņu

Pārsniedzot 1 miljarda eiro slieksni otro gadu pēc kārtas, Vācija signalizē par pāreju uz ilgtspējīgiem, liela mēroga ieguldījumiem integrācijas infrastruktūrā. Šī attīstība uzsver valsts atziņu, ka ilgtermiņa stabilitāte, piekļuve darba tirgum un sociālā saskaņa ir lielā mērā atkarīga no agrīnas un konsekventas valodu apmācības.

Kā liecina skaitļi, pieprasījums tuvākajā laikā, visticamāk, nesamazināsies. Integrācijas kursu sistēma, kas jau sen tiek uzskatīta par Vācijas migrācijas politikas mugurkaulu, tagad tiek pastiprināta, lai apmierinātu valsts mainīgās demogrāfiskās un sociālās vajadzības.