Vācija izkrīt no desmit labākajiem preses brīvības reitingā

Vācija ir zaudējusi savu vietu organizācijas “Reportieri bez robežām” (RSF) publicētā globālā preses brīvības reitinga desmitniekā, 10. gadā noslīdot no 11. uz 2025. vietu. Lai gan kopējā situācija Vācijā joprojām tiek uzskatīta par stabilu, šī pazemināšanās uzsver pieaugošās bažas par žurnālistu drošību un neatkarību, īpaši to, kas atspoguļo galēji labējo grupu darbību un polarizē starptautiskas tēmas.

RSF norāda, ka šīs pārmaiņas vairāk ir saistītas ne tik daudz ar būtisku situācijas pasliktināšanos pašā Vācijā, cik ar preses apstākļu uzlabošanos citās valstīs. Tomēr organizācija uzsver, ka pieaugošā naidīgums pret žurnālistiem, īpaši no ekstrēmistiskas politiskās vides, kļūst par arvien aktuālāku problēmu.

Vācijā pieaug naidīgums pret žurnālistiem

RSF īpaši norāda uz pieaugošajiem riskiem, ar kuriem saskaras žurnālisti, kas izmeklē vai ziņo par labējo ekstrēmismu un tādām partijām kā Alternative für Deutschland (AfD). Žurnālisti ziņo, ka tiek apzīmēti kā ienaidnieki, saņem draudus un apvainojumus, kā arī baidās no fiziskiem uzbrukumiem. Šis naidīgais klimats ir radījis biedējošu ietekmi uz žurnālistikas brīvību un ir bijis galvenais faktors Vācijas kritumā reitingā.

Organizācija arī norāda, ka žurnālisti, kas atspoguļo Tuvo Austrumu konfliktu, saskaras ar nesamērīgi lieliem redakcionāliem šķēršļiem. Daudzos ziņojumos aprakstīti būtiski šķēršļi, ziņojot par jutīgiem starptautiskiem jautājumiem, un bažas par piekļuvi, redakcionālo spiedienu un drošības riskiem veido ziņu redakciju darba vidi.

Globālā preses brīvības lejupslīde sasniedz vēsturiski zemāko līmeni

RSF radītā kopējā globālā aina ir dziļi satraucoša. 2025. gada Pasaules preses brīvības indekss atspoguļo sliktākos globālos apstākļus kopš reitinga izveides. Vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju pašlaik dzīvo valstīs, kurās RSF preses situāciju klasificē kā “ļoti nopietnu”. 90 no 180 novērtētajām valstīm mediju vide tiek raksturota kā “sarežģīta” vai “ļoti nopietna”.

Eiropa joprojām ir reģions ar visaugstāko preses brīvības līmeni. Šogad tikai septiņas valstis visā pasaulē saņēma vērtējumu “labs”, un visas no tām ir Eiropas valstis. Norvēģija joprojām ir globālā indeksa līdere, tai seko Igaunija, Nīderlande un Zviedrija. Ārpus Eiropas augstākās pozīcijas ieņem Jaunzēlande (16. vieta) un Trinidāda un Tobāgo (19. vieta).

Saraksta apakšā ir valstis, kurās preses brīvība tiek stingri apspiesta. Eritreja joprojām ieņem pēdējo vietu 180. pozīcijā, tai sekojot Ziemeļkorejai, Ķīnai un Sīrijai. RSF uzsver, ka daudzās no šīm valstīm neatkarīgā žurnālistika tiek sistemātiski apklusināta, un žurnālistiem draud ieslodzījums, vardarbība vai nāve.

Ekonomiskais spiediens apdraud žurnālistikas izdzīvošanu

Vēl viens faktors, kas apdraud preses brīvību visā pasaulē, ir žurnālistikas finansiālais stāvoklis. RSF ziņo, ka plašsaziņas līdzekļu organizācijām 160 valstīs ir grūti saglabāt ekonomisko dzīvotspēju. Šī finansiālā nestabilitāte ietekmē to spēju darboties neatkarīgi un saukt pie atbildības pie varas esošos.

RSF rīkotājdirektore Anja Osterhausa brīdina, ka “autoritārie līderi neatkarīgo žurnālistiku uzskata par draudu”, un ekonomiskā spiediena uz medijiem ir daļa no plašākas stratēģijas, lai ierobežotu patiesas informācijas plūsmu. Viņa uzsver, ka “kad žurnālistika ir finansiāli paralizēta, vairs nav neviena, kas atmaskotu melus, dezinformāciju un propagandu”.

Preses brīvības indeksa ekonomiskais aspekts joprojām saņem viszemākos vērtējumus visās vērtētajās kategorijās, tostarp politikā, tieslietās, ekonomikā, sociāli kulturālajā kontekstā un drošībā. RSF aicina sniegt lielāku atbalstu žurnālistikas finansiālajam pamatam, lai saglabātu tās uzraudzības funkciju demokrātiskās sabiedrībās.

Globālās tendences uzsver reģionālās atšķirības

Plaisa starp Eiropu un pārējo pasauli turpina pieaugt. Latīņamerikā vairākās valstīs ir vērojams ievērojams kritums. Argentīna zaudēja daudzas vietas reitingā pēc lielas valsts ziņu aģentūras likvidēšanas. Meksika joprojām ir nāvējošākā valsts žurnālistiem ārpus aktīvām kara zonām.

RSF ziņo par pieaugošu pret presi vērstu klimatu Amerikas Savienotajās Valstīs, ko pastiprina sabiedrisko mediju finansējuma samazināšana un pieaugošā politiskā polarizācija. Šī tendence izplatās arī citos reģionos, ietekmējot politiku, kas vēl vairāk ierobežo preses brīvību visā pasaulē.

Āfrika un Āzija joprojām cīnās ar nopietniem ekonomiskiem un politiskiem ierobežojumiem žurnālistikai. Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika tiek izcelti kā visbīstamākie reģioni mediju profesionāļiem, jo ​​īpaši tāpēc, ka Gazā Izraēlas militāro operāciju rezultātā gāja bojā liels skaits žurnālistu. Gan Izraēla, gan palestīniešu teritorijas šī gada rangā ir pazeminājušās.

Vācija joprojām ir galvenais spēlētājs, taču saskaras ar iekšējām problēmām

Lai gan Vācija joprojām ir preses brīvības cietoksnis salīdzinājumā ar lielāko daļu pasaules, tās iekšējās problēmas nevajadzētu novērtēt par zemu. Valsts kritums uz 11. vietu var šķist nenozīmīgs globālo represiju kontekstā, taču tas kalpo kā brīdinājuma zīme. Mediju profesionāļu vide kļūst sarežģītāka, ko veido politiskā polarizācija, starptautiskā spriedze un ziņu kanālu pastāvīgā ekonomiskā nestabilitāte.

Šis kritums arī uzsver steidzamo nepieciešamību pēc stingrākiem žurnālistu aizsardzības pasākumiem, pārredzamākas politikas attiecībā uz redakcionālo neatkarību un ilgstoša atbalsta finansiāli apdraudētām plašsaziņas līdzekļu iestādēm.

Tā kā globālā preses brīvības ainava turpina mainīties, Vācijas loma kā demokrātisku mediju standartu paraugam būs atkarīga ne tikai no preses brīvības tiesiskā regulējuma uzturēšanas, bet arī no aktīvas cīņas pret draudiem, kas apdraud šo brīvību no iekšienes.