Vācija izvairās no lejupslīdes ar pārsteidzošu 3. ceturkšņa ekonomikas izaugsmi

Vācija 2024. gada trešajā ceturksnī ir veiksmīgi novērsusi tehnisko recesiju, liecina jaunākie Federālā statistikas biroja (Destatis) publicētie dati. Valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) 0.2. ceturksnī palielinājās par 3% pēc samazinājuma par 0.1% XNUMX. ceturksnī. Šī negaidītā izaugsme ir devusi tik ļoti nepieciešamo stimulu Eiropas lielākajai ekonomikai pašreizējo globālo un iekšzemes izaicinājumu apstākļos.

Negaidītā IKP pieauguma faktori

Nelielo IKP pieaugumu galvenokārt noteica gan valdības, gan privātā patēriņa izdevumu kāpums. Lai gan rūpnieciskie pasūtījumi ir samazinājušies un eksporta sektors joprojām ir pakļauts spiedienam samazināta pieprasījuma un augstāku izejvielu izmaksu dēļ, patērētāju tēriņu noturība palīdzēja kompensēt šos negatīvos faktorus. Šis pieaugums iezīmē pirmo pozitīvo ceturksni kopš COVID-19 pandēmijas sākuma, kas liecina par ekonomisko aktivitāšu stabilizēšanos.

Patērētāju tēriņi uzlabo ekonomisko sniegumu

Privātajam patēriņam bija izšķiroša loma Vācijas ekonomiskajos rādītājos trešajā ceturksnī. Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko vidi, patērētāji ir turpinājuši tērēt, lai arī piesardzīgi. Šie ilgstošie tēriņi palīdzēja mazināt samazinātās rūpniecības produkcijas un eksporta apjomu ietekmi. Patēriņa pieaugums bija būtisks faktors, kas neļāva ekonomikai ieslīgt tehniskajā recesijā, ko parasti nosaka IKP samazinājums divus ceturkšņus pēc kārtas.

Inflācija un bezdarba līmenis

Lai gan IKP pieaugums nodrošināja pozitīvu perspektīvu, inflācijas līmenis nedaudz paaugstinājās. Oktobrī inflācija pieauga līdz 2% no septembra 1.6%, liecina Destatis provizoriskie dati. Šis pieaugums ir saistīts ar pieaugošajām enerģijas cenām un augstākām izejvielu izmaksām, kas ir pastāvīgas problēmas Vācijas ekonomikai.

Bezdarba līmenis saglabājās stabils, un aptuveni 2.8 miljoni cilvēku jeb 6% no darbaspēka bija bez darba. Šis stabilais bezdarba līmenis ir pretrunā ar vēsturiskajām tendencēm, jo ​​šī ir pirmā reize divu desmitgažu laikā, kad gada otrajā pusē bezdarba rādītāji nav būtiski samazinājušies. Andrea Nahles, Vācijas Federālās nodarbinātības aģentūras vadītāja, atzīmēja, ka rudenī tipiskais nodarbinātības pieaugums šogad nav piepildījies.

Valdības un ekspertu reakcijas

Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks 3. ceturkšņa izaugsmi raksturoja kā "cerības staru", uzsverot, ka ekonomika uzrāda lielāku noturību, nekā iepriekš prognozēts. Viņš uzsvēra, ka ir jāturpina pasākumi ekonomikas stabilitātes un izaugsmes atbalstam, tostarp investīciju stimuli, inovāciju veicināšana un birokrātisko šķēršļu samazināšana. Neskatoties uz pozitīvajiem rādītājiem, eksperti joprojām ir piesardzīgi, uzskatot izaugsmi drīzāk kā īslaicīgu atelpu, nevis noturīgas ekonomikas atveseļošanās pazīmi.

Federālais kanclers Olafs Šolcs un finanšu ministrs Kristians Lindners tikās ar nozares līderiem, lai pārrunātu aktuālos ekonomikas izaicinājumus, atspoguļojot valdības proaktīvo pieeju ekonomikas problēmu risināšanai.

Vācijas ekonomiku sagaida izaicinājumi

Neskatoties uz izvairīšanos no recesijas, Vācijas ekonomika saskaras ar vairākiem nozīmīgiem izaicinājumiem. Rūpniecības pasūtījumu samazināšanās un notiekošās cīņas eksporta sektorā joprojām rada nopietnas bažas. Augstākas enerģijas izmaksas un izejvielu cenu pieaugums turpina noslogot uzņēmumus un patērētājus. Turklāt globālās ekonomikas lejupslīde, īpaši tādos galvenajos tirgos kā Ķīna, apdraud nākotnes izaugsmes perspektīvas.

Ekonomiskās prognozes 2024. gada atlikušajam laikam un 2025. gadam joprojām ir mērenas. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē Vācijā stagnāciju tuvākajā laikā, un nākamajā gadā gaidāma tikai neliela izaugsme. Strukturālie jautājumi, piemēram, augstās darbības izmaksas un birokrātiskā neefektivitāte, vēl vairāk sarežģī perspektīvu.

Nozaru ietekme: automobiļu rūpniecība zem spiediena

Viena no visvairāk skartajām nozarēm ir automobiļu rūpniecība, kas ir Vācijas ekonomikas stūrakmens. Lielākie ražotāji, piemēram, Volkswagen, ir piedzīvojuši ievērojamu peļņas kritumu, pastiprinot bažas par nozares nākotni. Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem ir radījusi jaunus izaicinājumus, jo uzņēmumi iegulda lielus līdzekļus inovācijās, vienlaikus saskaroties ar pieaugošu starptautisko dalībnieku konkurenci.

Automobiļu nozares cīņām ir plašāka ietekme uz nodarbinātību un reģionālo ekonomiku, jo īpaši apgabalos, kas lielā mērā ir atkarīgi no ražošanas. Centieni atbalstīt šo nozari ar valdības stimuliem un stratēģiskiem ieguldījumiem ir ļoti svarīgi, lai saglabātu tās stabilitāti un izaugsmi.

Nākotnes ekonomikas perspektīva

Raugoties nākotnē, Vācijai ir jāpārvietojas sarežģītajā ekonomiskajā vidē, ko raksturo globāla nenoteiktība un iekšzemes strukturālie jautājumi. Negaidītais IKP pieaugums 3. ceturksnī nodrošina īslaicīgu stimulu, taču ir nepieciešami pastāvīgi centieni, lai panāktu ilgtermiņa ekonomikas noturību. Politikas veidotājiem jākoncentrējas uz inovāciju veicināšanu, konkurētspējas uzlabošanu un lielo izmaksu novēršanu, kas kavē uzņēmējdarbības izaugsmi.

Investīcijas zaļajās tehnoloģijās un ilgtspējīgās praksēs varētu piedāvāt jaunus izaugsmes ceļus, kas atbilst globālajām tendencēm attiecībā uz atbildību vides jomā. Turklāt darba tirgus elastības uzlabošana un birokrātisko šķēršļu mazināšana būs būtiska uzņēmējdarbības atbalstam un turpmākas ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai.

Kopumā, lai gan Vācijai ir izdevies izvairīties no tehniskas lejupslīdes 3. gada trešajā ceturksnī, turpmākais ceļš joprojām ir sarežģīts. Nepārtraukta modrība un stratēģiskie politikas pasākumi būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu, ka ekonomika ne tikai stabilizējas, bet arī uzplaukst, saskaroties ar pastāvīgo globālo un iekšzemes spiedienu.