Sākums » Kvalificēta darbaspēka trūkums Vācijā: pieaugošs izaicinājums vairākās nozarēs

Kvalificēta darbaspēka trūkums Vācijā: pieaugošs izaicinājums vairākās nozarēs

by WeLiveInDE
0 komentāri

Vācija saskaras ar nopietnu un pieaugošu kvalificēta darbaspēka trūkumu, kas būtiski ietekmē tās ekonomiku un dažādas nozares. Trūkums ir īpaši akūts inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģijās (IT) un vairākās profesionālajās jomās, izraisot būtiskus ekonomiskus zaudējumus un neatliekamu vajadzību pēc visaptverošiem risinājumiem. Situāciju pasliktina neaizpildītās mācekļa vietas, kas vēl vairāk saasina trūkumu.

Inženierzinātņu un IT trūkuma ekonomiskā ietekme

Pieprasījums pēc inženieriem un IT profesionāļiem Vācijā joprojām ir augsts, ko veicina notiekošā digitalizācija un pāreja uz ilgtspējīgu enerģiju. Neraugoties uz brīvo darbvietu samazinājumu par 15.6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valstī joprojām ir ievērojams trūkums šajās jomās. Trūkums ir tik nopietns, ka tiek lēsts, ka tas radīs ikgadējus ekonomiskus zaudējumus no 9 līdz 13 miljardiem eiro. Šie dati iegūti no Vācijas Ekonomikas institūta (IW) un Vācijas Inženieru asociācijas (VDI) ziņojuma, kurā uzsvērts nemainīgi lielais pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem enerģētikas, elektrotehnikas un IT jomā.

Trūkums ir īpaši akūts atsevišķos reģionos, kur Vācijas dienvidos un austrumos visvairāk gūst labumu no ārvalstu inženieru pieplūduma. Kopš 2012. gada ārvalstu profesionāļu skaits inženierzinātņu lomās ir pieaudzis par 146.6%, būtiski veicinot darbaspēku šajās nozarēs. Ārvalstu inženieru skaita palielināšanās ir bijusi izšķiroša, lai mazinātu to, kas būtu bijis vēl lielāks ekonomiskais zaudējums. Jo īpaši Bavārijā, Hesē un Berlīnes apgabalā ir bijusi vislielākā ārvalstu inženieru koncentrācija, uzsverot starptautisko talantu nozīmi Vācijas tehnoloģiskā un ekonomiskā līdera saglabāšanā.

Plašāka kvalificēta darbaspēka krīze

Kvalificēta darbaspēka trūkums neaprobežojas tikai ar inženierzinātnēm un IT. Nesenais IW pētījums prognozē, ka līdz 2027. gadam darba tirgū būs nopietni deficīti vairākās galvenajās nozarēs, tostarp pārdošanā, bērnu aprūpē, sociālajā darbā un veselības aprūpē. Pētījumā uzsvērts, ka atšķirība būs īpaši izteikta pārdošanas apjomā, kur aptuveni 37,000 20,000 amatu varētu palikt neaizpildītas. Tāpat pieprasījums pēc profesionāļiem bērnu aprūpes un sociālā darba jomā turpinās apsteigt piedāvājumu, pat pieaugot nodarbinātībai šajās jomās. Paredzams, ka līdz 2027. gadam veselības aprūpes nozarē, kas jau tā ir pakļauta spiedienam, pietrūks vairāk nekā 19,000 XNUMX speciālistu, savukārt IT nozarē varētu pietrūkt XNUMX XNUMX speciālistu.

Šo plašāko darbaspēka trūkumu izraisa demogrāfiskās izmaiņas, jo īpaši mazuļu uzplaukuma paaudzes aiziešana pensijā. Paredzams, ka situācija būs smagāka Vācijas austrumos, kur darbaspēks noveco straujāk. IW pētījumā arī uzsvērta nepieciešamība pastiprināti integrēt ārvalstu strādniekus darba tirgū, norādot, ka ir jāpaātrina ārvalstu kvalifikāciju atzīšana, lai efektīvi novērstu šīs nepilnības.

Cīņa, lai aizpildītu mācekļa vietas

Būtisks Vācijas darbaspēka trūkuma aspekts ir pieaugošais neaizpildīto mācekļa vietu skaits. Saskaņā ar Nodarbinātības pētījumu institūta (IAB) datiem 35. gadā palika brīvas 2023 % no visām mācekļa vietām, kas ir augstākais rādītājs. Šī tendence iezīmē ievērojamu pieaugumu salīdzinājumā ar 2010. gadu, kad tikai 15% amatu bija neaizpildītas. Galvenais darba devēju minētais iemesls ir piemērotu pretendentu trūkums, kas atspoguļo pāreju no darba devēju vadīta tirgus uz tirgu, kurā potenciālajiem mācekļiem ir lielāka ietekme.

Šis trūkums ir īpaši akūts tādās nozarēs kā celtniecība un personīgie pakalpojumi, kur gandrīz puse no visām mācekļa vietām joprojām ir brīvas. Problēma ir īpaši nopietna mazajiem uzņēmumiem, kas ziņo, ka 57% viņu mācekļa vietu nav aizpildīti, salīdzinot ar tikai 12% lielos uzņēmumos. Problēmu saasina intereses trūkums par noteiktām profesionālajām karjerām, kā arī nelabvēlīgi darba apstākļi un negatīva uztvere par šīm darbavietām.

Lai novērstu šo tendenci, daudzi uzņēmumi ir ieviesuši prēmijas un īpašus maksājumus, lai piesaistītu mācekļus. Tomēr šiem stimuliem vēl ir pilnībā jārisina pamatā esošās problēmas, un neatbilstība starp pieejamajām amata vietām un pretendentu interesi turpina pieaugt. IAB atklājumi uzsver nepieciešamību pēc stratēģiskām izmaiņām, kā Vācijas darba tirgū tiek veicināta un novērtēta profesionālā apmācība.

Centieni novērst trūkumu

Vācijas atbilde uz kvalificēta darbaspēka trūkumu ir ietvērusi vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir piesaistīt un integrēt ārvalstu talantus. Piemēram, VDI Xpand projekts ir vērsts uz atbalstu ārvalstu inženieru integrācijai gan darbaspēkā, gan sabiedrībā. Šī iniciatīva ietver mentoringa programmas, tīklu veidošanas pasākumus un citus resursus, lai palīdzētu jaunpienācējiem pielāgoties Vācijas darba tirgum. Projekts uzsver visaptverošas pieejas nozīmi, kas pārsniedz tikai amatu aizpildīšanu, tā vietā tā mērķis ir radīt viesmīlīgu vidi kvalificētiem speciālistiem no visas pasaules.

Turklāt arvien vairāk tiek atzīts, ka kvalificēta darbaspēka trūkuma risināšanai būs nepieciešama daudzpusīga pieeja. Tas ietver ne tikai vairāk sieviešu un jauniešu pieņemšanu darbā tehniskajās un zinātnes jomās, bet arī birokrātisko šķēršļu samazināšanu ārvalstu darbiniekiem un studentiem STEM (zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) disciplīnās. VDI uzsver, ka ir nepieciešama agrīna iesaistīšanās ar bērniem, lai rosinātu interesi par tehnoloģijām un zinātni, lai nodrošinātu Vācijas inovāciju virzītās ekonomikas nākotni.

Ceļš uz priekšu

Kvalificēta darbaspēka trūkums Vācijā ir daudzpusīgs izaicinājums, kas ietekmē vairākas nozares un reģionus. Jo īpaši inženierzinātņu un IT jomas ir ļoti svarīgas valsts ekonomiskajai stabilitātei un izaugsmei, tādēļ pašreizējais trūkums ir īpaši satraucošs. Tikmēr plašāks darba tirgus saskaras ar pieaugošu spiedienu, jo demogrāfiskās pārmaiņas samazina pieejamo darbinieku skaitu. Lai saglabātu savas vadošās pasaules ekonomikas pozīcijas, Vācijai jāturpina investēt gan vietējos talantos, gan starptautiskajā darbā pieņemšanā, vienlaikus risinot arī sistēmiskās problēmas, kas veicina neaizpildītu amatu un intereses trūkumu par profesionālo karjeru. Lai virzītos uz priekšu, būs nepieciešami saskaņoti valdības, nozares un izglītības iestāžu centieni, lai izveidotu noturīgu un pielāgojamu darbaspēku, kas spēj apmierināt nākotnes prasības.

Jūs varat arī patīk

WeLiveIn.de ir jūsu avots, lai paliktu informēts un savienots Vācijā. Mūsu platforma piedāvā jaunākās ziņas, visaptverošus sludinājumus un interaktīvu starptautisku forumu. Detalizēts un pastāvīgi atjaunināts “Kā uz Vāciju” ceļvedis ir nenovērtējams resurss emigrantiem, kas ir jauni valstī. Mūsu mērķis ir padarīt jūsu uzturēšanos Vācijā labāk informētu un savienotāku.

© WeLiveIn.de – emigrantu kopiena Vācijā – kopš 2024. gada, visas tiesības aizsargātas.
Uztur un apsaimnieko Cryon UG (haftungsbeschränkt).