Vācija plāno 2026. gadā palielināt pensijas par aptuveni 3.7 procentiem

Paredzams, ka vairāk nekā 21 miljons Vācijas pensionāru 2026. gadā saņems ievērojamu pensiju pieaugumu, jo valdība paredz vēl vienu ievērojamu pensiju pieaugumu. Saskaņā ar 2025. gada Pensiju apdrošināšanas ziņojuma projektu pensijas varētu pieaugt par aptuveni 3.7 procentiem, sākot ar 2026. gada 1. jūliju. Lai gan galīgais skaitlis būs atkarīgs no algu pieauguma datiem nākamā gada sākumā, prognozes jau liecina par spēcīgāku pieaugumu nekā valsts paredzamais inflācijas līmenis.

Valdība prognozē stabilu pensiju pieaugumu

Federālās darba ministrijas ziņojuma projektā lēsts, ka pensiju maksājumi 2026. gadā pieaugs par aptuveni 3.73 procentiem, pārsniedzot prognozēto inflāciju aptuveni divu procentu apmērā. Tas sekotu 2025. gadā piešķirtajam 3.74 procentu pieaugumam, nodrošinot turpmāku atvieglojumu pensionāriem, kuriem rodas augstākas dzīves dārdzības izmaksas. Galīgā korekcija tiks apstiprināta 2026. gada pavasarī, kad būs pieejami pilnīgi dati par algu attīstību no 2025. gada.

Aprēķini liecina, ka iemaksu likme likumā noteiktajai pensiju apdrošināšanai var saglabāties stabila 18.6 procentu līmenī vairākus gadus — ilgāk nekā iepriekš pieņemts. Pieaugums līdz 19.8 procentiem ir gaidāms tikai 2028. gadā, un pēc tam tiek prognozēts pakāpenisks pieaugums: 20.1 procents līdz 2030. gadam un 21.2 procenti līdz 2039. gadam. Iepriekšējās aplēses liecināja, ka iemaksas, iespējams, būs jāpalielina jau 2027. gadā.

Federālā darba ministre Bārbela Basa nosūtīja ziņojuma projektu izskatīšanai citām ministrijām. Prognozēs ir ņemta vērā arī valdības jaunā pensiju paketes fiskālā ietekme, kas joprojām tiek apspriesta koalīcijas partneru vidū un vēl nav apstiprināta Bundestāgā.

Faktori, kas ietekmēja 2026. gada pensiju palielinājumu

2026. gada pensiju korekcijas apmērs galvenokārt būs atkarīgs no algu attīstības 2025. gadā. Provizoriskie dati par gada pirmajiem diviem ceturkšņiem liecina par stabilu izaugsmi: nominālās algas pirmajā ceturksnī pieauga par 3.6 % un otrajā — par 4.1 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā. Ņemot vērā inflāciju, reālās algas pieauga attiecīgi par 1.2 % un 1.9 %. Trešā ceturkšņa dati ir gaidāmi novembrī.

Pensiju apdrošināšanas ziņojumā norādīts, ka ilgtermiņā pensijas varētu pieaugt par aptuveni 42 procentiem laikā no 2024. līdz 2038. gadam, ja turpināsies pašreizējās tendences. Pēc 3.7 procentu pieauguma 2026. gadā turpmākajos gados ir paredzētas turpmākas korekcijas, un 2027. gadā iespējamais pieaugums ir 4.18 procenti. Turpmākajos gados varētu būt mazāks, bet pastāvīgs pieaugums — 2.35 procenti 2028. gadā, 2.85 procenti 2029. gadā un 2.82 procenti 2030. gadā.

Šī pastāvīgā augšupejošā tendence ļautu pensijām saglabāties virs inflācijas, ja vien algu pieaugums saglabāsies pozitīvs. Tomēr ekonomiskā nenoteiktība, piemēram, nodarbinātības un produktivitātes svārstības, joprojām var ietekmēt galīgos rezultātus.

Pensiju pakete paplašina stabilitāti un atbalstu ģimenēm

Gaidāmās pensiju reformas centrālais elements ir “stabilitātes līnijas” pagarināšana, kas garantē, ka pensijas līmenis nesamazināsies zem 48 procentiem no vidējās algas vismaz līdz 2031. gada 1. jūlijam. Šis aizsardzības pasākums nodrošina, ka pensionāri turpina saņemt pensijas, kas pieaug atbilstoši kopējai algu attīstībai, pasargājot viņus no pirktspējas zaudēšanas.

Vēl viens svarīgs reformas pasākums ir uzlabojums vecākiem, kuru bērni dzimuši pirms 1992. gada. Sākot ar 2027. gadu, viņi saņems trīs gadu ieskaitīto bērna audzināšanas periodu pašreizējo divarpus gadu vietā. Paredzams, ka šīs izmaiņas jo īpaši nāks par labu sievietēm, kuras šajā pensionāru grupā ir pārsvarā pārstāvētas.

Ministrijas aprēķini liecina, ka, saglabājot pensiju līmeni 48 procentu līmenī, pensijas 2031. gadā būs aptuveni par 1.9 procentiem augstākas nekā tās būtu bijušas bez reformas. Plāna atbalstītāji apgalvo, ka šī stabilitāte ir vitāli svarīga sociālajam taisnīgumam, savukārt kritiķi, īpaši jaunākie likumdevēji konservatīvajā blokā, brīdina par ilgtermiņa finansiālo slogu sistēmai.

Ietekme uz nodokļiem un sociālajām iemaksām

Paredzamais pensiju pieaugums sniegs finansiālu atvieglojumu daudziem pensionāriem, taču tas nozīmē arī to, ka dažiem no viņiem 2026. gadā būs jāmaksā ienākuma nodoklis. Personām, kuru kopējie gada ienākumi pārsniedz neapliekamo minimumu, kas noteikts 12 348 eiro apmērā vientuļajiem un 24 696 eiro apmērā precētiem pāriem, būs jāiesniedz nodokļu deklarācija.

Vienlaikus iemaksas veselības un ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanā joprojām ir galvenais faktors pensionāru neto ienākumiem. Obligātā veselības apdrošināšanas iemaksa ir 7.3 procenti plus puse no vidējās papildu iemaksu likmes 2.5 procentu apmērā. Federālā Veselības ministrija vēlāk 2025. gadā paziņos, kā šī likme mainīsies 2026. gadā. Ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanā pašreizējā iemaksa ir 3.6 procenti, un bezbērnu pensionāri maksā papildu 0.6 procentus. Lēmums par jebkādu šīs likmes korekciju tiks pieņemts 2025. gada decembrī.

Plašāka pensiju stabilitātes perspektīva

Kopumā prognozes liecina par relatīvas stabilitātes periodu Vācijas pensiju sistēmā. Gan algu attīstība, gan spēcīgais darba tirgus turpina atbalstīt ilgtspējīgu valsts pensiju shēmas finansējumu. Valdības pašreizējās politikas mērķis ir līdzsvarot pensionāru vajadzības ar finansiālo slogu nākotnes iemaksu veicējiem, nodrošinot, ka pensiju fonds saglabā maksātspēju bez pārmērīga iemaksu pieauguma.

Tomēr ilgtermiņa demogrāfiskais spiediens joprojām ir problēma. Tā kā sabiedrība noveco un sistēmā ienāk mazāk darbinieku, nākamās desmitgades laikā, visticamāk, pieaugs vajadzība pēc reformām, piemēram, darba mūža pagarināšanas, privāto uzkrājumu veicināšanas un iemaksu struktūru optimizācijas.

Pagaidām prognozētais pensiju pieaugums 2026. gadā par aptuveni 3.7 procentiem liecina par vēl vienu pozitīvu ziņu gadu pensionāriem, nodrošinot jūtamu pirktspējas uzlabojumu pēc vairāku gadu inflācijas spriedzes.