Turku
Itālijas
Spāņu
portugālis
rumāņu
albāņu
lietuviešu
Latvijas
Bulgārijas
grieķu
ungāru
Franču
Horvātijas
čehu
Valdība virza uz nedēļas stundu ierobežojumu dienas ierobežojuma vietā
Vācijas valdošā koalīcija, ko veido CDU/CSU un SPD, virza plānu, kas būtiski mainītu darba laika regulējumu valstī. Galvenais priekšlikums aizstāj ilgstoši spēkā esošo astoņu stundu dienas darba ierobežojumu ar 48 stundu nedēļas maksimumu, saskaņojot Vācijas likumus ar Eiropas Darba laika direktīvu. Saskaņā ar šo maiņu darbinieki varētu strādāt četras 10 stundu dienas vai pat strukturēt savu laiku alternatīvos formātos, ja vien kopējais stundu skaits nepārsniedz nedēļas ierobežojumu.
Plānotā reforma, kas izklāstīta koalīcijas līgumā, ieviestu lielāku elastību gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Atbalstītāji apgalvo, ka tā nodrošina labāku līdzsvaru starp profesionālo un personīgo dzīvi. Tomēr kritiķi brīdina par iespējamām sekām veselībai un drošībai, īpaši nozarēs ar fiziski prasīgu vai maiņu darbu.
Sabiedrības atbalsts un atšķirīgi viedokļi
Nesen veiktā YouGov aptauja Deutsche Presse-Agentur vārdā liecina, ka 38 procenti respondentu atbalsta pāreju uz nedēļas darba laika regulējumu. Divdesmit procenti ir pret, bet 37 procenti saglabā neitrālu nostāju. Atbalsts ir īpaši spēcīgs pilnas slodzes darbinieku vidū, kuri četru dienu modeli uzskata par vārtiem uz garākām nedēļas nogalēm.
No tiem, kas atbalsta, 82 procenti min lielāku elastību darbiniekiem, savukārt 44 procenti arī uzskata, ka darba devēji gūst labumu no mazāk stingra darba grafika. Tomēr 66 procenti pretinieku apgalvo, ka produktivitāte varētu ciest, ja ikdienas darba periodi tiktu pagarināti virs astoņām stundām, un 61 procents ir noraizējies par darbinieku izsīkumu.
Jautāti par personiskajām vēlmēm, 37 procenti aptaujāto dotu priekšroku strādāt desmit stundas četru dienu laikā — ja tiktu samaksāts tāpat kā par standarta piecu dienu darbu nedēļā —, savukārt tikai 28 procenti dod priekšroku tradicionālajam astoņu stundu piecu dienu modelim.
Darba devēji piesardzīgi, arodbiedrības satrauktas
Lai gan valdība veicina šīs izmaiņas kā soli ceļā uz moderniem un pielāgojamiem darba likumiem, darba devēju un arodbiedrību reakcija ir ļoti atšķirīga. Darba devējiem draudzīgā Vācijas Ekonomikas institūta (IW) pētījumā atklājās, ka tikai 20 procenti uzņēmumu uzskata, ka šāds saspiests darba grafiks ir iespējams. Daudzi baidās no papildu personāla izmaksām, lai segtu piekto dienu, īpaši pakalpojumu nozarēs.
Arodbiedrības ir paudušas stingras bažas. Hansa Bēklera fonda Hugo Zincheimera institūts (HSI) brīdina, ka pagarinātas darba dienas var izraisīt nopietnas veselības problēmas, tostarp paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību, garīgo slimību un nelaimes gadījumu darbā risku. Ziņojumā HSI pētnieki norādīja, ka darba dienas, kas ilgākas par astoņām stundām, pastāvīgi izraisa lielāku darba kavējumu un psiholoģisko spriedzi.
DGB priekšsēdētāja Jasmina Fahimi publiskos paziņojumos kritizēja reformu, brīdinot, ka tā varētu leģitimizēt ekspluatējošus darba modeļus, jo īpaši apakšuzņēmēju loģistikas un viesmīlības nozarēs. Viņa uzsvēra, ka astoņu stundu noteikuma apdraudēšana varētu vājināt Vācijas darba likumdošanā ietvertās pamattiesības.
Drošības pasākumi un juridiskie ierobežojumi paliek spēkā
Neraugoties uz bažām, ierosinātās izmaiņas neatceltu esošās atpūtas perioda prasības. Saskaņā ar ES standartiem darbiniekiem joprojām ir jāsaņem 11 stundu atpūta starp maiņām, un maksimālais darba nedēļas ilgums joprojām ir 48 stundas, ieskaitot virsstundas. Koplīgumi, individuālie līgumi un arodbiedrību aizsardzība turpinātu būt spēkā.
Vācijas Darba devēju asociācijas (BDA) atbalstītāji apgalvo, ka šie drošības mehānismi ir pietiekami. Pēc BDA vadītāja Štefena Kampetera teiktā, darbinieku veselība reformas ietvaros joprojām tiktu aizsargāta, pateicoties pastāvīgajām saistībām attiecībā uz atpūtas un pārtraukumu periodiem.
Vēsturiskais konteksts un mainīgās tendences
Astoņu stundu darba diena Vācijā ir likumīgs standarts kopš 1918. gada, iedvesmojoties no 19. gadsimta arodbiedrību kustībām un popularizējot to ar britu reformatora Roberta Ouena palīdzību. Sākotnējā koncepcija — astoņas stundas darbam, astoņas atpūtai un astoņas personīgajam laikam — ir veidojusi darba politiku paaudzēm ilgi. Tomēr mainīgā demogrāfiskā situācija, darbinieku trūkums un ekonomiskais spiediens ir atjaunojuši diskusijas par to, vai šī struktūra joprojām atbilst mūsdienu vajadzībām.
Vācijas vidējais gada darba stundu skaits pēdējās desmitgadēs faktiski ir samazinājies, samazinoties no 1,478 stundām 1991. gadā līdz 1,295 stundām 2023. gadā. Šis kritums lielā mērā ir saistīts ar nepilna laika darba pieaugumu, nevis īsākām darba dienām pilna laika darbiniekiem. Politikas veidotāji pašlaik pēta veidus, kā uzlabot efektivitāti, vienlaikus ņemot vērā mūsdienu prasības attiecībā uz darba un privātās dzīves elastību.
Reforma varētu aizsākt jaunu darba kultūras ēru
Ja reforma tiktu īstenota, tā iezīmētu būtiskas kultūras un juridiskas pārmaiņas Vācijas darba sistēmā. Lai gan tā paver durvis pielāgojamākiem darba grafikiem un, iespējams, mazākam darba braucienu skaitam uz darbu un atpakaļ, tā rada arī nopietnus jautājumus par ilgtermiņa veselību, taisnīgumu visās nozarēs un praktiskajām ieviešanas problēmām.
Paredzams, ka notiekošās sarunas starp valdības amatpersonām, arodbiedrībām un uzņēmumu pārstāvjiem noteiks precīzu tiesisko regulējumu un nosacījumus. Turpmākais ceļš joprojām ir strīdīgs, taču šo pārmaiņu impulss liecina par būtiskām pārmaiņām vāciešu darba veidā tuvākajā nākotnē.
