Vācija saskaras ar fiskālu spriedzi, mainoties nodokļu politikai

Nevienmērīga nodokļu iekasēšana rada bažas

Vācija saskaras ar aizvien lielāku kritiku par nodokļu iekasēšanas praksi, īpaši attiecībā uz tās turīgākajiem pilsoņiem. Jaunākie valdības dati liecina, ka ir ievērojami samazinājies auditu skaits personām, kuru gada ienākumi pārsniedz pusmiljonu eiro. 2021. gadā vairāk nekā 1,100 auditu, kas veikti personām ar visvairāk pelnošajiem, nodrošināja gandrīz 130 miljonu eiro papildu nodokļu ieņēmumus. Līdz 2023. gadam šis skaitlis bija samazinājies līdz 876, iekasējot tikai 75 miljonus eiro. Jāatzīmē, ka aptuveni 15,000 XNUMX augsto ienākumu personu grupa vairs netiek izsekota atsevišķi, un netiek veiktas automātiskas pēcpārbaudes.

Šī uzraudzības samazināšanās ir izraisījusi politisku pretreakciju. Kreisā spārna likumdevēji vaino Brīvo demokrātu partiju (FDP) un bijušo finanšu ministru Kristianu Lindneru par to, ko viņi raksturo kā apzinātu nodokļu kontroles mazināšanu. Viņi apgalvo, ka nodokļu taisnīgums tiek grauts par labu politiskai ērtībai. Dītmārs Bartšs, ievērojams budžeta pārstāvis no Die Linke, ir aicinājis finanšu ministru Larsu Klingbeilu (SPD) risināt šo trūkumu, ieguldot līdzekļus nodokļu biroju personāla palielināšanā un nosakot obligātu revīziju augsto ienākumu saņēmējiem.

Vietējais nodokļu slogs palielinās, lai kompensētu budžeta spiedienu

Kamēr federālā līmeņa uzraudzība mazinās, dažas pašvaldības pastiprina kontroli. Nordenhemā pilsētas dome ir apstiprinājusi jaunu nodokļu pasākumu kārtu, lai stabilizētu vietējo budžetu. Jauns īpašuma nodoklis tagad attieksies pat uz neapbūvētu, bet apbūvējamu zemi. Pieaugs arī izklaides nodoklis. Pilsētas finanšu komiteja noraidīja citus ierosinātos nodokļu palielinājumus.

Šie pasākumi ir daļa no plašākiem centieniem reaģēt uz budžeta spiedienu pēc tam, kad Vēzermaršas rajons atteicās apstiprināt pilsētas divu gadu budžeta plānu 2025.–2026. gadam. Tā vietā reģionālā pašvaldība pieprasīja fiskālās konsolidācijas plānu, kas būtībā būtu vietēja mēroga taupības pasākumu kopums. Šādā situācijā pilsēta tomēr ir ieguldījusi vairāk nekā 4 miljonus eiro vietējā bērnudārza renovācijā un paplašināšanā Abbehauzenē, demonstrējot, ka investīciju prioritātes turpinās, neraugoties uz finansiālajiem ierobežojumiem.

Izaugsmes iniciatīva apstājas, jo valstis atsakās dalīties nodokļu zaudējumos

Valsts mērogā Vācijas federālā valdība ir uzsākusi vērienīgu “izaugsmes veicinātāja” programmu, kas paredzēta, lai cīnītos pret notiekošo recesiju. Iniciatīva ietver paātrinātas nolietojuma aprēķināšanas iespējas, ievērojamus nodokļu samazinājumus uzņēmumiem, 75% īpašu nolietojuma pabalstu elektrotransportlīdzekļiem un simtiem miljardu valsts investīciju. Lai gan sākotnēji ekonomikas domnīcas atzinīgi novērtēja plānu, tagad pastāv risks, ka tas tiks apturēts.

Galvenā problēma ir izmaksu dalīšanas modelī. Lai gan federālā valdība ir apņēmusies īstenot šos pasākumus, 16 federālās zemes atsakās absorbēt savu daļu no radušajiem nodokļu iztrūkumiem. Nākamo četru gadu laikā valsts kase, domājams, zaudēs 46 miljardus eiro ieņēmumu, no kuriem 30 miljardi eiro gulsies uz zemēm un pašvaldībām. Bundesrāts, federālo zemju pārstāvošā augšpalāta, draud bloķēt nepieciešamo likumdošanu, ja vien netiks panākta vienošanās par labvēlīgāku finanšu vienošanos.

Politiskā strupceļa situācija apdraud reformu impulsu

Finanšu ministrs Klingbeils ir spiests panākt kompromisu, pirms likumprojekts 11. jūlijā atgriezīsies Bundesrātā. Sarunas starp federālajām un štatu amatpersonām ir kļuvušas intensīvākas, un Klingbeils izmanto savu iepriekšējo sarunu pieredzi koalīcijas sarunās, lai iegūtu atbalstu. Tomēr vēsture nav viņa pusē. Iepriekšējie mēģinājumi veikt reformas, kas saistītas ar kopīgām finansēm, bieži vien ir noveduši pie tā, ka federālā valdība ir spiesta piekāpties.

Klingbeila argumentus apstiprina argumenti, ka ilgtermiņā ieguvēji būs visi valdības līmeņi. Daudzi no nodokļu zaudējumiem ir īslaicīgi, un tiek sagaidīts, ka palielināta uzņēmumu peļņa palielinās nodokļu ieņēmumus turpmākajos gados. Turklāt jaunā parādu bremzēšanas reforma ļauj štatiem uzņemties ierobežotu parādu, novēršot iepriekšējās sūdzības par neelastību. Papildus tam 100 miljardi eiro no federālās investīciju paketes ir paredzēti projektiem, kas tieši dod labumu štatiem.

Tomēr pretestība joprojām ir spēcīga. Kritiķi apgalvo, ka iepriekšējās fiskālās sarunas jau ir sagrozījušas valsts nodokļu ieņēmumu sadali par labu štatiem. Daži pašreizējo pretestību uzskata par daļu no ilgstošas ​​tendences, kurā federālās ambīcijas regulāri ierobežo štatu līmeņa veto tiesības.

Trausls līdzsvars starp uzraudzību, investīcijām un pašu kapitālu

Vācijas fiskālā politika pašlaik ir nonākusi delikātā līdzsvarošanas aktā. No vienas puses, pieaug politiskais un ekonomiskais spiediens stimulēt izaugsmi, izmantojot nodokļu atvieglojumus un investīcijas. No otras puses, samazinās uzraudzība pār tiem, kas visvairāk spēj dot ieguldījumu valsts ieņēmumos, un federālās zemes atsakās segt taisnīgu daļu no īstermiņa izmaksām. Kamēr dažas pašvaldības iekasē nodokļus, lai segtu budžeta nepilnības, citas turpina ieguldīt sabiedriskajā infrastruktūrā, izceļot dziļas pretrunas fiskālajā stratēģijā.

Ja tuvākajās nedēļās netiks panākts izrāviens, federālās valdības vadošo ekonomikas atveseļošanas plānu varētu piemeklēt tāds pats liktenis kā iepriekšējās iniciatīvas — tas varētu tikt atšķaidīts, atlikts vai sarunu gaitā izjaukts. Šāda iznākuma rezultātā ne tikai tiks ietekmēta Vācijas ekonomikas atveseļošanās, bet arī tiks pārbaudītas tās federālās sistēmas robežas.