Vācija saskaras ar pieaugošu spiedienu militārā trūkuma un iesaukšanas dēļ

Vācija ir paziņojusi par nacionālās Veterānu dienas ieviešanu, kas katru gadu tiks atzīmēta jūnijā, kas ir nozīmīgs solis valstī, kas jau sen ir pazīstama ar savu piesardzīgo nostāju attiecībā uz militāro simboliku. Šis lēmums iezīmē plašākas kultūras pārmaiņas. Vācija gadu desmitiem ir uzturējusi sarežģītas attiecības ar saviem bruņotajiem spēkiem Otro pasaules karu mantojuma dēļ. Tagad, pieaugot ģeopolitiskajam spiedienam un iekšējām aizsardzības problēmām, Bundesvērs atkal ir nacionālo debašu centrā.

Lai gan jaunie svētki lielā mērā ir simboliski, tie ierodas laikā, kad Vācija saskaras ar nopietniem jautājumiem par savu bruņoto spēku struktūru un nākotni. Veterānu dienas ieviešanu var uzskatīt par centieniem normalizēt militārā dienesta sabiedrības atzinību un uzlabot Bundesvēra reputāciju sabiedrībā laikā, kad karavīru trūkums sasniedz kritisku līmeni.

60,000 XNUMX karavīru trūkums izraisa nacionālas debates

Vācijas aizsardzības vadība ir atzinusi nopietnu personāla trūkumu Bundesvērā, un jaunu NATO operatīvo mērķu sasniegšanai nepieciešami papildu 60,000 2011 karavīru. Šis trūkums ir izraisījis intensīvas diskusijas par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, kas tika apturēta XNUMX. gadā.

Kristians Badia, Vācijas augstākais amatpersona NATO, publiski aicinājis nekavējoties veikt pasākumus, lai atjaunotu obligāto dienestu. Viņš brīdināja, ka turpmāka kavēšanās neļaus Vācijai izpildīt savas saistības NATO. Valsts kanclers Frīdrihs Mercs pauda bažas par paļaušanos tikai uz brīvprātīgu iesaukšanu, norādot, ka drīzumā varētu tikt pārskatīts obligātais dienests.

Badia noraidīja izplatītus loģistikas iebildumus, piemēram, aprīkojuma un instruktoru trūkumu, ierosinot publiskā un privātā sektora partnerības mācību bāzu atjaunošanai. Bijušie aizsardzības ierēdņi ir arī ierosinājuši hibrīda modeli, kurā prioritāte tiktu piešķirta brīvprātīgai iesaukšanai, bet nepieciešamības gadījumā iesaukšanu varētu izmantot kā rezerves variantu, izmantojot nejaušinātu atlasi.

Pistoriuss uzstāj uz gatavību, bet kritiķi apstrīd viņa stratēģiju

Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ir ierosinājis divpakāpju plānu, kas galu galā varētu novest pie obligātā dienesta atjaunošanas. Viņa mērķis ir strauji palielināt karavīru skaitu, reaģējot uz NATO jaunajiem plānošanas mērķiem. Tomēr plāns ir pretrunīgs. Kritiķi apgalvo, ka tas nepareizi novērtē mūsdienu armijas prasības, kas tagad vairāk balstās uz tehnoloģisko pieredzi, nevis tradicionālajiem kājniekiem.

Obligātā dienesta pretinieki apgalvo, ka pašreizējām aizsardzības stratēģijām jābalstās uz prasmēm, nevis personāla skaitu. Mūsdienu konflikti prasa speciālistus tādās jomās kā kiberaizsardzība, novērošana, dronu operācijas un drošas sakaru sistēmas. Kritiķi norāda, ka jauniesauktie, kas apmācīti gada laikā, visticamāk, nesasniegs šīm lomām nepieciešamo prasmi pirms dienesta beigām.

Turklāt viņi apgalvo, ka ideja par tūkstošiem jauniesaucamo ievietošanu augsto tehnoloģiju militārajā vidē ir novecojusi un neproduktīva. Bijušie militārpersonas un analītiķi saka, ka Bundesvēram tā vietā vajadzētu koncentrēties uz mazāku, profesionālu spēku izveidi, kas būtu aprīkoti sarežģītu operāciju un tehnoloģiju pārvaldīšanai.

Profesionalitātes un personāla atlases līdzsvarošana: nepieciešams jauns virziens

Daudzi aizsardzības eksperti aicina nevis atjaunot obligāto iesaukšanu, bet gan veikt sistēmiskas izmaiņas, kas padarītu Bundesvēru pievilcīgāku kā karjeras iespēju. Tas ietver labākas algas, skaidrākus karjeras ceļus un uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Piemēram, speciālistiem, kas strādā zemūdenēs vai apstrādā sensitīvas elektroniskās sistēmas, vajadzētu saņemt lielāku atalgojumu nekā administratīvajam personālam, atspoguļojot nepieciešamo riska līmeni un tehnisko pieredzi.

Kritiķi apgalvo, ka pašreizējā pieeja pārāk balstās uz novecojušiem pieņēmumiem. Pārliecība, ka lielāka jauniešu skaita piesaiste militārajam dienestam dabiski novedīs pie lielākas noturēšanās militārajā jomā, ignorē mainīgo karjeras cerību realitāti jauniešu vidū. Jauna stratēģija ietvertu jauno rekrūšu esošo digitālo prasmju izmantošanu jomās, kas tieši saistītas ar valsts aizsardzību.

Merca atmiņas un nostalģijas robežas

Kanclera Merca publiskās pārdomas par savu laiku militārajā dienestā nav palikušas nepamanītas. Tomēr aizsardzības komentētāji ir brīdinājuši neļaut nostalģijai vadīt politikas lēmumus. Drošības draudus, ar kuriem Vācija saskaras šodien — sākot no kiberuzbrukumiem līdz ģeopolitiskajai nestabilitātei —, nevar risināt ar citā laikmetā izstrādātām stratēģijām.

Analītiķi ir brīdinājuši, ka atgriešanās pie aukstā kara laikmeta domāšanas rada risku novirzīt resursus un uzmanību no Bundesvēra steidzamākajām vajadzībām: modernizācijas, sadarbspējas ar NATO sabiedrotajiem un augsti kvalificēta personāla saglabāšanas. Vācijai veicot gan kultūras, gan operacionālu militārās pozīcijas pārvērtēšanu, nostalģija nedrīkst aizstāt uz datiem balstītu politiku.

Politiskā plaisa par dienesta nākotni saasinās

Lai gan obligātā dienesta ideja gūst atbalstu dažās politiskajās aprindās, tostarp CDU un SPD sektoros, opozīcija joprojām ir spēcīga, īpaši jaunāko vēlētāju vidū. Kritiķi apgalvo, ka piespiedu dienesta atjaunošana varētu atsvešināt paaudzi, kas jau tā ir skeptiska pret no augšas uz leju vērstām pilnvarām. Daži SPD pārstāvji, kas tradicionāli tiek uzskatīti par obligāto dienestu atbalstošākiem, arī ir pauduši iebildumus, uzsverot politiskās izmaksas, kas rodas, īstenojot politiku, ko daudzi uzskata par regresīvu.

Atjaunošanas atbalstītāji uzstāj, ka nacionālajai drošībai ir jābūt svarīgākai par politiskajiem aprēķiniem, īpaši ņemot vērā pieaugošo nestabilitāti Eiropā. Tomēr debates arvien vairāk atspoguļo dziļāku plaisu par to, kādu militāro sistēmu Vācija vēlas: tādu, kas veido profesionālus brīvprātīgo spēkus, vai tādu, kas atgriežas pie pagātnes masveida mobilizācijas modeļiem.

Kara iesaukšanas jautājums vairs nav teorētisks. Vācijai tagad ir jāpieņem konkrēti lēmumi, kas veidos Bundesvēru gadu desmitiem. Neatkarīgi no tā, vai tas ir brīvprātīgais dienests, pārskatīts iesaukšanas modelis vai pilnīga vervēšanas un noturēšanas stratēģiju pārveidošana, izvēlētais virziens ietekmēs Vācijas gatavību, uzticamību NATO un iekšējo saliedētību.