Ekonomisko baiļu apstākļos Vācija stingri atbalsta Kamalu Herisu ASV prezidenta vēlēšanās

Savienotajām Valstīm tuvojoties 2024. gada prezidenta vēlēšanām, Vācijas politika un sabiedriskā doma cieši uzrauga notikumu attīstību, nepārprotami dodot priekšroku demokrātu kandidātei Kamalai Herisai, nevis republikāņu kandidātam Donaldam Trampam. Šo izvēli nosaka bažas par Trampa iespējamo ietekmi uz Vācijas ekonomiku un transatlantiskajām attiecībām.

Politiskie līderi atbalsta Harisu par stabilitāti un sadarbību

Visā politiskajā spektrā Vācijā dominē Kamala Herisa kā nākamajam ASV prezidentam. Ievērojamas personas, tostarp zaļo partijas līderis Omids Nuripurs, uzsver, ka Heriss tiek uzskatīts par uzticamāku partneri Vācijai un Eiropai. Nūripurs uzsvēra, ka tiek uzskatīts, ka Herisa politika labāk atbalsta transatlantisko sadarbību, krasi kontrastējot ar Trampa iepriekšējo administrāciju, kas bieži pauda skepsi pret Eiropas aliansēm.

Hariss parasti tiek uzskatīts par transatlantisko vērtību turpinātāju, kas veicina stabilitāti un sadarbības centienus globālos jautājumos. Tomēr dažas Vācijas amatpersonas, piemēram, CDU ārlietu ministrs Norberts Rotgens un aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss brīdina, ka Heriss, iespējams, nepiešķirs Eiropas drošībai prioritāti vajadzīgajā apjomā, kas, iespējams, mainīs Vācijas un ASV attiecību dinamiku.

Ekonomiskās bažas rada uzņēmumu bailes no Trampa politikas

Būtisks faktors, kas ietekmē Vācijas atbalstu Herisam, ir ekonomiskā nenoteiktība saistībā ar iespējamo Trampa prezidentūru. Jaunākā ifo institūta aptauja atklāja, ka gandrīz puse Vācijas uzņēmumu, kas ir atkarīgi no eksporta uz ASV, baidās no negatīvām sekām, ja Tramps tiks pārvēlēts. Galvenās bažas ir saistītas ar Trampa agresīvo tirdzniecības politiku, tostarp soda tarifu noteikšanu Vācijas precēm, īpaši automobiļu nozarē.

Vācijas autoražotāji, kas ir lielākie eksportētāji uz ASV, ir īpaši noraizējušies par Trampa draudiem Vācijā ražotajiem transportlīdzekļiem noteikt tarifus no 10% līdz 20%. Eksperti no Vācijas Ekonomikas institūta (IW) brīdina, ka šādi pasākumi var novest pie ekonomiskiem zaudējumiem, kas tiek lēsti no 120 līdz 150 miljardiem eiro četru gadu periodā, nopietni ietekmējot Vācijas ekonomiskos rādītājus un izraisot ievērojamu darba vietu zaudēšanu.

Sabiedriskā doma atspoguļo stingru priekšroka Harisam

Sabiedriskā doma Vācijā atspoguļo politisko līderu un biznesa kopienu noskaņojumu, un nepārprotams vairākums dod priekšroku Kamalai Herisai, nevis Donaldam Trampam. Aptaujas liecina, ka aptuveni divas trešdaļas vāciešu atbalsta Harisu ASV prezidenta amatā, savukārt tikai neliela daļa, galvenokārt partijas Alternatīva Vācijai (AfD) atbalstītāji, pauž cerību uz Trampa atgriešanos.

Šī plaši izplatītā priekšroka Harisam ir konsekventa dažādās demogrāfiskajās grupās, tostarp dažādās vecuma grupās, dzimumos un sociāli ekonomiskajos statusos. Jaunāki un izglītotāki cilvēki izrāda milzīgu atbalstu Herisai, atzīstot viņas apņemšanos uzturēt spēcīgas starptautiskās alianses un risināt globālas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas un drošības draudus.

AfD un Minority Views atbalsta Trampu

Neskatoties uz dominējošo atbalstu Herisam, AfD joprojām ir ievērojams izņēmums, jo ievērojama daļa tās vēlētāju atbalsta Trampu. AfD priekšroka Trampam sakņojas viņa populistiskajā retorikā un solījumos samazināt Vācijas atkarību no ASV, kā arī viņa nostāju tādos jautājumos kā imigrācija un ekonomiskais nacionālisms. Tomēr šis viedoklis nav plaši izplatīts Vācijas iedzīvotāju vidū, uzsverot partijas marginālo ietekmi uz nacionālo konsensu.

Ietekme uz transatlantiskajām attiecībām un globālo stabilitāti

Tas, ka Vācija dod priekšroku Herisam, nevis Trampam, uzsver vēlmi pēc nepārtrauktības un sadarbības transatlantiskajās attiecībās. Paredzams, ka Hariss uzturēs un, iespējams, stiprinās Vācijas un ASV attiecības, veicinot sadarbības centienus ekonomikas politikas, drošības un globālās pārvaldības jomā. Un otrādi, Trampa prezidentūra varētu radīt ievērojamus traucējumus, izaicinot izveidotās alianses un ieviešot protekcionisma politiku, kas varētu saspīlēt ekonomiskās un diplomātiskās attiecības.

Turklāt Vācijas pieeja citiem globāliem izaicinājumiem, piemēram, pieaugošajai Ķīnas ietekmei, visticamāk, būs vairāk saskaņota ar Harisa administrāciju, kas dod priekšroku daudzpusējai sadarbībai un stratēģiskām partnerattiecībām. Turpretim Trampa vienpusīgākais un konfrontējošākais stils varētu sarežģīt Vācijas centienus orientēties sarežģītajā ģeopolitiskajā ainavā.

Sagatavošanās potenciālajiem rezultātiem

Vācijas politikas veidotāji un uzņēmēji gatavojas dažādiem scenārijiem, kas varētu izvērsties atkarībā no vēlēšanu iznākuma. Uzsvars tiek likts uz politiku, kas atbalsta ekonomikas stabilitāti un aizsargā pret iespējamiem tirdzniecības traucējumiem. Tāpat tiek mudināts Eiropas Savienība palielināt savu aizsardzību un ekonomisko autonomiju, samazinot paļaušanos uz ASV politiku, kas varētu tikt pakļauta izmaiņām dažādu administrāciju ietvaros.

Tuvojoties vēlēšanām, Vācijas valdība turpina dialogu ar ASV kolēģiem, cenšoties nodrošināt ekonomisko un drošības interešu aizsardzību neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta. Galvenā uzmanība joprojām tiek pievērsta stingru saišu uzturēšanai ar ASV, vienlaikus stiprinot Eiropas noturību globālās nenoteiktības apstākļos.

Virzība uz priekšu ar stratēģiskajām aliansēm

Vācijas stratēģiskā pieeja paredz līdzsvarot tās paļaušanos uz ASV ar centieniem nostiprināt savu pozīciju Eiropas Savienībā. Atbalstot Harisu, Vācijas mērķis ir nodrošināt stabilas un uz sadarbību vērstas attiecības ar ASV, kas ir ļoti svarīgas, lai risinātu tādas kopīgas problēmas kā klimata pārmaiņas, drošības draudi un ekonomiskā noturība. Vienlaikus valsts iestājas par lielāku ES integrāciju aizsardzības un ekonomikas politikā, ar mērķi veidot pašpietiekamāku un vienotāku Eiropu.

ASV prezidenta vēlēšanu iznākumam būs tālejoša ietekme uz Vācijas ārpolitiku un ekonomisko stratēģiju. Ar skaidru priekšroku dodot Harisam, Vācija norāda uz savu apņemšanos uzturēt spēcīgas starptautiskās alianses un veicināt uz sadarbību balstītu globālu kārtību, vienlaikus gatavojoties mazināt riskus, kas saistīti ar iespējamām izmaiņām ASV politikā.