Vācijas aizsardzības gatavība Merca ārpolitikas centrā

Pirmo reizi ceturtdaļgadsimta laikā Vācijas kanclers ir atklājis ikgadējo visu 230 vēstnieku sanāksmi Berlīnē. Kanclers Frīdrihs Mercs, kuru arvien biežāk dēvē par Vācijas "ārlietu kancleru", izmantoja šo iespēju, lai uzsvērtu, ka ārpolitika tagad ir neatdalāma no Vācijas ekonomiskās un drošības stratēģijas. Pēdējo reizi šādā sanāksmē kanclers tieši piedalījās 2000. gadā, kad konferencē uzstājās Gerhards Šrēders.

Merca uzstāšanās iezīmēja izšķirošu pārmaiņu. Savā runā viņš aprakstīja pasaules kārtību, kurā sabrūk iedibinātie pieņēmumi, un brīdināja, ka Vācija vairs nevar atļauties uzskatīt sevi par pasargātu no ārējiem draudiem. Viņš uzsvēra, ka Vācija nav sala, neskatoties uz to, ka to ģeogrāfiski ieskauj sabiedrotie, un tai ir jāatzīst globālās nestabilitātes radītie izaicinājumi.

Autokrātiju un drošības prasību ass

Mercs sniedza prātīgu analīzi par to, ko viņš nosauca par jaunu sistēmisku konfliktu. Vienā pusē ir liberālās demokrātijas; otrā pusē ir "autokrātiju ass", ko galvenokārt vada Ķīna un Krievija, kas atklāti apstrīd demokrātiskās sistēmas. Viņš brīdināja, ka Vācija ir kļuvusi pašapmierināta, ticot, ka ārvalstu kari un agresija nesasniegs tās robežas. Viņš apgalvoja, ka no šāda domāšanas ir jāatbrīvojas.

Mercam Vācijas aizsardzības gatavības stiprināšana ir ne tikai nacionāla prasība, bet arī pienākums pret tās Eiropas partneriem. Kā spēcīgākajai ekonomikai kontinentā, Vācijai ir jāuzņemas atbildība par Eiropas stabilitātes nodrošināšanu. Viņš uzsvēra, ka šeit nav runa par augstprātību, bet gan par Vācijas nostājas ģeopolitisko realitāti. Aizsardzība, tirdzniecība un diplomātija tagad krustojas tiešāk nekā jebkad agrāk.

Vietējais atbalsts un starptautiskā kritika

Lai gan daži kritiķi ir apsūdzējuši Mercu pārāk lielā koncentrēšanās uz starptautiskajām lietām uz iekšpolitikas jautājumu rēķina, viņa koalīcijas partneris Sociāldemokrāti (SPD) lielākoties ir atzinīgi novērtējuši šo pieeju. SPD ārpolitikas pārstāvis Adis Ahmetovičs uzsvēra tiešas koordinācijas nozīmi starp parlamentu un kancleru, ņemot vērā globālos konfliktus, raksturojot sadarbību kā efektīvu.

Tomēr starptautiskie novērotāji norāda uz citu izaicinājumu. Bijušais Vācijas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē Volfgangs Išingers apgalvoja, ka Vācijas globālā reputācija mazāk cieš no nestabilitātes un vairāk no tās vilcināšanās ieviest jauninājumus un drosmes trūkuma. Lai gan Vācija ārzemēs joprojām tiek uztverta kā pārtikusi un stabila valsts, tās nevēlēšanās ātri pielāgoties var vājināt tās pozīcijas mainīgajā pasaules kārtībā.

Vācijas loma Eiropā un ārpus tās

Mercs uzstāj, ka ārpolitika vairs nav tikai dažu speciālistu darbības joma, bet gan visu pārējo politikas jomu, īpaši ekonomikas, pamats. Viņaprāt, aizsardzības gatavība, tirdzniecības drošība un diplomātiskās iniciatīvas kalpo vienam un tam pašam stratēģiskajam mērķim: aizsargāt Vācijas uz eksportu orientēto ekonomiku un nodrošināt Eiropas spēku.

Vācijas pieaugošā redzamība jau ir jūtama. Mercs ir stāvējis līdzās ietekmīgiem līderiem starptautiskajā arēnā, sākot no ASV prezidenta Donalda Trampa līdz Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, un turpina ieņemt vadošu lomu NATO diskusijās. Viņa valdība ir arī mudinājusi panākt spēcīgāku Eiropas vienotību ārpolitikā un drošības politikā.

Globālo partnerību paplašināšana ar Brazīliju

Vācijas mainīgā stratēģija neaprobežojas tikai ar Eiropu un Ziemeļameriku. Nesenā telefonsarunā Mercs un Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva apsprieda divpusējās sadarbības padziļināšanu. Viņu saruna aptvēra tirdzniecību, klimata politiku, enerģētikas pāreju un kopīgus centienus aizstāvēt demokrātiju. Lula apstiprināja, ka Brazīlija būs viesvalsts 2026. gada Hanoveres rūpniecības izstādē, kurā piedalīsies vairāk nekā 160 uzņēmumu.

Abi līderi pauda atbalstu Mercosur un Eiropas Savienības tirdzniecības nolīguma pabeigšanai vēlāk šogad, kas ir paredzēts tirdzniecības veicināšanai un daudzpusējas sadarbības stiprināšanai. Viņi arī uzsvēra kopīgās saistības cīņā pret klimata pārmaiņām, Vācijai apstiprinot savu augsta līmeņa dalību COP30, kas notiks Belēmā.

Diplomātija, intereses un aizsardzības nākotne

Pat tad, kad Mercs maina retoriku uz pragmatiskām interesēm, Vācijas diplomāti uzsver, ka viņu pamatmisija paliek nemainīga. Diplomātija vienmēr ir bijusi par nacionālo interešu pārstāvniecību, vienlaikus veicinot stabilitāti un sadarbību. Pēc novērotāju domām, mainījusies ir paša kanclera tiešas iesaistīšanās biežums un intensitāte.

Vācijas aizsardzības gatavība tagad ir tās plašākās ārpolitikas centrā. Apvienojot ekonomisko stratēģiju, sadarbību vides jomā un apņemšanos nodrošināt Eiropas un globālo drošību, Berlīne sevi parāda gan kā stabilizatoru, gan kā līderi. Vai šī atjaunotā pieeja būs pietiekama, lai risinātu pieaugošo spiedienu, ko rada sašķelta starptautiskā kārtība, vēl jānoskaidro, taču Vācija skaidri norāda, ka tā plāno uzņemties izšķirošu lomu.