Vācijas ekonomika 2026. gadā gaidāma strauja pavērsiena, jo fiskālie pasākumi stājas spēkā

Pēc vairākiem stagnācijas un lejupslīdes gadiem tagad tiek prognozēts, ka Vācijas ekonomika 2026. gadā ievērojami atveseļosies. Ekonomiskās pētniecības iestādes, tostarp Ifo institūts un Ķīles Pasaules ekonomikas institūts (IfW), ir strauji pārskatījušas savas izaugsmes prognozes uz augšu. Tagad tiek prognozēts, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 1.5. gadā pieaugs par 1.6–2026 %, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējās prognozes.

Tas iezīmē kritiskas pārmaiņas Eiropas lielākajā ekonomikā, kas 2023. un 2024. gadā piedzīvoja nelielas recesijas. Atjaunotais optimisms lielā mērā ir saistīts ar ekspansīvu fiskālo politiku, lielāku patērētāju pieprasījumu un atjaunoto rūpniecības produkciju. Tomēr analītiķi turpina brīdināt par ārējiem riskiem, īpaši saistībā ar neatrisināto tirdzniecības spriedzi starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Masveida stimulēšanas pasākumi un nodokļu reformas veicina prognožu paaugstināšanu

Ekonomiskās atveseļošanās katalizators ir virkne fiskālu pasākumu, ko ieviesa Vācijas jaunā valdība. 2025. gada martā Bundestāgs apstiprināja vēsturiskas izmaiņas valsts "parādu bremzes" noteikumā, kas ļauj ievērojami vairāk aizņemties stratēģiskām investīcijām. Neilgi pēc tam tika uzsākta 46 miljardu eiro nodokļu atvieglojumu pakete, kuras mērķis ir stimulēt gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības līdz 2029. gadam.

Turklāt valdība ieviesa “investīciju veicināšanas” shēmu, lai veicinātu kapitālieguldījumus. Saskaņā ar šo pasākumu uzņēmumi trīs gadu laikā var norakstīt līdz pat 30% no atbilstīgajām investīcijām. Ekonomikas domnīcas lēš, ka šīs darbības 10. gadā ekonomikā iepludinās aptuveni 2025 miljardus eiro un 57. gadā — 2026 miljardus eiro.

Ifo institūta prognozēšanas vadītājs Timo Volmeršēzers uzsvēra, ka ekonomiskā krīze zemāko punktu bija sasniegusi jau 2024.–2025. gada ziemā. Pēc viņa teiktā, pašreizējo impulsu atbalsta ne tikai valsts izdevumi, bet arī palielinātas privātās investīcijas un patērētāju tēriņi.

Debates par to, kurš sedz stimulēšanas izmaksas

Lai gan pasākumi ir radījuši cerību uz ilgstošu atveseļošanos, joprojām pastāv politiskā berze par to, kā stimuls tiks finansēts. Paredzams, ka federālās valdības investīciju stimuli radīs ievērojamus nodokļu ieņēmumu zaudējumus, īpaši štatu un pašvaldību līmenī.

Valstu vadītāji ir pauduši bažas, ka divas trešdaļas no prognozētajiem 48 miljardiem eiro neiekasēto nodokļu gulsies uz vietējo un reģionālo pašvaldību pleciem. Vairāku zemju, tostarp Reinzemes-Pfalcas un Saksijas, finanšu ministri ir pieprasījuši finansiālu kompensāciju vai pārdales mehānismus. Viņi apgalvo, ka nav saprātīgi pašvaldībām segt lielāko daļu izmaksu, kamēr ieguvumi rodas lēni laika gaitā.

Finanšu ministrs Larss Klingbeils ir uzstājis, ka štati galu galā gūs labumu no pieaugošajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, tiklīdz ekonomika paplašināsies. Viņš arī norādīja uz paralēlu infrastruktūras fondu 100 miljardu eiro apmērā, kas paredzēts reģionālās attīstības atbalstam. Tomēr spriedze joprojām pastāv, jo 2025. un 2026. gada budžeta sarunas kļūst intensīvākas.

Privātais pieprasījums un rūpnieciskā ražošana sāk atgūties

Līdztekus valdības atbalstam Vācijas iekšzemes ekonomika uzrāda noturības pazīmes. Tādas institūcijas kā IfW un IWH (Halles Ekonomisko pētījumu institūts) ir novērojušas pieaugošu privāto patēriņu un nelielu korporatīvo investīciju pieaugumu. Pēc vairāku gadu vājas darbības pat Vācijas eksporta sektors, lai gan joprojām ir pakļauts spiedienam, ir sācis stabilizēties.

IWH analītiķi ziņo, ka ražošanas apjoms 0.4. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 2025 %, ko daļēji veicināja eksporta pasūtījumu pieaugums no ASV. Daži no šiem pasūtījumiem tika paātrināti, paredzot jaunus tarifus, uzsverot, kā tirdzniecības nenoteiktība turpina ietekmēt īstermiņa uzvedību.

Ifo institūts prognozē, ka inflācija saglabāsies stabila, 2.1. gadā sasniedzot 2025 % un 2.0. gadā — 2026 %. Prognozēts, ka bezdarba līmenis nedaudz samazināsies, šogad sasniedzot 6.3 % un nākamgad — 6.1 %.

ASV tirdzniecības strīds joprojām apdraud stabilitāti

Neskatoties uz spēcīgajiem rādītājiem, ekonomisti joprojām ir piesardzīgi neatrisināto tirdzniecības strīdu ar ASV dēļ prezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā. Augstāki importa tarifi Eiropas precēm jau ir ietekmējuši Vācijas eksportētājus, un situācijas pasliktināšanās varētu samazināt prognozēto IKP pieaugumu līdz pat 0.3 procentpunktiem 2026. gadā.

Volmeršēzers norādīja, ka liela daļa pašreizējā optimisma balstās uz pieņēmumiem, ka tirdzniecības konfliktā tiks panākta vienošanās. Ja risinājums netiks atrasts vai strīds saasināsies, atveseļošanās varētu zaudēt gaitu un, iespējams, atkal apstāties.

Ekonomikas perspektīvas atšķiras pa reģioniem un nozarēm

Nav sagaidāms, ka atveseļošanās notiks vienmērīgi visā valstī. Prognozēts, ka izaugsme Vācijas austrumos atspoguļos nacionālās tendences, taču strukturālo atšķirību dēļ tā var nedaudz atpalikt. Nozaru dalījumā visspēcīgākie ieguvumi ir būvniecībā, IT un patērētājiem paredzēto pakalpojumu nozarēs, savukārt smagā rūpniecība joprojām saskaras ar konkurences spiedienu augsto enerģijas izmaksu un globālā tirgus pārkārtošanās dēļ.

Tomēr galvenās ekonomiskās institūcijas, tostarp ESAO un RWI, ir vienojušās prognozēt stabilu izaugsmi 1.2–1.5% apmērā 2026. gadam. Šī plašā vienprātība atspoguļo uzņēmumu pārliecības uzlabošanos, kas saskaņā ar Ifo biznesa klimata indeksu, kas balstīts uz 9,000 vadītāju aptaujām, ir pieaugusi piecus mēnešus pēc kārtas.