Vācijas izlūkdienests nosauc AfD par ekstrēmistu, izraisot politiskas un starptautiskas sekas

Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV), Vācijas iekšzemes izlūkdienests, ir oficiāli klasificējis visu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD) kā "pierādīti labēji ekstrēmistisku" organizāciju. Šis vēsturiskais lēmums seko gadiem ilgai novērošanai, izmeklēšanām un daļējai klasificēšanai valsts un jaunatnes organizāciju līmenī. Tagad pirmo reizi federālā aģentūra ir paziņojusi, ka partija kopumā ir fundamentālā konfliktā ar Vācijas demokrātisko iekārtu.

BfV minēja partijas etniski definēta vācu tautas jēdziena popularizēšanu, kuras mērķis, pēc tās teiktā, ir liegt imigrantu izcelsmes personām, īpaši musulmaņiem, vienlīdzīgu dalību sabiedrības dzīvē. Aģentūra norādīja uz nepārtrauktu ksenofobisku, antiislāma un diskriminējošu izteikumu plūsmu no vadošajām AfD personām. Starp tām ir tādas frāzes kā "nažu migranti" un apgalvojumi, kas liecina, ka veselas etniskās grupas pēc savas būtības ir vardarbīgas.

Klasifikācijas pamatā esošais izlūkošanas ziņojums aptver vairāk nekā 1,000 lappuses un dokumentē plaši izplatītu aģitāciju un izslēgšanas retoriku. Saskaņā ar BfV teikto, AfD ideoloģiskais kodols veicina bailes, aizvainojumu un sabiedrības naidīgumu pret minoritāšu grupām, pārkāpjot Vācijas Pamatlikuma galvenos principus.

Reakcijas visā politiskajā spektrā

Šis paziņojums ir izraisījis politisku reakciju vilni. Lai gan daži uzskata, ka šī klasifikācija ir nepieciešams un sen gaidīts pasākums demokrātijas aizsardzībai, citi brīdina par pārsteidzīgām darbībām. SPD līderis Larss Klingbeils, kurš, domājams, kļūs par vicekancleru un finanšu ministru jaunajā melni sarkanajā koalīcijas valdībā, uzsvēra, ka tādi juridiski soļi kā partijas aizliegums nevar aizstāt politisko iesaisti. "Mums šī cīņa ir jāuzvar politiski, ne tikai juridiski," viņš paziņoja, aicinot valdību piedāvāt pilsoņiem drošību un vienotību, nevis iekšēju konfliktu.

CDU politiķi, piemēram, Marko Vandervics un Roderihs Kīzeveters, aicināja uz stingrākām sankcijām. Viņi ierosināja, ka AfD biedriem vairs nevajadzētu strādāt valsts sektorā vai iegūt ieroču atļaujas, apgalvojot, ka piederība partijai, kas oficiāli klasificēta kā ekstrēmistiska, nav savienojama ar valsts pienākumiem.

Evaņģēliskā baznīca debatēm piešķīra institucionālo svaru. Hannoveres protestantu baznīcā (Kirchentag) 500 dalībnieki pieņēma rezolūciju, kurā aicināja aizliegt AfD. Baznīcas amatpersonas mudināja Bundestāgu un federālo valdību pieprasīt Federālajai konstitucionālajai tiesai konstitucionālu pārskatīšanu.

Juridiskās debates par iespējamu partijas aizliegumu saasinās

Lai gan izlūkdienesta klasifikācija ir nozīmīga, juridiskā procedūra politiskās partijas aizliegšanai Vācijā joprojām ir sarežģīta un ilga. Berlīnes tieslietu senators Felors Badenbergs un FDP priekšsēdētāja kandidāts Kristians Dīrs abi aicināja ievērot piesardzību. Badenbergs sagaida, ka AfD pārsūdzēs klasifikācijas pārkāpumu, un šis process administratīvajās un konstitucionālajās tiesās varētu ilgt gadiem. Dīrs brīdināja, ka aizliegums varētu radīt politisku pretēju efektu, potenciāli pastiprinot partijas naratīvu par upura lomu un vēl vairāk polarizējot vēlētājus.

Dažas balsis CDU iekšienē ir izlēmīgākas. Vandervics, viens no skaļākajiem AfD aizlieguma atbalstītājiem, paziņoja, ka tagad pieejamie pierādījumi būtiski maina tiesisko ainavu. Tomēr citi konservatīvā CDU/CSU bloka biedri ir ieņēmuši pārdomātāku toni, aicinot veikt detalizētu juridisko analīzi pirms jebkādu darbību veikšanas.

Starptautiskā pretreakcija no ASV līderiem

Šis lēmums ir izraisījis arī spēcīgu starptautisku reakciju, īpaši no ievērojamu Amerikas Savienoto Valstu amatpersonu puses. Gan ASV viceprezidents Dž. D. Venss, gan valsts sekretārs Marko Rubio nosodīja šo soli, raksturojot to kā uzbrukumu demokrātiskajai opozīcijai. Venss apsūdzēja Vāciju jauna "Berlīnes mūra" atjaunošanā, norādot, ka AfD tiek apspiesta politisku iemeslu dēļ. Rubio nosauca izlūkdienestam piešķirtās novērošanas pilnvaras par "slēptu tirāniju" un mudināja Vāciju mainīt kursu.

Atbildot uz to, Vācijas Ārlietu ministrija aizstāvēja klasifikāciju, norādot, ka tā ir visaptverošas un neatkarīgas izmeklēšanas rezultāts, kuras mērķis ir aizsargāt valsts konstitucionālo kārtību. "Mēs no savas vēstures esam mācījušies, ka labējais ekstrēmisms ir jāaptur," rakstīja ministrija.

Iekšējās šķelšanās un baznīcas iesaistīšanās

Debates par to, kā reaģēt uz AfD klasifikāciju, ir sasniegušas gandrīz visus Vācijas sabiedrības līmeņus. Dažas federālās zemes, tostarp Hesene un Bavārija, ir sākušas pārskatīt AfD biedru nodarbinātību valsts dienestā. Varas iestādes apsver, vai turpmāka piederība partijai nepārkāpj ierēdņu pienākumu ievērot demokrātisko konstitūciju.

Tikmēr bijušais prezidents Kristians Vulfs brīdināja, ka AfD pieaugums rada tiešus draudus valsts demokrātiskajai stabilitātei. Uzstājoties Kirchentāgā, viņš uzsvēra, ka "nevienam ekstrēmistam nekad nevajadzētu tikt pieļautam amatā", un kritizēja politisko retoriku, kas migrāciju uzskata par visu problēmu cēloni.

Vērtspapīru ministre Eva Hēgla raksturoja jēgpilnu dialogu ar AfD pārstāvjiem kā arvien neiespējamu viņu pastāvīgās naida runas un dezinformācijas izmantošanas parlamentā dēļ. Viņa uzsvēra nepieciešamību pretoties ekstrēmismam, īpaši demokrātisko institūciju iekšienē.

AfD vēsture un pieaugošā ietekme

Dibināta 2013. gadā, AfD no marginālas eiroskeptiķu kustības ir pārtapusi par Vācijas lielāko opozīcijas partiju. Nesen februāra vēlēšanās partija ieguva vairāk nekā 20 procentus balsu, ieņemot otro vietu aiz CDU/CSU bloka. Vairākās austrumu zemēs AfD izvirzījās par vadošo spēku. Tās pieaugošā atbalstītāju bāze, īpaši ekonomiski grūtībās nonākušajos un lauku reģionos, ir radījusi jautājumus par politisko pārstāvniecību, mediju naratīviem un migrācijas jautājumu risināšanu.

Neskatoties uz savu popularitāti, AfD joprojām ir politiski izolēta, jo neviena cita Bundestāga partija nevēlas ar to veidot koalīciju. Tomēr izlūkdienesta iekļaušana sarakstā un sekojošās debates varētu iezīmēt pagrieziena punktu. Jautājums ir, vai šis apzīmējums vājinās partijas ietekmi vai stiprinās tās pievilcību neapmierināto vēlētāju vidū.

Ietekme uz publisko sektoru un pilsoniskajām brīvībām

Šī klasifikācija rada jaunus juridiskus un ētiskus jautājumus par partijas biedru tiesībām. Daži likumdevēji iestājas par visu ar AfD saistītu ierēdņu vispārēju pārskatīšanu, īpaši tiesībaizsardzības un izglītības jomā. Vairāku štatu iekšlietu ministri apgalvo, ka valsts darbiniekiem ir jāapliecina nelokāma lojalitāte demokrātijas principiem.

Citi brīdina, ka šādi pasākumi varētu pārkāpt individuālās tiesības, ja tos piemērotu nediferencēti. Ziemeļreinas-Vestfālenes iekšlietu ministrs Herberts Reuls uzsvēra, ka jebkurai atcelšanai no amata jābūt balstītai uz individuālu rīcību, nevis tikai uz partijas piederību.

Juridisko un politisko procesu perspektīvas

Lai gan AfD ir paziņojusi par plāniem apstrīdēt klasifikāciju tiesā, tās iepriekšējie centieni apstrīdēt "aizdomīga gadījuma" statusu cieta neveiksmi. Šoreiz likmes ir augstākas, un tāpat ir arī juridiskā sarežģītība. Pirms partijas aizlieguma izskatīšanas Federālā konstitucionālā tiesa ir novērsusi vairākus procesuālus šķēršļus.

Tikmēr Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs turpina uzraudzīt AfD darbības paplašinātu pilnvaru ietvaros. Vai tas novedīs pie plašākiem ierobežojumiem vai juridiskām darbībām, vēl jānoskaidro.

Ir skaidrs, ka Vācija šobrīd atrodas kritiskā brīdī. Tā kā tās lielākā opozīcijas partija saskaras ar sekām, ko rada tās apzīmējums par draudu demokrātijai, visai politiskajai sistēmai ir jārisina sarežģīti jautājumi par tolerances robežām, plurālisma aizstāvēšanu un iestāžu atbildību konstitucionālās kārtības uzturēšanā.