Vācijas jaunuzņēmumu attīstības palēnināšanās apdraud ekonomikas nākotni

Uzņēmējdarbība samazinās, neskatoties uz izaugsmes uzrādumiem

No pirmā acu uzmetiena Vācijas korporatīvā vide šķiet stabila. Katru gadu valstī tiek reģistrēts vairāk jaunu uzņēmumu nekā tiek slēgti uzņēmumi. Tomēr ekonomisti brīdina, ka šī pozitīvā neto izaugsme slēpj satraucošu tendenci: gan jaunuzņēmumu, gan slēgšanas skaits pastāvīgi samazinās. Rezultātā ekonomika stagnē, un tai trūkst dinamikas, kas nepieciešama, lai pielāgotos straujajām tehnoloģiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām.

Pēc ekonomista Klausa Mihelsena domām, Vācijas ekonomiskā vitalitāte ir atkarīga no pastāvīgas atjaunotnes. Jauni uzņēmumi ienes inovācijas, izaicina novecojušus biznesa modeļus un veicina konkurenci. Tomēr ekonomiski nozīmīgu jaunuzņēmumu skaits Vācijā samazinājās no vairāk nekā 150,000 2009 115,000. gadā līdz tikai 2022 XNUMX XNUMX. gadā. Pat ar nelielu atsitienu pēdējos gados nav nekādu ilgstošas ​​atveseļošanās pazīmju. Turpretī Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs tiek radīts daudz vairāk jaunuzņēmumu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu.

Arī slēgšanas gadījumu skaits ir samazinājies, daļēji pateicoties valsts iejaukšanās laikam krīžu, piemēram, pandēmijas, laikā. Taču arī tas ir problemātiski. Eksperti uzsver, ka novecojušu uzņēmumu bankrota pieļaušana nav vājuma pazīme, bet gan nepieciešama ekonomiskās pārveides sastāvdaļa.

Strukturālas problēmas, kas kavē izaugsmi

Šķēršļi uzņēmējdarbībai Vācijā ir labi zināmi. Galvenā no tiem ir birokrātija, un jaunie dibinātāji bieži vien saskaras ar mēnešiem ilgu kavēšanos un apjomīgu dokumentāciju, pirms viņi vispār var uzsākt darbību. Arī piekļuve kapitālam ir ierobežota, īpaši tiem, kuriem nav esošo tīklu vai personīgās bagātības. Turklāt sadarbības trūkums starp akadēmisko vidi un uzņēmumiem vājina inovāciju ceļu.

Vivjena Vīdere, investore, kas pārzina Vācijas uzņēmējdarbības vidi, rada nepārprotamu ainu. Viņa kritizē valsti par pieķeršanos novecojušām administratīvajām sistēmām un raksturo valdošo attieksmi pret risku kā nepatiku. Viņasprāt, Vācijas politika prioritāti piešķir esošo uzņēmumu aizsardzībai no neveiksmes, nevis jaunu uzņēmumu izveidei nepieciešamās drosmes veicināšanai. "Mēs esam ekonomikas helikopteru vecāki," viņa saka, piebilstot, ka tas rada neefektīvus "zombiju uzņēmumus", kas izdzīvo bez inovācijām.

Pilsētu un lauku plaisa: sarežģīta realitāte

Neskatoties uz šiem šķēršļiem, Globālais uzņēmējdarbības monitors (GEM) ziņoja par rekordaugstu jaunuzņēmumu skaitu Vācijā 2024. gadā, un daudzi jaunie dibinātāji joprojām ir agrīnā plānošanas stadijā. Kristians Hundts, Vācijas GEM ziņojuma līdzautors, norāda, ka daļa no šīs izaugsmes var būt saistīta ar sabiedrības pārmaiņām. Spēcīgāka vēlme radīt jēgpilnu darbu, nevis tikai gūt peļņu, motivē arvien vairāk cilvēku izpētīt pašnodarbinātības iespējas.

GEM pētījumā tika pētītas arī uzņēmumu dibināšanas vietas. Pilsētu teritorijas joprojām dominē, galvenokārt tāpēc, ka pilsētās koncentrējas cilvēki ar uzņēmējdarbības iezīmēm, labāku infrastruktūru un piekļuvi zināšanām. Tomēr pretēji gaidītajam, jaunajiem uzņēmumiem lauku apvidos parasti ir augstāki izdzīvošanas rādītāji. Šo tendenci veicina zemāka konkurence, koncentrēšanās uz ražošanu, nevis strauji augošiem pakalpojumiem, un vietējā iesaistīšanās.

Tomēr lauku reģioni saskaras ar ievērojamām problēmām. Dažādu darbaspēka resursu trūkums un nepietiekama infrastruktūra var kavēt jaunuzņēmumu izaugsmes spējas. Politikas veidotāji tiek mudināti apsvērt atgriešanās programmas cilvēkiem, kas sākotnēji cēlušies no lauku apvidiem, un uzlabot digitālo infrastruktūru, lai atbalstītu attālināti strādājošus uzņēmumus.

Kad aizsardzība kļūst par problēmu

Vācijas uzsvars uz ekonomisko stabilitāti bieži vien ir novedis pie nepietiekami produktīvu uzņēmumu aizsardzības. Šī piesardzīgā pieeja, lai arī politiski populāra, ierobežo darbaspēka un resursu pārdali produktīvākiem jauniem uzņēmumiem. Eksperti apgalvo, ka, ļaujot nekonkurētspējīgiem uzņēmumiem pamest tirgu, tiek radīta telpa jaunām idejām un spēcīgākiem uzņēmumiem.

Valsts dāsnie krīzes atbalsta mehānismi pandēmijas laikā palīdzēja daudziem uzņēmumiem izdzīvot. Taču, šīm programmām tuvojoties beigām, ir vērojama uzņēmumu slēgšanas ietekme uz “atpalicēju” stāvokli. Lai gan daži to interpretē kā neveiksmes pazīmi, ekonomisti to uzskata par nokavētu ekonomikas pārkārtošanos.

Joprojām nepieciešamas kultūras pārmaiņas

Uzņēmējdarbības kultūras uztvere Vācijā joprojām ir sarežģīta. Neveiksmes joprojām tiek spēcīgi stigmatizētas, un panākumi bieži tiek uztverti ar aizdomām. Šāda domāšana attur no riska uzņemšanās, īpaši jauniešu vidū. Tādi investori kā Vīders apgalvo, ka patiesai inovācijai ir nepieciešama tolerance pret neveiksmēm un lielāka uzmanība otrās iespējas nodrošināšanai.

Centieni risināt dzimumu nevienlīdzību uzņēmējdarbībā ir devuši zināmus panākumus. Dzimumu atšķirība jaunuzņēmumu skaita ziņā Vācijā ir mazāka nekā daudzās citās valstīs, daļēji pateicoties mērķtiecīgām atbalsta programmām sievietēm. Tomēr joprojām pastāv problēmas, īpaši attiecībā uz bērnu aprūpi un nodokļu politiku, kas var atturēt sievietes no pašnodarbinātības uzsākšanas.

Infrastruktūra un izglītība ir atslēga

Ilgtermiņa uzlabojumi Vācijas jaunuzņēmumu vidē būs atkarīgi no infrastruktūras modernizācijas un ieguldījumiem izglītībā. Labāki ceļi, platjoslas pieslēgums un uzticami sabiedriskie pakalpojumi ir būtiski, lai piesaistītu un noturētu uzņēmējus, īpaši ārpus lielākajām pilsētām. Arī universitātēm un skolām ir izšķiroša nozīme nākamo biznesa līderu audzināšanā.

Lai gan Vācija joprojām ierindojas pasaules vidējā līmeņa augšgalā jaunuzņēmumu apstākļu ziņā, eksperti brīdina, ka bez izlēmīgas rīcības impulss varētu tikt zaudēts. Pašreizējā 500 miljardu eiro infrastruktūras pakete ir solis pareizajā virzienā, taču tā jāīsteno, ņemot vērā reģionālās ekonomiskās vajadzības un ilgtermiņa ietekmi.

Ekonomikas atjaunošana prasa politikas maiņu

Lai atgūtu savu pārsvaru, Vācijai ir jāpiešķir prioritāte jaunu uzņēmumu radīšanai, nevis veco saglabāšanai. Politikas veidotāji tiek aicināti vienkāršot noteikumus, palielināt finansējuma iespējas un veicināt kultūru, kas uzņēmējdarbību uzskata par būtisku valsts ekonomiskajai veselībai. Tikai pieņemot pārmaiņas, Vācija var izvairīties no atpalikšanas strauji mainīgajā globālajā ekonomikā.