Vācijas tiesa vēsturiskā preses brīvības prāvā izvērtē galēji labējā žurnāla aizliegumu

Augstu likmju juridiska cīņa Leipcigā

10. gada 2025. jūnijā Leipcigas Federālā administratīvā tiesa uzsāka tiesvedību lietā, kas ir kļuvusi par Vācijas konstitucionālo vērtību un preses brīvības ierobežojumu sadursmes simbolu. Tiesas procesa priekšmets ir kompakts, pašpasludināts opozicionārs žurnāls un mediju uzņēmums, ko federālās varas iestādes apsūdz galēji labējā ekstrēmisma, antisemītisma un sazvērestības teoriju satura veicināšanā.

Tiesas process izriet no pretrunīgi vērtētā 2024. gada jūlija lēmuma, kad toreizējā iekšlietu ministre Nensija Fēzere pavēlēja aizliegt Compact GmbH, kas izdeva kompakts žurnāls. Fēsere atsaucās uz Vācijas Pamatlikuma 9. pantu un Vereinsgesetz (Apvienību likumu), apgalvojot, ka plašsaziņas līdzeklis ne tikai ziņo, bet arī aktīvi grauj konstitucionālo kārtību. Viņas birojs raksturoja Compact kā centrālu ekstrēmistu ideoloģijas platformu Vācijā, kas ir cieši saistīta ar tādām grupām kā Identitāriešu kustība un reģionālā galēji labējā partija. Freie Sachsen.

Sprādzienbīstamības prasības un konstitucionālie ierobežojumi

Vācijas iekšzemes izlūkdienests, Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV), jau sen bija identificējis Compact kā daļu no tā, ko tas dēvē par “jauno labējo” ekosistēmu. Savā 2023. gada ziņojumā aģentūra norādīja, ka Compact pastāvīgi publicēja materiālus, kas ir naidīgi pret demokrātiskajām institūcijām, un popularizēja sazvērestības teorijas. BfV norādīja, ka etniskā nacionālisma, antisemītisma un vēstures revizionisma tēmas bija atkārtoti elementi.

Žurnāla galvenais redaktors Jirgens Elsēsers, bijušais kreisais politiķis, kurš kļuvis par galēji labējo līderi, atklāti dēvē "Compact" par daļu no "pretošanās kustības". Tiesā federālie juristi kā pierādījumu žurnāla kaujinieciskajai nostājai pret demokrātiskajām normām minēja tādus Elsēsera izteikumus kā "Mēs vēlamies gāzt šo režīmu", kas tika izteikti līdzekļu vākšanas pasākumā 2023. gadā.

Tomēr, neskatoties uz šo apsūdzību nopietnību, Elsäsers un viņa juristu komanda apgalvo, ka publikācija joprojām ir leģitīma mediju darbība. Viņa advokāti uzstāj, ka Compact nodarbojas ar “pārliecinošu žurnālistiku”, nevis politisko aktīvismu. Viņi apgalvo, ka iepriekšējos numuros lietotā pretrunīgā valoda, tostarp tādi termini kā “aizstājošā migrācija” un “migrācijas ierocis”, ietilpst aizsargātas viedokļa robežās saskaņā ar Pamatlikuma 5. pantu, kas garantē preses un vārda brīvību.

Tiesas zāles spriedze un stratēģiskā manevrēšana

Tiesas zāles atmosfēra pirmajā tiesas sēžu dienā atspoguļoja lietas ideoloģisko lādiņu. Elsēsers iegāja tiesas zālē, saņemot atbalstītāju aplausus. Visas dienas garumā viņa juridiskie pārstāvji stingri iebilda pret tiesvedību. Viens advokāts, Ulrihs Vosgerau, kurš iepriekšējās lietās bija pazīstams ar galēji labējās AfD aizstāvēšanu, pat pauda bažas par tiesu neobjektivitāti, izraisot tiesas priekšsēdētāja Ingo Krafta stingru, bet nosvērtu atbildi.

Debates ātri vien paplašinājās līdz fundamentāliem juridiskiem jautājumiem. Vai mediju uzņēmumu var aizliegt saskaņā ar apvienību likumu? Vai žurnāla pretrunīgi vērtētā redakcijas līnija attaisno tik bargu valsts rīcību? Tiesnesis Krafts apšaubīja, vai Compact bija tikai plašsaziņas līdzeklis vai arī tā bija daļa no organizēta tīkla, kura mērķis bija destabilizēt demokrātisku sabiedrību.

Federālie juristi norādīja uz izdevuma organizētajiem “Zilā viļņa” pasākumiem, kas, viņuprāt, bija kampaņas aktivitātes AfD atbalstam, nevis vienkārša mediju reklāma. “Compact” pārstāvji iebilda, ka tie bija publiski festivāli, kas reklamēja žurnālu, nevis politiski mītiņi. Viņi uzstāja, ka viņu redakcijas darbinieki strādāja tikai pie satura un ka jebkāda pārklāšanās ar politiskiem notikumiem bija nejauša.

Nestabils līdzsvars starp drošību un brīvību

Leipcigas tiesa jau 2024. gada augustā bija lēmusi, ka Compact var turpināt darboties, kamēr tiek izskatīta galvenā lieta. Tobrīd tiesa atzina satraucošu saturu, tostarp migrantu nomelnošanu, taču secināja, ka pierādījumi vēl nav pietiekami spēcīgi, lai pamatotu pilnīgu aizliegumu, un šis lēmums uzsvēra augsto juridisko latiņu vārda brīvības apspiešanai demokrātiskā sabiedrībā.

Tagad, kad notiek pilna tiesas prāva, tiesai ir jāizvērtē, vai Compact saturs un darbības patiešām pārkāpj konstitucionālās robežas. Federālie pārstāvji apgalvo, ka Compact publikācijās lietotā valoda, tostarp atsauces uz vācu tautas "auksto genocīdu", nav interpretējama labvēlīgi un nepārprotami atspoguļo rasistisku ideoloģiju.

No otras puses, Elsäsera komanda turpina pasniegt žurnālu kā platformu disidentu paušanai, kaut arī radikālai, kas joprojām darbojas Vācijas mediju likumu ietvaros. Viņi apgalvo, ka, lai gan izdevums var pastiprināt marginālas balsis, tas nekoordinē politisku darbību un nepārstāv aizliegtu apvienību.

Ietekme uz Vācijas medijiem un demokrātiju

Kad vien lēmums tiks pieņemts, tam varētu būt plašas sekas. Lēmums atstāt aizliegumu spēkā būtu viens no nozīmīgākajiem Vācijas apvienību likuma pielietojumiem pret plašsaziņas līdzekļu subjektiem pēdējās desmitgadēs. Tas signalizētu par valsts vēlmi ierobežot pat robežgadījumus ar ekstrēmismu konstitucionālās aizsardzības vārdā. Savukārt lēmums pret aizliegumu varētu pastiprināt plašo juridisko aizsardzību, kas tiek nodrošināta plašsaziņas līdzekļu organizācijām, pat tām, kas darbojas politiskās perifērijās.

Tiesas uzdevums ir novilkt skaidru robežu — ja tādu vispār var novilkt — starp preses brīvību un graujošu propagandu demokrātijā, kas joprojām nes totalitārisma rētas. Šis līdzsvars ir ne tikai juridiski sarežģīts, bet arī politiski sprādzienbīstams, jo aizlieguma atbalstītāji un kritiķi rūpīgi vēro precedentu pazīmes.

Nākamā tiesas procesa fāze ir paredzēta šonedēļ. Galīgā sprieduma datums joprojām nav zināms, taču drošības iestādes gatavojas iespējai, ka lēmums, ja tas tiks apstiprināts, varētu tām dot tiesības piemērot pastāvīgu aizliegumu.