Turku
Itālijas
Spāņu
portugālis
rumāņu
albāņu
lietuviešu
Latvijas
Bulgārijas
grieķu
ungāru
Franču
Horvātijas
čehu
Veselības pratība krasā kritumā
Jauns valsts pētījums atklāja satraucošu attīstību Vācijā: tikai apmēram katram ceturtajam pieaugušajam ir spēcīgas veselības pratības prasmes. Pētījums, ko veica Minhenes Tehniskā universitāte (TUM) sadarbībā ar PVO Veselības pratības sadarbības centru un publicēja Wort & Bild Verlag, liecina, ka 75.8% respondentu cenšas atrast, novērtēt un jēgpilni izmantot medicīnisko informāciju. Šis samazinājums ir ievērojams neveiksmes salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, jo veselības pratība ir samazinājusies no 54.3% 2014. gadā līdz 64.2% 2020. gadā, un tagad sasniedz gandrīz 76% pieaugušo, kas nespēj pienācīgi pārvaldīt informāciju par veselību.
Šie atklājumi atspoguļo strauju samazināšanos iedzīvotāju spējā iesaistīties svarīgos veselības aprūpes jautājumos, sākot no ārstēšanas iespēju izpratnes līdz preventīvu pasākumu piemērošanai un psiholoģiskās veselības vajadzību atpazīšanai. Rezultāti ir balstīti uz reprezentatīvu tiešsaistes aptauju, kas tika veikta 2024. gada vasarā, iesaistot 2,000 internetu lietojošos pieaugušos Vācijā.
Visvairāk skartās jaunatnes un Rietumu valstis
Interesanti, ka veselības pratības samazināšanās ir īpaši izteikta gados jaunāku cilvēku un valsts rietumu daļās dzīvojošo vidū. Turpretim respondenti no Austrumvācijas guva ievērojami labākus rezultātus. Pretēji iepriekšējos pētījumos pieņemtajiem pieņēmumiem, tādi faktori kā izglītības līmenis, ienākumi, dzimums vai migrantu izcelsme šobrīd maz ietekmē personas spēju izprast ar veselību saistītu informāciju.
Gan pētnieki, gan valsts amatpersonas rezultātus interpretē kā brīdinājuma zīmi. Profesors Orkans Okans, PVO Sadarbības centra direktors, uzsvēra, ka ir steidzami jārisina problēma agrīnajā izglītībā. "Veselības zināšanām jāsāk jau bērnudārzā un konsekventi jāturpina skolas gaitā," viņš teica, uzsverot, ka šiem centieniem ir jāiet roku rokā ar medijpratības stiprināšanu.
Sabiedrības veselības izmaksu slogs
Ierobežotu zināšanu par veselību sekas pārsniedz individuālās cīņas. Eksperti lēš, ka nepietiekama veselības pratība Vācijas veselības aprūpes sistēmai rada līdz pat 24 miljardiem eiro gadā. Šīs izmaksas rodas sakarā ar novēršamu uzņemšanu slimnīcā, pārmērīgu neatliekamās palīdzības dienestu izmantošanu un neefektīvu ārstēšanas ievērošanu. Cilvēki ar zemāku veselības pratību mēdz būt arī mazāk fiziski aktīvi, ziņo par zemāku dzīves kvalitāti un biežāk cieš no aptaukošanās un garīgās veselības problēmām.
Kai Kolpatzik, Wort & Bild Verlag galvenais zinātniskais darbinieks, situāciju raksturoja kā sistēmisku problēmu, īpaši laikmetā, kurā dominē digitālā dezinformācija. Viņš brīdināja, ka viltus ziņu un manipulatīvu tērzēšanas robotu pieaugums par veselības tēmām padara pilsoņiem arvien grūtāk identificēt uzticamu un uz pierādījumiem balstītu informāciju. Kolpatzik aicināja izstrādāt nacionālās stratēģijas, lai apkarotu dezinformāciju un nodrošinātu cilvēkus ar instrumentiem, lai kritiski novērtētu tiešsaistē lasīto.
Trūkst garīgās veselības resursu
Aptaujas dalībnieki atklāja īpašas problēmas, piekļūstot informācijai par garīgo veselību. Daudziem respondentiem bija īpaši grūti atrast un saprast materiālus par psiholoģisko labklājību. Neskatoties uz pieaugošo sabiedrības uzmanību garīgajai veselībai, veselības pratības atšķirības šajā jomā joprojām ir ievērojamas. Eksperti norāda, ka zema informētība un stigmatizācija varētu būt veicinoši faktori, un uzsver, ka publiskajām kampaņām ir jāuzņemas lielāka loma cilvēku destigmatizācijā un izglītošanā par garīgās veselības aprūpi.
Skaidra komunikācija kā jauns standarts
Rezultātu pamatā ir nepārprotams aicinājums uzlabot saziņu visā veselības aprūpes sistēmā. Federālās valdības pacientu komisārs Stefans Švarce pieprasīja, lai vienkārša valoda kļūtu par normu, sākot no tradicionālajiem ārstu kabinetiem līdz digitālajām veselības platformām. "Cilvēki jūtas apmaldījušies sistēmā," viņš teica, atzīmējot emocionālo un psiholoģisko spriedzi, ko slikta komunikācija rada pacientiem.
Švarce arī aicināja politiskajās diskusijās aktīvāk iesaistīties veselības izglītības jomā, norādot, ka veselības pratība nav greznība, bet gan pamatprasība iekļaujošai un efektīvai veselības aprūpes sistēmai. Viņš uzsvēra, ka tiesībām izprast un pārvaldīt savu veselību ir jābūt universālām.
Valsts stratēģija: no skolām līdz darba vietām
Lai risinātu pieaugošo krīzi, vairāk nekā 30 veselības organizāciju koalīcija atklāja desmit punktu plānu. Ceļvedis ietver veselības izglītības iekļaušanu agrīnās bērnības mācību programmās, digitālo veselības prasmju mācīšanu visiem iedzīvotājiem un neveselīgas pārtikas mārketinga ierobežošanu bērniem. Vēl viens būtisks priekšlikums ir saistīts ar veselības aprūpes speciālistu apmācību par modernām saziņas metodēm un "navigācijas atbalsta sistēmu" izveidi slimnīcās un klīnikās, lai efektīvāk vadītu pacientus.
Stratēģijā ir arī ierosināts paplašināt organizāciju veselības pratību medicīnas iestādēs, veicināt garīgās veselības izglītību ar valsts mēroga kampaņām un integrēt veselības pratību visās politikas jomās. Darba vietu iekļaušana šajās iniciatīvās uzsver šī jautājuma plašo nozīmi ikdienas dzīvē, ne tikai tradicionālajās veselības aprūpes iestādēs.
Tiek mudināta politiskā apņemšanās
Bavārijas veselības ministre Džūdita Gerlaha atkārtoti uzsvēra strukturālo reformu un politiskās koordinācijas nepieciešamību. Viņa uzsvēra, ka ar brošūru izplatīšanu vien nepietiek; centieniem ir jārada taustāmi, ilgstoši uzlabojumi veselības informācijas paziņošanā un izmantošanā. Gerlahs paziņoja, ka vēlāk šogad tiks ieviests jauns profilakses plāns Bavārijai, kas attiecas gan uz fizisko, gan garīgo veselību.
Aicinājumus pēc lielākas federālās un valsts līmeņa sadarbības izteica daudzi veselības aprūpes nozares pārstāvji. Ieinteresētās personas ir vienisprātis, ka veselības pratības stiprināšanai ir jākļūst par valsts prioritāti, veicot konkrētus pasākumus, kas atbilst Vācijas pilsoņu dažādajai realitātei.
Steidzami nepieciešama veselības uzlabošana
Tā kā Vācijas veselības aprūpes sistēma kļūst sarežģītāka un digitalizētāka, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir nodrošināt indivīdiem zināšanas un pārliecību, lai pārvaldītu savu veselību. Bez koordinētas valsts reakcijas plaisa starp sabiedrības izpratni un pieejamo informāciju turpinās palielināties, pakļaujot riskam gan indivīdus, gan pašu sistēmu.
