Ašafenburgas naža uzbrucējs nogādāts psihiatriskajā slimnīcā

Vācijas tiesa ir piespriedusi 28 gadus vecam vīrietim, kurš Ašafenburgas parkā nāvējoši uzbruka mazulim un viņa tēvam, uz nenoteiktu laiku palikt psihiatriskajā iestādē. Ašafenburgas apgabaltiesas pasludinātais spriedums izbeidz vienu no satraucošākajām krimināllietām Bavārijā pēdējos gados un apstiprina, ka uzbrukuma brīdī vainīgais smagas garīgās slimības dēļ nebija krimināli vainojams.

Tiesa pasludina uzbrucēju par juridiski neārstējamu

Tiesa konstatēja, ka Afganistānas pilsonis, kurš 22. janvārī veica naža uzbrukumu Ašafenburgas Šēntāles parkā, cieta no paranoīdas šizofrēnijas un darbojās dzirdes halucināciju ietekmē. Psihiatriskajā ziņojumā secināts, ka viņš dzirdēja balsis, kas viņam pavēlēja nodarīt pāri bērniem. Šī stāvokļa dēļ tiesneši atzina viņu par neciešamu un lika viņam pastāvīgi ievietoties slēgtā psihiatriskajā iestādē.

Tiesas priekšsēdētājs Karstens Krebs paziņoja, ka vīrieša rīcība demonstrēja “neiedomājamu brutalitāti” un nodomu nogalināt bez skaidra motīva. “Šī rīcība skāra Ašafenburgas pilsētu pašos pamatos,” sacīja prokurors Jirgens Bundšū, raksturojot notikušo kā “uzbrukumu nejaušiem upuriem”, kas izraisīja milzīgas ciešanas.

Prokuratūra, aizstāvība un privātprasītāji atbalstīja nenoteiktu laiku ievietošanu psihiatriskajā aprūpē, nevis ieslodzījumu. Spriedums ir galīgs un tiks pārskatīts katru gadu, lai izvērtētu, vai vīrietis joprojām rada draudus sabiedrībai.

Vardarbības diena, kas satricināja pilsētu

Uzbrukums izvērtās, kad vīrietis pilsētas parkā pēkšņi uzbruka bērnudārza bērniem un viņu aprūpētājiem. Bruņojies ar 30 centimetru garu virtuves nazi, viņš nāvējoši sadūra divus gadus vecu zēnu un 41 gadu vecu vīrieti, kuri mēģināja aizsargāt bērnus. Smagi ievainoti tika arī vēl viens mazulis, 59 gadus vecs skolotājs un 73 gadus vecs garāmgājējs.

Šis incidents izraisīja sašutumu un neapmierinātību visā valstī. Vēlāk tūkstošiem Ašafenburgas iedzīvotāju pulcējās, lai godinātu upurus, savukārt lieta izraisīja asas politiskas debates par sabiedrisko drošību un patvēruma meklētāju garīgās veselības aprūpi. Aizdomās turētais bija ieradies Vācijā 2022. gada novembrī un viņam bija pienākums pamest valsti līdz 2024. gada beigām, taču viņa deportācija nekad nenotika.

Iestādes tiek rūpīgi pārbaudītas par neievērotiem brīdinājumiem

Izmeklēšanā atklājās, ka uzbrucējs pirms slepkavībām policijai bija zināms par vardarbīgu uzvedību. Viņam iepriekš bija izvirzītas apsūdzības par uzbrukumu un mantas bojāšanu, un viņš vairākas reizes bija ārstējies psihiatriskajās iestādēs. Neskatoties uz šo vēsturi, viņš vairākkārt tika izrakstīts pēc tam, kad tika atzīts, ka vairs nerada briesmas citiem.

Saskaņā ar tiesas dokumentiem vīrietim bija izrakstītas zāles viņa stāvokļa ārstēšanai, taču viņš tās lietoja neregulāri. Prokurori apšaubīja, kāpēc varas iestādes, ņemot vērā viņa nestabilo stāvokli, viņu ilgstoši neuzraudzīja psihiatriskajā uzraudzībā. Lieta ir radījusi plašākas bažas par koordināciju starp garīgās veselības iestādēm un imigrācijas iestādēm, strādājot ar augsta riska pacientiem.

Psihiatrijas eksperts Hanss Pēters Volcs liecināja, ka uzbrucēja slimība padarīja viņu noslieci uz "ļoti agresīvām darbībām" un ka bez drošas ieslodzījuma būtu iespējama turpmāka vardarbība. Volcs noraidīja jebkādus simulācijas pieņēmumus, uzsverot, ka vīrietis patiesi cieta no psihozes un bija vadījies no maldīgiem uzskatiem par to, ka viņu kontrolē "aģenti", kas viņam lika nogalināt bērnus.

Juridiskie un terapeitiskie pasākumi

Saskaņā ar Vācijas likumiem personas, kas atzītas par krimināli neatbildīgām smagas garīgas slimības dēļ, tiek ievietotas slēgtās psihiatriskajās iestādēs bez noteikta soda. Viņu ieslodzījums var ilgt gadiem vai pat gadu desmitiem, un sodu piespriedusi tiesa to pārskata katru gadu. Atbrīvošana ir iespējama tikai tad, ja medicīnas eksperti konstatē, ka persona vairs nerada draudus.

Amatpersonas paskaidroja, ka jebkādas privilēģijas, piemēram, pastaigas ar uzraudzību vai īslaicīga atvaļinājuma veikšana, ir pilnībā atkarīgas no terapeitiskā progresa. Tomēr daži pacienti nekad nereaģē uz ārstēšanu un paliek iestādē uz nenoteiktu laiku. Tiesa uzsvēra, ka sabiedrības drošībai ir jābūt prioritātei, norādot, ka "apsūdzētais joprojām ir ļoti bīstama persona", kuras stāvoklis prasa pastāvīgu uzraudzību.

Plašākas politiskās sekas

Ašafenburgas uzbrukums ātri vien kļuva par daļu no nacionālajām debatēm par Vācijas patvēruma un deportācijas sistēmu. Opozīcijas partijas kritizēja valdību par to, ka tā nav deportējusi vīrieti agrāk, neskatoties uz viņa vardarbības vēsturi. Tikmēr citi aicināja veikt reformas psihiatriskajā aprūpē, lai nodrošinātu, ka garīgi slimi likumpārkāpēji saņem rūpīgāku uzraudzību pirms traģēdiju rašanās.

Upuru ģimenēm un vietējai kopienai spriedums sniedza zināmu mierinājumu, bet ne atvieglojumu. "Šī nozieguma radītās ciešanas nevar tikt atsauktas," sprieduma pasludināšanas laikā sacīja tiesnesis Krebss. "Taču ar šo lēmumu mēs esam neatgriezeniski izņēmuši no aprites bīstamu vīrieti."

Uzbrukums, kurā gāja bojā divi cilvēki un vēl trīs tika ievainoti, joprojām ir drūms atgādinājums par nepilnībām Vācijas garīgās veselības un sabiedriskās drošības sistēmās, kā arī par postošajām sekām, kad šīs nepilnības krustojas.