Bundestāgs ir atcēlis AfD likumdevēja Maksimiliāna Krā parlamentāro imunitāti, ļaujot izmeklētājiem turpināt kratīšanas un konfiskācijas saistībā ar korupcijas apsūdzībām. Bundestāga prezidente Džūlija Kleknere paziņoja par šo lēmumu sesijas laikā, kas īslaicīgi pārtrauca debates par veselības aprūpes likumdošanu. Viņa norādīja, ka priekšlikums tika pieņemts ar visu partiju, tostarp Krā paša AfD frakcijas, atbalstu.
Tūlīt pēc balsojuma izmeklētāji veica kratīšanas Kraha Bundestāga birojā Berlīnē. Papildu operācijas notika Drēzdenē un ar Eurojust un Beļģijas iestāžu palīdzību Briselē. Kratīšanas atļāva Drēzdenes Augstākā reģionālā tiesa. Drēzdenes prokuratūra apstiprināja savu lomu kā vadošā iestāde lietā, kas turpinās kopš 2025. gada maija.
Apsūdzības par kukuļdošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu
Izmeklēšanas pamatā ir aizdomas, ka Krahs savas darbības laikā kā Eiropas Parlamenta deputāts pieņēma naudu no Ķīnas avotiem. Prokurori pārbauda, vai ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu oficiālas apsūdzības, vai arī lieta būtu jāslēdz. Sīkāka informācija joprojām ir ierobežota, ņemot vērā izmeklēšanas aktīvo statusu, taču izmeklētāji koncentrējas uz iespējamu kukuļdošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas saistīta ar ārvalstu maksājumiem.
Pats Krahs publiski noliedzis šīs apsūdzības, nosaucot tās par nepamatotām un politiski motivētām. Sociālajos tīklos viņš kratīšanu savā birojā raksturoja kā iebiedēšanas mēģinājumu un solīja pretoties tam, ko viņš attēloja kā kampaņu pret viņu. Tomēr viņa partijas vadība reaģēja piesardzīgi, nosaucot notikušo par nopietnu, bet atturoties no skaidra atbalsta paziņojuma. AfD līdzpriekšsēdētāji Alise Veidela un Tino Šrupalla uzsvēra nepieciešamību pēc ātras izmeklēšanas un pārredzamiem rezultātiem.
Iepriekšējās pretrunas un partijas iekšējā spriedze
Krahs nav svešs strīdiem savas partijas iekšienē. Pirms ievēlēšanas Bundestāgā februārī, kur viņš ieguva tiešu mandātu Saksijā, viņš bija Eiropas Parlamenta deputāts. Viņa darbības laiku tur aizēnoja strīdi un skandāli, kas noveda pie viņa izslēgšanas no AfD grupas Briselē. Iepriekš bija izplatījušās apsūdzības, ka viņš saņēmis finansiālu atbalstu no Krievijas avotiem, kuras viņš noliedza.
Viņa reputāciju vēl vairāk ir iedragājusi saistība ar tuvu palīgu, kurš pašlaik tiek tiesāts Drēzdenē. Palīgs tiek apsūdzēts sensitīvas informācijas nodošanā Ķīnas izlūkdienestiem, strādājot Kraha parlamenta birojā laikā no 2019. līdz 2024. gadam. Vācijas prokurori apgalvo, ka darbiniekam bija saikne arī ar Ķīnas Komunistisko partiju.
Liecība spiegošanas lietā
Tikai nedēļu pirms Bundestāga balsojuma Krahs liecināja sava bijušā darbinieka spiegošanas tiesas prāvā. Uzstājoties Drēzdenes Augstākās reģionālās tiesas priekšā, viņš uzstāja, ka viņam nav zināšanu par jebkādām spiegošanas darbībām vai partiju piederību, kas saistīta ar Ķīnu. Kad viņam jautāja par iespējamiem finanšu pārskaitījumiem starp apsūdzēto darbinieku un viņu pašu, Krahs izmantoja savas likumīgās tiesības atteikties sniegt liecības.
Spiegošanas lietas ir pastiprinājušas rūpīgu pārbaudi saistībā ar Kraha lomu un sakariem, piešķirot svaru korupcijas izmeklēšanai. Lai gan apsūdzības par kukuļdošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu joprojām ir atsevišķas, abas lietas rada aizvien lielākas bažas Vācijas varas iestāžu vidū par iespējamu ārvalstu ietekmi iekšpolitikā.
Politiskās sekas un nākamie soļi
Bundestāga lēmums ir nostādījis AfD vadību delikātā situācijā. Lai gan partija centās distancēties no Kraha juridiskajām problēmām, tās līderi izvairījās no viņa tiešas nosodīšanas. Tā vietā viņi pieprasīja ātru apsūdzību skaidrojumu, paužot bažas par iespējamo kaitējumu partijas tēlam.
Izmeklētājiem nākamais posms ietver konfiscēto materiālu izvērtēšanu Berlīnē, Drēzdenē un Briselē. Prokuroriem ir jānosaka, vai pierādījumi ir pietiekami spēcīgi, lai celtu apsūdzību. Līdz tam laikam lieta joprojām ir sensitīvā stadijā, un gan Krahs, gan viņa oponenti gaida rezultātus, kas varētu būtiski ietekmēt viņa politisko nākotni.
