COP28 samits: globālās saistības un izaicinājumi klimata jomā Vācijā

Nesenajā COP28 samitā Dubaijā Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzsvēra, ka ir steidzami jāveic globāla pāreja no fosilā kurināmā, uzsverot ogļu, naftas un gāzes pakāpeniskas pārtraukšanas svarīgumu.

Šolca aicinājumu rīkoties izteica arī citi pasaules līderi un vides grupas, uzsverot kolektīvo apņemšanos cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Šolca uzruna samitā uzsvēra tūlītēju nepieciešamību paātrināt pāreju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Viņš ierosināja vērienīgus mērķus līdz 2030. gadam trīskāršot atjaunojamās enerģijas izplatību un divkāršot energoefektivitāti. Šie mērķi, par kuriem jau ir vienojušās vairāk nekā 100 valstis, atspoguļo globālu vienprātību par atjaunojamās enerģijas nozīmi klimata mērķu sasniegšanā. Tomēr, kaut arī Šolca runa bija retoriski pamatota, tā izpelnījās kritiku no dažām pusēm par pārliecināšanas spēka un konsekvences ar Vācijas iekšpolitiku trūkumu.

Vācijas kanclere arī uzsvēra Vācijas mērķi līdz 2045. gadam sasniegt klimata neitralitāti, ko veicina tādu tehnoloģiju sasniegumi kā vēja enerģija, fotoelementi, elektromotori un zaļais ūdeņradis. Viņš uzsvēra globālās sadarbības nepieciešamību, jo īpaši no ekonomiski pārtikušām valstīm, risinot klimata problēmas.

Paralēli ASV paziņoja par ievērojamu 3 miljardu dolāru finansējumu klimata iniciatīvām, viceprezidentei Kamalai Herisai uzsverot pašreizējās klimata krīzes steidzamību. Tāpat Francija iestājās par kodolenerģiju kā galveno elementu emisiju samazināšanā, prezidentam Emanuelam Makronam atkārtoti uzsverot kodolenerģijas lomu Francijas enerģētikas stratēģijā.

Ievērības cienīgs notikums sammitā bija klimata kluba izveide, ko kopīgi vadīja Vācija un Čīle. Šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu praksi ļoti piesārņojošās nozarēs, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Šolcs aicināja uzņemties lielāku atbildību no tādām valstīm kā Ķīna un Persijas līča valstis, atbalstot šos centienus.

Konferencē tika apspriests arī kritiskais metāna emisiju jautājums. Vācija atzinīgi novērtēja iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt metānu, kas ir spēcīga siltumnīcefekta gāze ar spēcīgu īstermiņa ietekmi uz klimatu. ASV paziņoja par jauniem noteikumiem, lai ierobežotu metāna emisijas naftas un gāzes rūpniecībā, un šo soli atbalsta 50 naftas kompānijas, kas apņemas līdz 2030. gadam sasniegt gandrīz nulles metāna emisijas.

Bijušais ASV viceprezidents Als Gors, ievērojamais klimata aizstāvis, uzsvēra šo metāna samazināšanas solījumu uzraudzības un ievērošanas nozīmi. Gora piezīmes kopā ar Climate TRACE datiem norādīja uz ievērojamām emisijām no naftas bagātām valstīm, piemēram, AAE, uzsverot vajadzību pēc pārredzamām un atbildīgām darbībām klimata jomā.

Samita diskusijās tika skarta arī starptautiskā klimata finansējuma nepieciešamība. Tika izteikti aicinājumi lielākajām valstīm un finanšu iestādēm palielināt finansējumu, lai pielāgotos klimatam, jo ​​īpaši jaunattīstības valstīs. To demonstrēja Brazīlijas prezidenta nostāja par naftas ieņēmumu izmantošanu, lai finansētu atjaunojamās enerģijas iniciatīvas.

Noslēgumā COP28 priekšplānā izvirzīja globālās klimata rīcības sarežģītību un steidzamību. Līderi un organizācijas atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos sasniegt ambiciozus klimata mērķus, atzīstot nepieciešamību pēc tūlītējiem un kopīgiem centieniem mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Samitā tika uzsvērta atjaunojamās enerģijas, tehnoloģisko inovāciju un starptautiskās sadarbības vitāli svarīga loma pasaules virzībā uz ilgtspējīgāku un pret klimata pārmaiņām noturīgāku nākotni.