Erdogana diplomātiskās sarunas Vācijā Izraēlas un Hamas kara laikā

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana nesenā vizīte Berlīnē ir atklājusi daudzpusīgās un dažkārt saspringtās attiecības starp Vāciju un Turciju.

Neraugoties uz pamatā esošo spriedzi, vizīte uzsver abu valstu savstarpējās atkarības attiecības, un diskusijas aptver dažādas aktuālas starptautiskas problēmas.

Lai gan Erdogana vizīte ir ierasta diplomātiskā saikne, tā notiek laikā, kad abām valstīm ir pretrunīgi viedokļi par vairākiem ģeopolitiskiem jautājumiem, īpaši par notiekošajām nesaskaņām Tuvajos Austrumos. Erdogana atklātais atbalsts Hamas un viņa kritiskā nostāja pret Izraēlas rīcību Gazā ir krasi atšķīrusies no Vācijas un tās Rietumu sabiedroto pozīcijām. Vācijas kanclers Olafs Šolcs Erdogana apsūdzības Izraēlai atklāti nosaucis par "absurdām", uzsverot domstarpību dziļumu šajā jautājumā.

Nesaskaņas par Tuvo Austrumu politiku nav vienīgais diskusiju temats Erdogana vizītes laikā. Darba kārtībā ir arī ilgstošais un sarežģītais migrācijas pakts starp Eiropas Savienību un Turciju. Vācija ir īpaši ieguldīta šajā līgumā, jo Turcijai ir izšķiroša loma bēgļu pieplūduma regulēšanā Eiropā. 2016. gada darījums, kura mērķis bija apturēt bēgļu plūsmu apmaiņā pret finansiālu palīdzību un politisku piekāpšanos, ir jāatjauno un jāpārvērtē.

Ekonomiskās saites ir arī nozīmīgs Vācijas un Turcijas attiecību aspekts. Turcijas ekonomiskie izaicinājumi ir labi zināmi, un valsts gūst labumu no spēcīgajām biznesa attiecībām ar Vāciju un plašāku ES. Un otrādi, lielais turku skaits Vācijā, kopienā, kas pēdējās vēlēšanās pārliecinoši atbalstīja Erdoganu, ir piemērs sociālajām un kultūras saitēm, kas saista abas tautas.

Neskatoties uz dažām balsīm, kas aicina atcelt vizīti Erdogana šķelmīgās retorikas dēļ, Vācijas amatpersonas no visa politiskā spektra atzīst dialoga nepieciešamību. Vizīte tiek uzskatīta par iespēju risināt dažādas divpusējas un starptautiskas problēmas, sākot no tirdzniecības un ekonomikas līdz reģionālās drošības un diplomātiskajiem strīdiem.

Erdogana grafiks Berlīnē tika rūpīgi plānots, oficiālas tikšanās ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru un kancleru Šolcu. Diskusijas, visticamāk, aptvers virkni tēmu, tostarp Turcijas neseno veto Zviedrijas dalībai NATO, ko Turcijas parlaments sāka izskatīt tikai nesen. Ankara savu vilcināšanos pamato ar Zviedrijas it kā saudzīgo attieksmi pret Turcijā aizliegtās Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) atbalstītājiem.

Turklāt Turcijas vēlme iegādāties modernu militāro aparatūru, piemēram, Eurofighter Typhoon lidmašīnas, ir radījusi papildu berzi, jo tiek ziņots, ka Vācija pretojas pārdošanai. Šīs pretestības pamatā var būt plašākas bažas par Turcijas cilvēktiesību stāvokli un tās agresīvo ārpolitisko nostāju, kas ir radījuši strīdus gan Vācijas amatpersonām, gan dažādām aizstāvības grupām.

Vācu un turku kopienas reakcija uz Erdogana vizīti ir neviendabīga. Lai gan daži aizstāv Erdoganu vai pauž entuziasmu par to, citi ir kritiskāki, atspoguļojot kopienas dažādās perspektīvas. Šī viedokļu dažādība ir acīmredzama kopienas līderu piesardzīgajos publiskajos paziņojumos, kuri, lai gan kritizē Erdogana politiku, atzīst, cik svarīgi ir uzturēt atklātu dialogu ar Turciju.

Arī Erdogana vizītes laikā ir pamanāmas bažas par drošību, Vācijas galvaspilsētai pastiprinot savus aizsardzības pasākumus, īpaši valdības rajonos. Tas tiek darīts, ne tikai gaidot Erdogana klātbūtni, bet arī reaģējot uz plānotajiem kurdu aktīvistu un citu grupu, kas kritizē Erdogana politiku, protestiem.

Rezumējot, Erdogana vizīte Berlīnē iezīmē trauslo līdzsvaru diplomātisko attiecību uzturēšanā domstarpību apstākļos. Turcijas un Vācijas līderu tikšanās liecina par ilgstošu dialoga nepieciešamību, pat ja saskaras ar būtiskām politikas atšķirībām un sabiedrības bažām. Tā kā Vācija turpina sadarboties ar Turciju, izaicinājums ir savstarpēju interešu veicināšana, vienlaikus risinot plašākas sekas, ko rada to atšķirīgā nostāja cilvēktiesību un starptautisko konfliktu jomā.