Eirozonas inflācija beidzot mazinās, signalizējot par iespējamām ekonomiskām izmaiņām

Ievērības cienīgā ekonomikas attīstībā eirozona ir ziņojusi par būtisku inflācijas līmeņa kritumu, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2021. gada vasaras.

Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat datiem gada inflācijas līmenis oktobrī samazinājies līdz 2.9% no 4.3% septembrī, iezīmējot zemāko līmeni reģionā vairāk nekā divus gadus.

Inflācijas samazināšanās, ko veicina enerģijas cenu kritums

Inflācijas samazināšanās lielā mērā skaidrojama ar energoresursu cenu samazināšanos, kas piedzīvoja strauju kritumu par 11.2%, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn. Šis samazinājums ir veicinājis kopējo inflācijas mazināšanos, lai gan pārtikas cenas joprojām bija ievērojami augstākas nekā pirms gada, lai gan šo preču kāpuma temps samazinājās no 8.8% līdz 7.4%.

Samazinās arī pamatinflācija

Pamatinflācija, kas izslēdz nepastāvīgākos komponentus, piemēram, enerģiju un pārtiku, arī piedzīvoja lejupslīdi, samazinoties līdz 4.2% gada likmei no 4.5% iepriekšējā mēnesī. Šo metriku ekonomisti bieži uzskata par labāku pamatā esošās inflācijas tendenču mērītāju.

Atšķirības pa valstīm

Inflācijas rādītāji joprojām uzrādīja lielas atšķirības starp eirozonas dalībvalstīm. Slovākija uzrādīja augstāko gada likmi - 7.8%, bet Beļģijā un Nīderlandē cenas samazinājās attiecīgi par -1.7% un -1.0%. Vācijas inflācija bija 3.0%.

Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos pieaug bažas par recesiju

Samazinoties inflācijas līmenim, uzmanības centrā ir nonākušas bažas par iespējamo recesiju. Eirozonas tautsaimniecības izlaide trešajā ceturksnī saruka par 0.1% pēc izaugsmes iepriekšējā ceturksnī, kas, iespējams, liecināja par lejupslīdes sākumu. Šis nelielais samazinājums ir pretrunā ar dažu ekonomistu cerībām, kuri prognozēja stagnāciju, nevis samazinājumu.

Nav gaidāmi turpmāki procentu likmju paaugstinājumi

Neskatoties uz inflācijas mazināšanos, tā joprojām ir virs Eiropas Centrālās bankas (ECB) vidējā termiņa mērķa 2%. ECB iepriekš bija paaugstinājusi bāzes procentu likmes, lai cīnītos pret inflāciju, taču, pieņemot jaunākos lēmumus, izvēlējās tās saglabāt nemainīgas. Eksperti lielā mērā paredz, ka ECB vairs nepaaugstinās galveno procentu likmi, kas pašlaik ir 4.5%, īpaši ņemot vērā eirozonas ekonomikas izaugsmes stagnāciju.

Virsotne un pavērsiens

Inflācija eirozonā pagājušā gada oktobrī sasniedza 10.6% augstāko līmeni pēc ģeopolitiskās spriedzes, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, kas izraisīja enerģijas cenu kāpumu. Nesenā inflācijas lejupslīde varētu būt pagrieziena punkts, kas varētu mazināt spiedienu uz ekonomiku un ECB politiskajiem lēmumiem.