Izmeklēta Vācijas militārā bāze un NATO gaisa bāze saistībā ar sabotāžas bažām

Vācijas militārā bāze Ķelnē-Vānā ir slēgta pēc aizdomām par sabotāžu, īpaši saistībā ar ūdens piegādi. Bāze, kurā atrodas vairāk nekā 4,300 karavīru un 1,200 civilo darbinieku, ir būtisks militāro operāciju un kanclera Olafa Šolca starptautisko ceļojumu centrs, ņemot vērā tās tuvumu Ķelnes-Bonnas lidostai. Trešdien amatpersonas ieteica personālam nelietot krāna ūdeni, jo ziņojumi liecina par iespējamu piesārņojumu. Incidents izraisīja tūlītēju rīcību, varas iestādēm aizzīmogojot bāzi un apturot jebkādu ieeju un izkļūšanu telpās.

Bojāta perimetra žoga posma atklāšana radīja papildu trauksmi, norādot uz iespējamu pārkāpumu. Reaģējot uz to, militārā policija un izlūkdienesti, tostarp Militārais pretizlūkošanas dienests (MAD), sāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu iespējamās sabotāžas būtību un izcelsmi. Berlīnes teritoriālās pavēlniecības pārstāvis uzsvēra situācijas nopietnību, apstiprinot, ka, ņemot vērā apstākļus, ir nepieciešami piesardzības pasākumi.

NATO gaisa bāze Geilenkirhenē saskaras ar līdzīgām drošības bažām

Drošības trauksme attiecās uz NATO gaisa spēku bāzi Geilenkirhenē, kas atrodas tajā pašā reģionā kā Ķelne-Vāna. Sākotnēji bija bažas par iespējamu sabotāžu arī šajā bāzē, kā rezultātā pieauga drošības protokoli. Tomēr pēc rūpīgas izmeklēšanas NATO amatpersonas apstiprināja, ka ūdens Geilenkirhenes bāzē nav bijis piesārņots, ļaujot operācijām turpināties ierastajā režīmā.

Pretēji iepriekš ziņotajam, bāze netika noslēgta, lai gan drošības pasākumi tika pastiprināti. Sākotnējās bažas radās pēc tam, kad kāda persona otrdienas vakarā mēģināja nesankcionēti piekļūt bāzei. Lai gan personai tika liegta iekļūšana, incidenta rezultātā tika veikta kārtējā objekta pārbaude. Neraugoties uz saspīlējumu, NATO apliecināja, ka bāze turpina darboties pilnībā, bez traucējumiem tās darbībā.

Saiknes starp diviem incidentiem

Varas iestādes pēta iespējamās saiknes starp incidentiem Ķelnes-Vānas un Geilenkirhenes bāzēs. Abās vietās tika veiktas ūdens kvalitātes pārbaudes, jo bija bažas par piesārņojumu, lai gan Geilenkirhenes rezultāti galu galā neuzrādīja nekādas problēmas. Šo notikumu laika un rakstura tuvums lika izmeklētājiem apsvērt, vai tie varētu būt saistīti, īpaši ņemot vērā NATO brīdinājumus par Krievijas izlūkošanas operāciju pret dalībvalstīm pastiprinātu agresiju.

Palielināti draudi no Krievijas izlūkdienestiem

Lai gan precīzi vainīgie joprojām nav identificēti, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nesen brīdināja dalībvalstis par Krievijas izlūkdienestu aktivitāšu kāpumu. Šīs darbības ietver gan kiberuzbrukumus, gan tiešas darbības pret militāriem un valdības objektiem. Ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi, jo īpaši saistībā ar notiekošo konfliktu Ukrainā, NATO dalībvalstis, tostarp Vācija, pret šādiem incidentiem izturas ar pastiprinātām bažām.

Ķelnes-Vānas bāzes nozīme

Ķelnes-Vānas bāzei ir izšķiroša loma Ukrainas atbalstīšanā pašreizējā konfliktā ar Krieviju. Tas kalpo kā tranzīta punkts Vācijā apmācītajiem ukraiņu karavīriem, atvieglojot viņu atgriešanos Ukrainā. Šīs bāzes stratēģiskā nozīme piešķir izmeklēšanai vēl vienu steidzamības pakāpi, jo jebkuram tās darbības apdraudējumam var būt plašākas sekas.

Situācija joprojām ir mainīga, un turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai sabotāžas mēģinājumi bija atsevišķi incidenti vai daļa no saskaņotiem centieniem. Šo kritisko militāro objektu paaugstinātais drošības līmenis atspoguļo plašāku modrības gaisotni starp NATO valstīm, īpaši ņemot vērā nesenos brīdinājumus par pastiprinātiem draudiem no ārvalstu izlūkdienestu puses.