Vācijā 2024. gadā pieaugs veselības apdrošināšanas prēmijas

Vācijai tuvojoties 2024. gadam, valsts veselības apdrošināšanas sektors gatavojas finanšu pārkalibrēšanai, lai novērstu prognozēto vairāku miljardu eiro deficītu.

Veselības ministrs Karls Lauterbahs ir skaidri norādījis, ka, neskatoties uz budžeta ierobežojumiem, pakalpojumi netiks samazināti. Tā vietā apdrošinātajām personām vajadzētu paredzēt nelielu veselības apdrošināšanas iemaksu pieaugumu.

Likumā noteiktā veselības apdrošināšanas sistēma, kas ir Vācijas veselības aprūpes struktūras stūrakmens, saskaras ar deficītu, kas, pēc Lauterbaha teiktā, varētu sasniegt pat 7 miljardus eiro. Lai to novērstu, papildu iemaksu likme (Zusatzbeitrag), kas pašlaik ir ierobežota līdz 1.6 procentiem, palielināsies par 0.1 procentpunktu. Šī korekcija ir daļa no stratēģiskas darbības, lai finansētu sistēmu, nesamazinot sabiedrībai piedāvātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Vispārējā iemaksu likme ir noteikta 14.6% apmērā no bruto ienākumiem, kas vienādās daļās tiek sadalīti starp darba devēju un darba ņēmēju, turklāt valdība nodrošina arī subsīdijas. Tomēr finanšu ministrs Kristians Lindners ir noraidījis iespēju palielināt šīs subsīdijas, kā rezultātā tika veikts šis nepieciešamais solis, palielinot papildu iemaksu likmi.

Katrs no Vācijas daudzajiem veselības apdrošināšanas fondiem nosaka savas papildu iemaksu likmes, tādējādi ietekmējot dažādas apdrošinātās personas. Piemēram, daži apdrošinātāji, piemēram, Techniker Krankenkasse (TK), ir paziņojuši par nodomu saglabāt pašreizējās likmes, tādējādi nenododot pieaugumu saviem klientiem.

Gaidāmās izmaiņas nozīmē, ka vidusmēra cilvēks maksā papildu 0.05 procentus no savas algas veselības apdrošināšanai, kas, pēc Lauterbaha domām, veicinās labākus medikamentus, modernizētas tehnoloģijas, palielinātu slimnīcu specializāciju un uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu digitalizāciju. Neraugoties uz to, iedzīvotāju vidū valda ievērojams neapmierinātības noskaņojums, jo, šķiet, ka pieaugošās izmaksas nav saistītas ar apdrošināšanas fondu segto ārstēšanas pakalpojumu klāsta paplašināšanos.

Tā kā Vācijas iedzīvotāji turpina novecot, spiediens uz slimokasēm palielinās, pieaugot ārstēšanas un medikamentu izmaksām. Šī situācija liecina par līdzsvarošanas aktu, ko pieprasa valdība un slimokases, lai nodrošinātu ilgtspējību, vienlaikus cenšoties saglabāt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un plašumu.

Noslēgumā jāsaka, ka, lai gan veselības apdrošināšanas iemaksu palielināšana ir solis, lai nodrošinātu Vācijas veselības sistēmas finansiālo dzīvotspēju, tas atspoguļo arī plašākas problēmas, ar kurām saskaras valsts veselības apdrošināšana novecojošā sabiedrībā ar arvien pieaugošām medicīniskām izmaksām.