Turku
Itālijas
Spāņu
portugālis
rumāņu
albāņu
lietuviešu
Latvijas
Bulgārijas
grieķu
ungāru
Franču
Horvātijas
čehu
Vācijas federālā valdība ir atklājusi pretrunīgi vērtētu jaunu drošības paketi, reaģējot uz nesenajiem islāmistu uzbrukumiem, tostarp diviem uzbrukumiem ar nazi Manheimā un Solingenā šā gada sākumā. Jauno likumu mērķis ir padarīt stingrākus noteikumus par patvērumu, ieročiem un policijas pilnvarām, atspoguļojot pieaugošās bažas par sabiedrisko un iekšzemes drošību. Izmaiņas paredzētas pirms Saksijas un Tīringenes štatu vēlēšanām, kur galēji labējā politiskā partija Alternatīva Vācijai (AfD) ieguva lielāku atbalstu, pastiprinot uzmanību migrācijai un drošībai.
Sociāldemokrātiskās partijas (SPD), Zaļo un Brīvo demokrātu partijas (FDP) valdošā koalīcija sākotnēji saskārās ar kritiku par ierosinātajiem pasākumiem, kas pēc tam ir pārskatīti. Rezultātā izveidotā drošības pakete ietver stingrākus ieroču likumus, paplašinātas policijas pilnvaras un jaunus noteikumus patvēruma meklētājiem, taču tas ir izraisījis turpmākas diskusijas par tās efektivitāti un ietekmi uz pilsoniskajām tiesībām.
Drošības pakotnes galvenās sastāvdaļas
Pakete ievieš vairākus jaunus noteikumus, kuru mērķis ir stiprināt drošību visā Vācijā. Viena no ievērojamākajām izmaiņām ir šaujamieroču un nažu likumu pastiprināšana. Atsevišķos publiskos pasākumos nažu lietošana tiks pilnībā aizliegta, ar dažiem izņēmumiem sabiedriskās ēdināšanas nozarē. Turklāt policijas spēkiem, tostarp Federālajam kriminālpolicijas birojam (BKA), tiks piešķirtas pilnvaras izmantot biometriskās sejas atpazīšanas tehnoloģijas, lai vajātu smagos noziegumos iesaistītās aizdomās turamās personas.
Imigrācijas jomā patvēruma likumi ir padarīti stingrāki. Bēgļiem, kuri ir reģistrēti citā ES valstī un kuriem ir pavēlēts atstāt Vāciju, tiks samazināti sociālie pabalsti, taču tikai tad, ja viņu izraidīšana tiks uzskatīta par juridiski pamatotu. Valdība arī plāno paātrināt to personu izraidīšanu, kuras pastrādā smagus noziegumus, un patvēruma meklētāji, kuri atgriežas uz mītnes zemēm, var zaudēt aizsardzības statusu, izņemot īpašus apstākļus, piemēram, piedaloties ģimenes locekļa bērēs.
Kritika un opozīcija
Neskatoties uz valdības centieniem risināt drošības problēmas, jaunie likumi ir saskārušies ar ievērojamu pretreakciju. Opozīcijas partijas, īpaši centriski labējā Kristīgi demokrātiskā savienība (CDU) un Bavārijas Kristīgi sociālā savienība (CSU), ir paudušas neapmierinātību ar pārskatīšanu, apgalvojot, ka drošības pakete ir ievērojami vājināta. CDU politiķis Herberts Reuls paketi raksturoja kā "pilnu ar caurumiem kā Šveices siers", apgalvojot, ka tā nenodrošina tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešamos instrumentus, lai cīnītos ar pieaugošajiem terorisma un noziedzības draudiem.
Vācijas Tiesnešu asociācija arī kritizēja paketi, norādot, ka, lai gan pasākumi novērš dažas bažas, tie nespēj būtiski ietekmēt iekšējo drošību. Viena no galvenajām problēmām ir jaunu noteikumu trūkums par IP adrešu uzglabāšanu, ko tiesībaizsardzības iestādes bija uzstājušas kā būtisku līdzekli noziedzības novēršanā un izmeklēšanā.
Pašā valdībā pirms paketes pabeigšanas notika iekšējas debates. SPD locekļi, tostarp Azizs Bozkurts, pauda bažas, ka patvēruma noteikumu pastiprināšana, reaģējot uz islāmistu terorismu, var radīt aizdomas par visu demogrāfisko situāciju. Viņš brīdināja, ka šādi pasākumi var radīt nevajadzīgu administratīvo slogu un apjukumu iestādēm.
Uzraudzības un datu aizsardzības loma
Biometriskās sejas atpazīšanas paplašināšana ir izraisījusi ievērojamas debates starp civiltiesību aizstāvjiem. Kritiķi apgalvo, ka šādas tehnoloģijas izmantošana var pārkāpt personu privātumu un pamattiesības, jo īpaši, ja tā ir saistīta ar masveida datu vākšanu. BKA un federālajai policijai būs atļauts izmantot sejas atpazīšanu tikai smagiem noziegumiem, piemēram, slepkavībām, narkotiku kontrabandu vai cilvēku kontrabandu, taču joprojām pastāv bažas par iespējamu šo pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.
Reaģējot uz šīm bažām, valdība ir ieviesusi jaunus drošības pasākumus, tostarp stingrākus nosacījumus, kad un kā var vākt biometriskos datus. Pirms biometriskās kratīšanas policijai jāsaņem tiesneša piekrišana, lai gan pastāv izņēmumi steidzamu apdraudējumu gadījumos. Federālais datu aizsardzības komisārs pārraudzīs ieviešanu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas privātuma noteikumiem.
Migrācijas likuma pielāgojumi
Grozījumi migrācijas un patvēruma likumos joprojām ir viens no strīdīgākajiem drošības paketes aspektiem. Koalīcijas valdība apstiprinājusi, ka patvēruma meklētājiem, kas ieradīsies Vācijā pēc reģistrēšanās citā ES valstī, arī turpmāk tiks samazināti pabalsti, ja viņu izraidīšana būs likumīgi iespējama. Tomēr atsevišķos gadījumos ir paredzēti izņēmumi, tostarp humānu apsvērumu dēļ.
Turklāt atzītie bēgļi, kas atgriežas savās mītnes zemēs, zaudēs savu aizsardzības statusu, izņemot retus gadījumus, kad viņu ceļošana tiek uzskatīta par morāli nepieciešamu, piemēram, apmeklējot bēres. Pirms aizbraukšanas bēgļiem jāinformē iestādes, lai izvairītos no juridiskā statusa zaudēšanas.
Šis paketes aspekts ir izraisījis īpašu politisko līderu sašutumu, kuri apgalvo, ka izmaiņas nav pietiekami lielas, lai ierobežotu pieaugošo patvēruma meklētāju pieplūdumu. CDU/CSU pārstāvji migrācijas politiku nodēvējuši par “pusvārdu” un “nepilnīgu”, apgalvojot, ka valdība ir kapitulējusi saviem koalīcijas partneriem, īpaši zaļajiem.
Nākamie soļi un iespējamie rezultāti
Par drošības paketi Bundestāgā un Bundesrātā paredzēts balsot līdz nedēļas beigām. Tomēr joprojām pastāv šaubas par to, vai tiesību akti tiks pieņemti pašreizējā formā. CDU/CSU frakcijas vadītājs Frīdrihs Mercs mudinājis partijas biedrus balsot pret paketi, brīdinot, ka ar to nepietiek, lai risinātu pastāvīgās problēmas, ko rada noziedzība, migrācija un terorisms.
Paredzams, ka Berlīnē notiks publiski protesti, jo pilsoņu tiesību grupas, tostarp koalīcija "Stop Facial Recognition", turpinās paust savu iebildumu pret paplašinātajām uzraudzības pilnvarām. Trešdien pie Brandenburgas vārtiem plānota demonstrācija.
Pastiprinoties debatēm par drošības jautājumu, likumdošanas procesa iznākumam būs tālejoša ietekme uz Vācijas turpmāko pieeju migrācijai un iekšējai drošībai, kā arī tās rīcību ar pilsoniskajām brīvībām, ņemot vērā pieaugošos draudus.
