Vācijas loma Izraēlas un Hamas spriedzē

Vācija atrodas delikātā situācijā saistībā ar neseno eskalāciju starp Izraēlu un Hamas. Vācijas valdība, atzīstot savas unikālās attiecības ar Izraēlu un apzinoties humanitārās prasības, cenšas līdzsvarot starptautisko diplomātiju ar savu apņemšanos nodrošināt gan Izraēlas drošību, gan palestīniešu perspektīvas.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka savā trešajā Tuvo Austrumu misijā uzsvēra valsts apņēmību risināt civiliedzīvotāju ciešanas Gazā, veicināt Hamas sagūstīto ķīlnieku atbrīvošanu un ierobežot konflikta izplatību. Bērboka tūre ietvēra Izraēlas, Palestīnas Rietumkrasta, Apvienoto Arābu Emirātu un Saūda Arābijas apmeklējumus, uzsverot dubultu pieeju tūlītējai palīdzībai un ilgtermiņa mieram.

Ekstrēmisma apkarošanas projekta vadītājs Hanss Džeikobs Šindlers atzīmēja, ka ir sarežģīti ietekmēt puses, lai panāktu ātru konflikta atrisināšanu, kas nodrošina Izraēlas drošību un rada perspektīvas palestīniešiem. Vācijas rīcība ir bijusi dažāda: nosodot Hamas uzbrukumus, kritizējot ekstrēmistu ebreju kolonistu vardarbību Rietumkrastā, un palielinot humāno palīdzību palestīniešu teritorijām par papildu 38 miljoniem eiro, kas ir 160 miljoni eiro gadā.

Neraugoties uz šiem centieniem, kritika paliek. Palestīnas premjerministrs Mohammads Štajehs pauda neapmierinātību ar to, ka Vācija neprasa izbeigt karu un turpināt sniegt atbalstu Izraēlai. Vācijas nostāja ir devusi priekšroku humānās palīdzības pauzēm, nevis aicinājumiem uz pamieru, šim viedoklim piekrīt arī kanclers Olafs Šolcs, kurš uzsver Izraēlas spējas pretoties Hamas nozīmi.

ES samits atklāja domstarpības dalībvalstu starpā jautājumā par pieeju pamieram starp Izraēlu un Hamas. Diskusiju laikā Bērboks ierosināja “humānos logus” — koncepciju, kas ļauj sniegt palīdzību un palīdzību bez nepieciešamības pilnībā pārtraukt karadarbību, kas varētu nākt par labu Hamas stāvoklim.

Situācijas sarežģītību vēl vairāk uzsvēra dažādās reakcijas uz ANO ģenerālsekretāra Antonio Gutērresa aicinājumiem pēc humānās palīdzības pamieru, ko Vācija un vairākas ES valstis uztvēra skeptiski, baidoties, ka tas varētu apdraudēt Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību.

Turpinoties diplomātiskajiem centieniem, divu valstu risinājums joprojām ir tāls, bet galvenais Vācijas mērķis. Premjerministra Benjamina Netanjahu norāde, ka Izraēla pārņems kontroli pār Gazas drošību pēc konflikta, pievieno vēl vienu slāni sarežģītajai diplomātiskajai ainavai. Neraugoties uz izaicinājumiem, Vācija kopā ar starptautiskajiem partneriem joprojām ir ieguldījusi darbu, lai panāktu ilgtspējīgu risinājumu, atkārtojot Bērboka apstiprinājumu par divu valstu risinājumu kā vienīgo dzīvotspējīgo ceļu uz ilgstošu mieru un drošību gan izraēliešiem, gan palestīniešiem.

Noslēgumā jāsaka, ka Vācijas loma ir izšķiroša, taču ierobežota, jo tā virzās uz savām īpašajām saitēm ar Izraēlu, humanitāro krīzi un plašākus diplomātiskos centienus panākt mieru reģionā, kuru raksturo ilgstoši un dziļi konflikti.