Irānas un Izraēlas karš Vācijā izraisa spriedzi, solidaritāti un cenzūru

Diasporas kopienas šokā, konfliktam saasinoties

Turpinošā militārā konfrontācija starp Irānu un Izraēlu ir dziļi satraukusi Vācijas diasporas kopienas. Gan Irānas, gan Izraēlas iedzīvotāji pauž bailes, bēdas un dusmas par pieaugošo vardarbību Tuvajos Austrumos, vienlaikus saskaroties ar emocionālu spriedzi, vērojot konflikta attīstību no ārzemēm.

Daudzi Irānas trimdinieki, tostarp aktīvisti, kas iebilst pret Teherānas režīmu, saka, ka ir nonākuši morālā un emocionālā dilemmā. Neda Pajabandi, kurdu-irāņu sieviete, kas dzīvo Vācijā, aprakstīja, ka kopš kara sākuma ir "šoka stāvoklī". Lai gan sākotnēji ziņojumi par to, ka Irānas Irānas galvenās personas ir tikušas vajātas, viņas noskaņojums ātri vien mainījās uz bailēm par ģimenes un draugu drošību Irānā.

Daļa Irānas diasporas atbalsta Izraēlas triecienus pret Islāma Republiku, cerot, ka tas varētu paātrināt režīma maiņu. Citi, piemēram, Navids, doktorants Ķelnē, noraida šo nostāju. Neskatoties uz to, ka viņš gadiem ilgi ir cīnījies pret Irānas režīmu, viņš uzskata, ka civiliedzīvotāju, tostarp savu radinieku, ciešanas nevar attaisnot ar nekādiem politiskiem mērķiem. "Bumba nešķiro tirānu no manas vecmāmiņas," viņš teica.

Izraēlas balsis uzsver pašaizsardzības nozīmi, tomēr sēro par civiliedzīvotāju zaudējumiem

Izraēlas kopiena Vācijā ir tikpat satraukta. Vitālijs Kivšs, vācu-izraēliešu izcelsmes valstspiederīgais, kas dzīvo Ziemeļreinā-Vestfālenē, atbalsta Izraēlas triecienus un sauc tos par pašaizsardzības aktiem. Viņš norādīja uz Irānas pastāvīgo atbalstu tādām grupām kā Hamas un Hezbollah, kā arī atkārtotiem draudiem pret Izraēlas tiesībām pastāvēt. "Neviena valsts neļautu citai valstij draudēt ar kodolieroču iznīcināšanu bez atbildes," viņš teica.

Tomēr pat Izraēlas triecienu atbalstītāji atzīst civiliedzīvotāju upuru skaitu. Naomi Tamira, Vācijas Ebreju studentu savienības locekle, uzsvēra emocionālās izmaksas. Viņas ģimene Telavivā tagad guļ pagraba patvertnēs. Viņa aizstāvēja Izraēlas tiesības rīkoties preventīvi, taču uzsvēra, ka "civiliedzīvotāju upuri ir traģēdija, ko nekad nedrīkst pieņemt ne no vienas puses".

Neskatoties uz atšķirīgajiem viedokļiem par militārajām darbībām, abas kopienas Vācijā uztur saites. Kopīga pieredze protestu un kultūras iniciatīvu laikā ir stiprinājusi savstarpējo cieņu. Tamira un Pajabandi iepriekš ir kopā gājienā atbalstījušas Irānas sieviešu tiesības, un vairākas organizācijas ir rīkojušas kopīgus pasākumus. "Mēs neesam mūsu valdības," sacīja Kivšs. "Mēs rūpējamies viena par otras ģimenēm."

Vācijas valdība pievienojas Eiropas mediācijas centieniem

Vācija ir kļuvusi par galveno spēlētāju centienos deeskalēt konfliktu. Ārlietu ministrs Johans Vadefuls kopā ar Francijas un Apvienotās Karalistes kolēģiem cenšas panākt tiešas sarunas ar Irānas amatpersonām. Ženēvā ir paredzēta tikšanās ar Irānas ārlietu ministru Abasu Aragči, lai apspriestu kodoljautājumu un meklētu garantijas, ka Irānas kodolprogramma saglabā civilu raksturu.

Vadefuls uzsvēra nepieciešamību pēc “uzticības veidošanas un pārbaudāmām saistībām” no Teherānas puses. Diplomātiskie centieni tiek koordinēti ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kur prezidents Tramps nav izslēgis turpmākas sarunas, neskatoties uz militāro spriedzi. Aizkulisēs Vašingtona, kā ziņots, gatavojas iespējamiem triecieniem atkarībā no situācijas attīstīšanās turpmākajās dienās.

Krievija un Ķīna ir nosodījušas Izraēlas neseno militāro kampaņu, aicinot uz politiskiem, nevis militāriem risinājumiem. Abas valstis paziņoja, ka ilgstošam mieram reģionā ir nepieciešams dialogs, nevis spēks. Kremļa padomnieks Jurijs Ušakovs sacīja, ka jebkurš risinājums ir jāpanāk "tikai ar diplomātiskiem līdzekļiem".

Bažas par kodolenerģiju pastiprinās, jo uzbrukumi tiek vērsti uz objektiem

Bažas par Irānas kodolambīcijām joprojām ir krīzes centrālais elements. Izraēla veica gaisa triecienu smagā ūdens reaktoram netālu no Arakas, brīdinot civiliedzīvotājus šajā apgabalā ar ziņojumiem persiešu valodā sociālajos tīklos. Interneta pārtraukumu dēļ Irānā nav skaidrs, cik cilvēku saņēma brīdinājumus. Irāna vēlāk apstiprināja, ka objekts ir trāpīts, taču paziņoja, ka radioaktīvas vielas nav izdalījušās, jo reaktors nedarbojas.

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) apstiprināja postījumus, bet nekonstatēja tūlītēju radiācijas risku. Tomēr incidents ir pastiprinājis starptautiskās bažas par Irānas kodolspējām, īpaši saistībā ar ziņojumiem par bagātinātā urāna līmeni, kas tuvojas ieroču kvalitātes līmenim.

Vārda brīvība zem spiediena Vācijā

Konflikts ir izraisījis arī negatīvu reakciju Vācijā par iekšējām reakcijām uz sabiedrības neapmierinātību. Eiropas Padome asi nosodīja Vācijas varas iestādes par rīcību propalestīniešu protestu laikā. Vēstulē iekšlietu ministram Aleksandram Dobrindtam cilvēktiesību komisārs Maikls O'Flahertijs pauda bažas par ziņojumiem par pārmērīgu policijas spēka pielietošanu, tostarp pret nepilngadīgajiem, kā arī par iespējamu rasu profilēšanu un novērošanu.

Komisārs kritizēja plašo antisemītisma interpretāciju Vācijā, brīdinot, ka Izraēlas kritikas pielīdzināšana naidam pret ebrejiem grauj gan leģitīmas debates, gan centienus apkarot īstu antisemītismu. Viņš minēja arābu valodas un kultūras simbolu ierobežojumus demonstrācijās un uzsvēra satraucošos mēģinājumus deportēt ārvalstu pilsoņus par politisko uzskatu paušanu saistībā ar konfliktu.

Šie atklājumi rada jautājumus par demokrātisko tiesību stāvokli Vācijā, jo īpaši attiecībā uz pulcēšanās un vārda brīvību. Vairāki protesta pasākumi, īpaši Berlīnē, ir beigušies ar arestiem un ievainojumiem. Kritiķi apgalvo, ka visu disidentu apzīmēšana par bīstamiem veicina polarizāciju un kavē jēgpilnu dialogu.

Politiskās sekas un sociālā nestabilitāte

Vācijas mēģinājums būt par starpnieku ārvalstīs kontrastē ar pieaugošo spriedzi iekšzemē. Tā kā Irānas un Izraēlas kopienas Vācijā cenšas saglabāt solidaritāti un dialogu, iekšpolitiskais klimats kļūst arvien saspringtāks. Tiesībaizsardzības praksi, politisko cenzūru un jutīgo līdzsvaru starp drošību un tiesībām tagad rūpīgi novēro gan nacionālās, gan starptautiskās uzraudzības iestādes.

Konflikts ir atklājis sarežģītos identitātes, politikas un publiskās diskusijas slāņus mūsdienu Vācijā. Kamēr ārpolitikas mērķis ir stabilizēt Tuvos Austrumus, iekšējā reakcija uz karu pārbauda valsts demokrātiskās vērtības. Vācijas reakcija — gan diplomātiskā, gan iekšēja — veidos tās uzticamību reģionā, kur miers joprojām ir trausls, un klusēšanas, kļūmju vai represiju sekas var spēcīgi atbalsoties.