Gājēju tiesības un noteikumi

Iešana kājām ir visizplatītākais pārvietošanās veids Vācijas pilsētā, un tai ir gan rakstisku noteikumu, gan nerakstītu ieradumu kopums, kas pārsteidz jaunpienācējus nesagatavotus. Šajā nodaļā ir paskaidrotas jūsu gājēju tiesības Vācijā, ar tām saistītie pienākumi un nelielie pārkāpumi, ko ārzemnieki izdara, to neapzinoties. Rakstiskie noteikumi ir atrodami Straßenverkehrsordnung (StVO, ceļu satiksmes noteikumos) — tajā pašā noteikumu krājumā, kas regulē autovadītāju un velosipēdistu darbību. Nerakstītie ieradumi atspoguļojas cilvēku reālajā uzvedībā pie pārejas. To izpratne gan nodrošina jūsu drošību, gan pasargā no naudas sodiem, gan palīdz jums interpretēt situāciju tā, kā to jau dara apkārtējie cilvēki. Šīs ir vispārīgas vadlīnijas, nevis juridisks padoms.

Kāpēc visi gaida pie sarkanās gaismas

Lielākais kultūršoks jaunpienācējiem, kas staigā kājām, ir tas, ka vācieši gaida pie sarkanā gājēju luksofora pat tad, kad ceļš ir pilnīgi tukšs. Ielas šķērsošana pie sarkanā Fußgängerampel (gājēju luksofora) netiek tikai nosodīta; tā ir Ordnungswidrigkeit, neliels normatīvās normas pārkāpums, un par to paredzēts naudas sods. Bußgeldkatalog (nacionālais ceļu satiksmes sodu saraksts) nosaka 5 eiro sodu par ielas šķērsošanu pie sarkanās gaismas, un tas palielinās līdz 10 eiro, ja jūsu šķērsošana izraisa vai veicina negadījumu. Summas ir nelielas, taču būtība ir tāda, ka pārkāpums ir reāls, un policija to īsteno, īpaši pilsētu centros un skolu tuvumā. Ārzemnieka statuss nav attaisnojums, ko policijas darbinieki pieņem.

Vairāk par sodu cilvēkus pārsteidz sociālais spiediens. Pieaugušie stāv un gaida pie tukšas pārejas pusnaktī, jo tā vienkārši tiek darīts, un spiediens ir visspēcīgākais, kad bērni vēro. Vācieši nopietni uztver ideju par to, ka ir jābūt par paraugu bērniem, jo ​​bērns, kurš redz pieaugušo krustu uz sarkanās gaismas, kādu dienu atdarinās pieaugušo uz noslogotas ielas. Ja jūs iziesiet uz sarkanās gaismas, sagaidiet nosodošus skatienus un dažreiz asu vārdu no svešinieka, īpaši, ja jums blakus stāv ģimene. Jums nav jāpieņem ieradums to cienīt, taču zināšanas par to, kāpēc blakus esošais cilvēks stāv nekustīgi, neļauj jums to uztvert kā kautrību. Kad luksoforā deg zaļā gaisma, šķērsojiet ielu bez vilcināšanās; kad deg sarkanā gaisma, vietējais ieteikums ir gaidīt.

Kur un kā jums ir atļauts šķērsot robežu

Atšķirībā no sociālā jautājuma, StVO skaidri nosaka, kur un kā jūs drīkstat šķērsot ielu. Saskaņā ar §25 StVO, ja uz jums attiecas gājēju luksofora signāls, jums tas ir jāievēro. Ja luksofora nav, bet satiksmes situācija to prasa, no jums tiek sagaidīts, ka izmantosiet tuvumā esošu gājēju pāreju, nevis iesoļosiet uz ceļa, kur vien vēlaties; krustojumos jums jāizmanto apzīmētās gājēju pārejas vai šķērsošanas marķējumi pie luksoforiem, ja tādi ir. Visur citur jūs varat šķērsot ceļu, bet jums tas jādara zügig (nekavējoties, bez vilcināšanās), pa īsāko ceļu un aptuveni taisnā leņķī pret satiksmi, nevis ejot pa diagonāli. Noteikums pieņem, ka jūs vērosiet satiksmi un izvēlēsieties drošu distanci; tas nedod jums brīvu caurlaidi iziet braucošu automašīnu priekšā.

Visvairāk jaunpienācējus mulsina Fußgängerüberweg — marķētā pāreja, ko visi sauc par Zebrastreifen (gājēju pāreja) tās melnbalto svītru dēļ. Šeit gājējiem ir gandrīz absolūta prioritāte. Saskaņā ar §26 StVO transportlīdzekļiem, tostarp velosipēdistiem, jātuvojas Zebrastreifen tikai ar mērenu ātrumu un jāapstājas un jāļauj jums šķērsot ielu, ja jūs to nepārprotami vēlaties. Aizdare slēpjas pēdējā frāzē: jūsu prioritāte sākas tikai tad, kad esat atpazīstami nodomējis šķērsot ielu, pieejot pie ietves malas un izskatoties tā, it kā jūs grasītos doties ceļā. Autovadītājam nav pienākuma lasīt jūsu domas, kamēr jūs stāvat un pļāpājat uz ietves. Speriet soli uz priekšu ar skaidru nodomu, un satiksmei ir jādod ceļš; nedroši uzkavējieties, un tā var turpināties. Zebrastreifen nav tas pats, kas zaļā gaisma, tāpēc pirms uzticaties tai, izveidojiet acu kontaktu, bet, kad esat apņēmies, priekšroka ir jums.

Satiksmes pagriešana un jūsu tiesības pret autovadītājiem

Viena no visnoderīgākajām tiesībām, kas jāsaprot, praksē ir arī viena no bīstamākajām, jo ​​autovadītāji to regulāri ignorē. Kad jūsu gājējam deg zaļā gaisma un jūs nokāpjat no ietves malas, automašīnām, kas nogriežas sānu ielā, kuru jūs šķērsojat, ir jāpalaiž jūs pirmie. Tā nav pieklājība; tas ir §9 Absatz 3 StVO, kas nosaka, ka vadītājam, kas veic pagriezienu, ir jāizrāda īpaša uzmanība gājējiem un, paša noteikuma vārdiem runājot, “wenn nötig, ist zu warten” (jeb ja jūs to darāt), ir jāgaida, ja nepieciešams. Vadītājam, kas nogriežas pa labi pāri jūsu brauktuvei vai nogriežas pa kreisi uz ceļa, kuru jūs šķērsojat, ir jādod jums ceļš, pat ja vadītājam arī deg zaļā gaisma pagriezienam. Saskaņā ar likumu uzvar gājējs, kas šķērso sānu ielu.

Patiesībā daudzi autovadītāji pagriežas, pienācīgi neaplūkojot gājējus, tāpēc uztveriet labo pagriezienu kā kaut ko tādu, kas jāpārbauda, ​​nevis uz ko akli jāpaļaujas. Tas attiecas ar īpašu piesardzību uz Grünpfeil — mazas zaļas bultiņas uz zīmes vai luksofora, kas ļauj vadītājam pēc apstāšanās nogriezties pa labi pie sarkanās gaismas: vadītājs drīkst turpināt braukt tikai pēc tam, kad ir devis ceļu gājējiem un šķērsvirziena satiksmei, un jūs abi varat nonākt pie tā paša asfalta laukuma, kurā vienlaikus vēlaties braukt. Pirms stājaties priekšā gaidošai automašīnai, paskatieties uz tās priekšējiem riteņiem, jo ​​riteņi sāk kustēties pirms motora pārsega. Pienākums ir vadītājam, bet traumas jūs cietīsiet. Pilnīgu priekšstatu par to, kas autovadītājiem jādara pie krustojumiem un kā darbojas vadītāja puses sodi, skatiet mūsu nodaļā par... braukšana Vācijā; šajā nodaļā apzināti tiek aplūkota gājēja puse tajā pašā sastapšanās reizē.

Ietves, velosipēdisti un elektriskie skrejriteņi

Ja ir ietve (Gehweg), saskaņā ar StVO 25. pantu tas jāizmanto, nevis jāiet pa ceļu. Uz lauku ceļa vai jebkur citur bez ietves vai ceļa malas jāiet pa kreiso pusi, vēršoties pretī pretimbraucošajai satiksmei, ja tas ir saprātīgi, lai jūs varētu redzēt tuvojošās automašīnas un tās varētu redzēt jūs. Tas šķiet neloģiski, ja esat pieradis turēties labajā pusē, taču staigāšana pretī satiksmei ir drošāka un juridiski sagaidāma izvēle ārpus apdzīvotām vietām.

Uz ietves notiek arī asākie ikdienas konflikti, jo gājēji un velosipēdisti bieži vien atrodas uz vienas joslas. Velosipēdu celiņš (Radweg) ir paredzēts velosipēdiem, un staigāšana pa to ir īsts pārkāpums, ne tikai sliktas manieres; par to var tikt piemērots naudas sods. Uz koplietojama gājēju un velosipēdistu celiņa (gemeinsamer Geh- und Radweg), kas apzīmēts ar vienu zīmi, kurā apvienoti gājēju un velosipēdistu simboli), abi drīkst izmantot pilnu platumu, taču neviens nedrīkst apdraudēt otru, un velosipēdistiem jāpielāgo ātrums gājējiem. Ievērojiet paredzamu trajektoriju, ieklausieties zvana signālā un neiebrauciet velojoslā, skatoties tālrunī. Mūsu nodaļa par velo kultūra un maršruti detalizēti aplūkoti velosipēdista pienākumi uz šīm koplietošanas takām; no gājēju puses jāatceras noteikums, ka marķētā velosipēdu josla nav jūsu rīcībā, lai pa to staigātu.

Elektriskie skrejriteņi (elektriskie stāvskūteri, kas saskaņā ar eKFV regulu juridiski ir Elektrokleinstfahrzeuge) ir īsts apgrūtinājums gājējiem, un likums ir gājēju pusē. Elektriskajam skrejritenim ir pilnībā aizliegts braukt pa gājēju ielu: vietās, kur ir velosipēdu celiņš vai josla, tam jāizmanto tie, bet pretējā gadījumā tam jāatrodas uz ceļa, nevis uz ietves, pat ar izslēgtu motoru. Braucējiem jābūt vismaz 14 gadus veciem, un, tā kā elektriskais skrejritenis tiek uzskatīts par mehānisko transportlīdzekli, tam ir tādi paši alkohola lietošanas ierobežojumi kā automašīnai, nevis brīvāki velosipēdistu ierobežojumi: 0.5 promiles ir vispārējais slieksnis, 1.1 promile ir robeža, no kuras tas kļūst par kriminālpārkāpumu, un nulles tolerance pret iesācējiem autovadītājiem, kuri joprojām atrodas pārbaudes laikā. Katram likumīgam elektriskajam skrejritenim ir jābūt arī Versicherungsplakette, nelielai ikgadējai apdrošināšanas uzlīmei aizmugurē, kas izmaksā kompensāciju, ja braucējs jūs notriec. Ja motorollers ir novietots šķērsām ietves vidum, jums ir tiesības to pārvietot malā.

Spēļu ielas un satiksmes nomierināšanas zonas

Zona, ko ārzemnieki regulāri pārprot, ir verkehrsberuhigter Bereich — satiksmes nomierināšanas zona, ko apzīmē zila kvadrātveida zīme, kurā attēlota māja, pieaugušais, bērns, kas spēlējas ar bumbu, un automašīna (Zeichen 325.1). Cilvēki to bieži sauc par Spielstraße — rotaļu ielu, un nosaukums ir precīzs: šeit ierastā ielas hierarhija ir apgriezta. Gājēji un bērni var izmantot visu ielas platumu, un bērniem ir stingri atļauts spēlēties jebkur tajā, ne tikai uz ietves. Automašīnas ir viesi. Tām jābrauc gājēju ātrumā, ko tiesas uzskata par aptuveni 7 līdz 10 kilometriem stundā, un tās nedrīkst apdraudēt vai traucēt gājējiem; ja nepieciešams, automašīna gaida.

Jaunpienācēju pieļautā kļūda ir skraidīšana abos virzienos. Daži pa šādu ielu staigā tikpat nervozi kā pa jebkuru citu, neapzinoties, ka visa virsma ir viņu rīcībā. Citi, ierodoties ar automašīnu, brauc cauri normālā ātrumā un ir apmulsuši, kad viņiem signalizē vai tiek piemērots sods. Ja dzīvojat uz vienas no šīm ielām, varat ļaut bērniem spēlēties mājas priekšā, kamēr likums seko jums; vienīgā pieklājība, ko noteikumi prasa no gājējiem pretī, ir netraucēt reizēm lēnām automašīnām tīras smieklu dēļ. Tā ir patiesi cita veida telpa, un, tiklīdz spēsiet atpazīt zīmi, izturēsieties pret to tāpat kā pret saviem kaimiņiem.

Sniegs, ledus un pienākums attīrīt ceļu

Ziema pārvērš ceļa seguma noteikumus par naudas un atbildības jautājumu, un tas ir svarīgi gan kā gājējam, gan kā īrniekam. Sniega und Streupflicht ir juridisks pienākums tīrīt sniegu un kaisīt granti uz Gehweg īpašuma priekšā. Tas sākas ar pašvaldību, bet gandrīz katra pilsēta to ar vietējiem likumiem nodod Anlieger, blakus esošā īpašuma īpašniekam, un īpašnieks savukārt ļoti bieži to nodod īrniekiem, izmantojot īres līguma klauzulu. Ja jūsu Mietvertrag (īres līgumā) ir šāda klauzula, tad sniega šķūrēšana ārpus ēkas ziemas rītā juridiski ir jūsu pienākums, parasti katru dienu, kas ilgst visas darba dienas garumā un bieži vien no aptuveni septiņiem rītā līdz vakaram. Neskaidra atsauce mājas noteikumos parasti nav pietiekama, lai jūs saistītu; pienākumam ir jābūt iekļautam pašā līgumā.

Tas gājējam ir abpusēji izdevīgi. Ja paslīdat uz apledojuša ceļa posma, kas būtu bijis jānotīra, jūs, iespējams, varēsiet pieprasīt zaudējumu atlīdzību un pat kompensāciju par sāpēm un ciešanām (Schmerzensgeld) no tā, kurš bija atbildīgs, tāpēc ir svarīgi nodrošināt pierādījumus notikuma vietā, tostarp neskaidras virsmas fotogrāfiju un liecinieka vārdu. Taču pienākums nav absolūts, un arī jūsu prasība nav absolūta. Viena notīrīta josla uz ietves var būt pietiekama, lai to izpildītu, un no jums tiek sagaidīts, ka ievērosiet savu Sorgfalt jeb parasto rūpību, izvēloties saprātīgus apavus un ejot atbilstoši apstākļiem. Ja pats esat bijis neuzmanīgs, tiesa samazinās vai atcels jūsu prasību par Mitverschulden jeb līdzvainību. Tāpēc notīriet savu fasādi, ja nomas līgums to paredz jūsu, un uzmanīgi staigājiet pa visu citu fasādi.

Pieejamība un ikdienas iešanas tekstūra

Vācijas gājēju infrastruktūra ir veidota, ņemot vērā pieejamību, un, ievērojot tās darbību, ikviens to var labāk izmantot. Daudzās pārejās ir uzstādīti signāli neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem: klusa tikšķoša skaņa, kas paātrinās, kad luksofors kļūst zaļš, un neliela taustes bultiņa vai vibrējoša plāksne pieprasījuma pogas apakšpusē, kas norāda pārejas virzienu. Nelīdzenās virsmas pie apmalēm, ko sauc par Bodenindikatoren (taktilais bruģis), ir vadības sistēma baltajiem spieķiem, tāpēc mēģiniet uz tām nestāvēt, kamēr gaidāt. Pazeminātas apmales (abgesenkte Bordsteine) ir paredzētas ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem un riteņbagāžai, un tās kalpo arī kā vieta, kur ietve ir līdzena visiem. Gājēju gaismas fāzes var šķist īsas, ja ejat lēni, un ir pilnīgi pieņemami pabeigt šķērsošanu pie luksofora, kas ir mainījies, kad jau esat sācis; autovadītājiem ir jāļauj jums pabeigt likumīgi uzsākto šķērsošanu.

Fußgängerzone (gājēju zonā), kas ir automašīnu aizlieguma iepirkšanās ielas vairuma Vācijas pilsētu centrā, pastaigas ir noklusējuma izvēle, un transportlīdzekļi ir izņēmums. Piegādes transportlīdzekļi parasti ir atļauti tikai ierobežotos agrā rīta vai vēlā vakara logos, kas norādīti uz zīmes, un velosipēdisti tur drīkst braukt tikai tur, kur to skaidri atļauj papildu zīme, pretējā gadījumā viņiem ir jānokāpj no velosipēda un jāstumj velosipēds. Viens kluss apdraudējums, kas jāpatur prātā: bērniem līdz astoņu gadu vecumam ar velosipēdiem jābrauc pa Gehweg, nevis pa ceļu, un bērniem līdz desmit gadu vecumam to var darīt, tāpēc mazs velosipēdists, kas parādās uz ietves aiz jums, dara tieši to, ko pieprasa likums. Mūsu nodaļa par velo kultūra un maršruti skaidro šo noteikumu no velosipēdista puses. Iešana kājām ir arī gandrīz katra autobusa vai vilciena brauciena pirmais un pēdējais posms, tāpēc tā ir tieši savienota ar plašāku tīklu, kas aprakstīts mūsu sabiedriskā transporta sistēma nodaļa.

To pielietošana praksē

Ieradumi, kas Vācijā nodrošina drošību un nesodīšanu, ir ātri apgūstami. Gaidiet pie sarkanās Fußgängerampel zīmes pat tad, ja ceļš ir tukšs, jo tas ir gan sodāms pārkāpums, gan uzraugāma sociālā norma. Šķērsojiet ielu pie luksofora vai uz marķētās pārejas, ja tāda ir viegli sasniedzama, un visur citur šķērsojiet ielu ātri un taisni, iepriekš pārbaudot satiksmi. Uzticieties savai prioritātei pie Zebrastreifen tikai tad, kad esat devis signālu un piesaistījis vadītāja uzmanību, un uzmanieties no automašīnām, kas veic pagriezienu, pat uz zaļās gaismas, jo vadītāja likumīgais pienākums dot ceļu nav tas pats, kas vadītājam to faktiski darīt. Nebrauciet uz velosipēdu joslas, negaidiet, ka elektriskie skrejriteņi būs nobraukuši no ietves, un uztveriet ielas zīmi kā ielūgumu, nevis parastu ceļu.

Kā īrniekam pārbaudiet, vai jūsu īres līgums paredz ziemas sakopšanas pienākumu, un, ja tā ir, uztveriet to nopietni, jo kaimiņš, kurš paslīd, var vērsties pie tā, kurš nav attīrījis celiņu. Kā gājējam paturiet prātā savu stabilitāti un vāciet pierādījumus, ja nokrītat uz zemes, kurai vajadzēja būt drošai. Nekas no tā nav jāiegaumē kā juridiskais eksāmens; nedēļa, vērojot, kā apkārtējie cilvēki uzvedas pie ielu pārejām, iemācīs jums lielāko daļu no tā, un pārējo aizpildīs StVO 25., 26. un 9. pantā minētie rakstiskie noteikumi. Ejiet ar pārliecību, ka likums šeit aizsargā gājējus, un apzinoties, ka aizsardzība vislabāk darbojas, ja to izmantojat apzināti.