Īres kontrole neizdodas, jo pilsētu mājokļu izmaksas strauji pieaug

Īres maksas turpina pieaugt, neskatoties uz cenu ierobežojumiem

Vācijas lielākajās pilsētās vērojams noturīgs un dramatisks īres maksas pieaugums, pat ja ir ieviesti likumīgi īres maksas kontroles mehānismi. Nesen veikts Federālā ēku, pilsētu lietu un telpiskās attīstības pētniecības institūta (BBSR) novērtējums, ko pasūtīja Būvniecības ministrija, liecina, ka reklamētās īres maksas 14 lielākajās neatkarīgajās pilsētās kopš 50. gada ir pieaugušas gandrīz par 2015 procentiem. Berlīne izceļas, kur jaunās īres cenas šajā periodā ir vairāk nekā divkāršojušās.

Arī citas lielākās pilsētas, piemēram, Leipciga un Brēmene, ziņo par strauju pieaugumu, īres maksām pieaugot attiecīgi par 67.7 un 57 procentiem. Drēzdenē tika reģistrēts viszemākais pieaugums starp lielākajiem pilsētu centriem – 28.4 procenti. Minhene joprojām ir visdārgākā pilsēta īres maksas ziņā – gandrīz 22 eiro par kvadrātmetru, tai seko Berlīne ar gandrīz 18 eiro un Frankfurte pie Mainas ar aptuveni 16 eiro.

Īres maksas griestu likums ir pārāk vājš, lai ierobežotu cenas

Īres bremze (Mietpreisbremse) tika ieviesta, lai ierobežotu cenu pieaugumu saspringtos mājokļu tirgos. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem jauni īres līgumi nedrīkst pārsniegt vietējo salīdzinošo īres maksu par vairāk nekā 10 procentiem. Tomēr vairāki izņēmumi vājina tās ietekmi. Jaunbūvētas mājas, kas izīrētas pēc 2014. gada, un plaši renovēti īpašumi ir izslēgti. Īpašnieki var arī piemērot piemaksas par mēbelēšanu, vēl vairāk samazinot ierobežojumu.

Arī noteikumu izpilde ir decentralizēta. Nav publiskas īres uzraudzības sistēmas, un īrniekiem pašiem jāiesniedz sūdzības, ja viņi uzskata, ka namīpašnieki iekasē vairāk nekā atļauts. Saskaņā ar Berlīnes mājokļu pārvaldes datiem tikai 7 procenti no pārbaudītajām īres cenām tika atzītas par atbilstošām tiesību aktiem, kas liecina par plaši izplatītiem pārkāpumiem un neefektīvu uzraudzību.

Kārena Leja, Kreisās partijas Bundestāga deputāte, kura ieguva datus no federālās valdības, kritizēja īres maksas bremzi, uzskatot to par tādu, kurā ir daudz nepilnību. Viņa brīdināja, ka īres maksas pieaugums padara dzīvi pilsētu īrniekiem nepieejamu un palielina sociālo šķelšanos. Leja arī pauda bažas, ka valdošā koalīcija, kuru vada CDU un SPD, cenšas pagarināt pašreizējo īres maksas bremzēšanas likumu, neieviešot nekādus būtiskus uzlabojumus.

Mājokļu pakalpojumu sniedzēju vidū pieaug pretestība īres maksas griestiem

Ne visi atbalsta stingrāku īres maksas kontroli. Sakšu Mājokļu kooperatīvu asociācija (SAK) ir publiski iebildusi pret Mietpreisbremse savā reģionā. Priekšsēdētāja Mirjama Filipa norādīja, ka kooperatīvie mājokļu uzņēmumi un pašvaldību uzņēmumi kopā pārvalda aptuveni 40 procentus no Saksijas mājokļu fonda, un joprojām ir pieejami pieejami mājokļi. Vidējā īres maksa šajos īpašumos ir 5.62 eiro par kvadrātmetru, un jauni īres maksājumi ir tikai aptuveni par 1 eiro augstāki.

Filipa apgalvoja, ka uzmanība jāpievērš nevis īres noteikumu pastiprināšanai, bet gan investīciju veicināšanai un birokrātisko šķēršļu mazināšanai. Viņa brīdināja, ka pieaugošās izmaksas par videi draudzīgām renovācijām, pieejamības uzlabojumiem, liftiem un plānojuma izmaiņām noved mājokļu nodrošinātājus finansiālā grūtībās. Īres korekciju ierobežojumi arvien vairāk apgrūtina šo izmaksu atgūšanu.

Filipa uzskata, ka ierobežojošie noteikumi par modernizāciju un īres maksas ierobežojumi attur tik ļoti nepieciešamās investīcijas pilsētu mājokļu fondā. Viņasprāt, īpašniekiem ir nepieciešama lielāka rīcības brīvība, lai pilsētas pašvaldības neiejauktos pat nelielās dizaina izvēlēs, piemēram, logu krāsās.

Federālā valdība ierosina būvniecības reformas

Reaģējot uz pieaugošo mājokļu krīzi, federālais kabinets ir uzsācis iniciatīvu “Bau-Turbo”, ko vada mājokļu ministre Verēna Hubertca (SPD). Reformu paketes mērķis ir ievērojami samazināt būvniecības projektu apstiprināšanai nepieciešamo laiku. Hubertca atzina, ka procedūras Vācijā ir pārāk lēnas un pārāk sarežģītas. Dažos gadījumos vietējā zemes izmantošanas plāna izstrāde var ilgt līdz pat pieciem gadiem. Saskaņā ar ierosinātajām izmaiņām pašvaldībām būs ne vairāk kā divi mēneši jaunu būvniecības projektu apstiprināšanai.

Šī iniciatīva ir daļa no centieniem atdzīvināt mājokļu būvniecības nozari. Lai gan iepriekšējā valdība bija solījusi katru gadu uzbūvēt 400,000 2024 jaunu māju, šis mērķis nekad netika sasniegts. 215,000. gadā visā valstī tika izsniegtas tikai aptuveni XNUMX XNUMX būvatļauju. Jaunais priekšlikums paredz vienkāršot procesus, sākot no ietekmes uz vidi novērtējumiem līdz trokšņa regulējuma pārskatīšanai, neatceļot nepieciešamos drošības pasākumus.

Īres spiediena virzītājspēks sabiedrības šķelšanā

Nepārtrauktais īres maksu pieaugums sāk ietekmēt plašāku sociālo dinamiku. Tā kā ir mazāk pieejamu iespēju, īrnieki pilsētu teritorijās kļūst arvien nemobilāki. Pārcelšanās vienas pilsētas ietvaros vai uz citu bieži noved pie strauja īres maksas pieauguma, kas mazina mobilitāti un padziļina nevienlīdzību. Kārenas Lejas teikto, pašreizējā situācija paātrina plaisu starp ienākumu grupām un rada pārmērīgu spiedienu uz strādnieku šķiras ģimenēm.

Daži eksperti arī brīdina, ka neveiksmīga mājokļu politika varētu veicināt sabiedrības neapmierinātību un neapmierinātību. Tā kā arvien vairāk mājsaimniecību cīnās par pieejamu dzīvojamo platību, pieaug spiediens uz politisko sistēmu, lai tā rastu efektīvus risinājumus. Neefektīvas īres maksas kontroles, lēnas būvniecības apstiprināšanas un pieaugošo izmaksu apvienojums ilgtspējīgai mājokļu uzlabošanai rada krīzi, kas ietekmē miljoniem cilvēku.

Normatīvo strupceļu radīti traucējoši risinājumi

Tuvojoties Mietpreisbremse termiņa beigām 2025. gadā, debates kļūst intensīvākas. Kritiķi apgalvo, ka bez būtiskām reformām likuma darbības termiņa pagarināšana neapturēs mājokļu izmaksu pieauguma tendenci. Tikmēr nekustamo īpašumu attīstītāji un mājokļu kooperatīvi iebilst pret politiku, kas ierobežo viņu iespējas investēt vai modernizēt.

Saspīlējums starp regulējumu un investīcijām joprojām nav atrisināts. Kamēr īrnieku aizstāvji pieprasa stingrāku aizsardzību, mājokļu nodrošinātāji aicina uz elastību un stimuliem. Jaunā būvniecības reforma var piedāvāt daļēju atvieglojumu, taču bez visaptverošas mājokļu un īres politikas Vācijas pilsētu īrnieki, visticamāk, saskarsies ar pastāvīgām finansiālām grūtībām.