Uguņošana: aicinājums pārmaiņām Vācijā

Vācijai gatavojoties kārtējām Jaunā gada sagaidīšanas svinībām, daudzgadīgās debates par uguņošanas ierīču drošību un ietekmi uz vidi atdzimst ar jaunu aktualitāti. Neskatoties uz svētku uguņošanas pievilcību, to radītās nopietnās sekas — sākot no smagiem ievainojumiem un beidzot ar būtisku kaitējumu videi — mudina veikt reformas.

Ar uguņošanu saistītu traumu pieaugums

Katru Jaungada vakaru neatliekamās palīdzības dienesti Vācijā gatavojas uguņošanas izraisītu incidentu skaita pieaugumam. Vācijas Slimnīcu asociācijas (DKG) dati liecina par satraucošu tendenci: Jaungada svinību laikā to pacientu skaits, kuri tiek uzņemti ar uguņošanas radītām traumām, var trīskāršoties. Parasti šādu traumu dēļ slimnīcā katru dienu tiek uzņemti aptuveni 26.5, bet 100. janvārī šis skaitlis pieauga līdz 1, uzsverot ar šīm svinībām saistītās briesmas.

Ievainojumi bieži ir smagi, tostarp amputācijas un nopietni acu bojājumi, kas nesamērīgi ietekmē vīriešus, kuri saskaņā ar Berlīnes traumu slimnīcu ziņojumiem veido 97% upuru. Šis traumu pieaugums rada ievērojamu slodzi medicīnas iestādēm, kuras jau tagad strādā ar pilnu jaudu.

Vides un dzīvnieku labturības problēmas

Vēl viena aktuāla problēma ir uguņošanas ierīču ietekme uz vidi. Federālā vides aģentūra ziņo, ka šo svētku laikā tiek emitētas aptuveni 1,500 tonnas cieto daļiņu (PM10), kas veicina gaisa piesārņojuma pieaugumu, kas ievērojami pārsniedz normālo līmeni. Šis piesārņojums ne tikai pasliktina gaisa kvalitāti, bet arī apdraud veselību cilvēkiem ar elpošanas traucējumiem.

Gan mājas, gan savvaļas dzīvnieki ievērojami cieš no trokšņa un kņadas. Mājdzīvnieki var izjust augstu stresa līmeni, kā rezultātā dažiem uguņošanas laikā ir nepieciešamas zāles vai īpaša piesardzība, savukārt savvaļas dzīvnieki var tikt traucēti no ziemas guļas vai ciest no paaugstinātas vielmaiņas stresa dēļ, kas ietekmē viņu izdzīvošanu ziemas mēnešos.

Likumdošanas atbildes un sabiedriskais viedoklis

Ņemot vērā šīs sekas, arvien vairāk iestājas par izmaiņām tajā, kā vācieši svin Jaungada vakaru. Tādi skaitļi kā Vācijas Ārstu asociācijas prezidents Klauss Reinhards iestājas par privātu uguņošanas ierīču aizliegumu, liekot domāt, ka pagaidu tirdzniecības aizliegumi pandēmijas laikā, kas izraisīja mazāk ārkārtas incidentu, liecina, ka šādi pasākumi var mazināt riskus.

Sabiedriskā doma arvien vairāk atbalsta šo tradīciju maiņu. Priekšlikumi ietver centrālu, profesionāli organizētu uguņošanu vai alternatīvas svinības, piemēram, dronu vai lāzera šovus, kas varētu piedāvāt drošākus un videi draudzīgākus svētkus.

Diskusijām turpinoties, ir skaidrs, ka tradīcija Jaungada vakarā uguņot tiek pārskatīta, ņemot vērā tās ievērojamās izmaksas sabiedrības veselībai, drošībai un vides labklājībai. Šī maiņa atspoguļo plašāku izpratni par to, ka svinību praksei ir jāattīstās, lai tās atbilstu mūsdienu drošības, veselības un vides pārvaldības vērtībām.