22. gada 2025. jūlijā Ukraina pieņēma likumu, kas nostāda Nacionālo korupcijas apkarošanas biroju (NABU) un Specializēto korupcijas apkarošanas prokuratūru (SAPO) ģenerālprokurora pakļautībā, kuru ieceļ prezidents. Šīs izmaiņas nekavējoties izraisīja protestus Kijevā un citās pilsētās, kā arī brīdinājumu vilni no Briseles un ES galvaspilsētām, ka Ukrainas pievienošanās ES ir apdraudēta, ja tiks vājināta neatkarīgā korupcijas apkarošanas uzraudzība.
ES apgalvo, ka šis solis apdraud Ukrainas iestāšanos ES
Eiropas Komisija pauda dziļas bažas un lūdza Kijevai sniegt paskaidrojumus, uzsverot, ka NABU un SAPO ir jāpaliek neatkarīgām, jo tiesiskums ir pamatnosacījums Ukrainas uzņemšanai ES un ES atbalsta izmaksai. Eiropas Parlamenta deputāti, kas apmeklēja Kijevu 21. un 22. jūlijā, uzsvēra to pašu.
Vācijas amatpersonas brīdina par sekām
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefuls sacīja, ka aģentūru neatkarības ierobežošana kavē Ukrainas ceļu uz ES. Eiropas Parlamenta pārstāvis Daniels Freunds nosauca šo lēmumu par "nopietnu uzticības pārkāpumu" un norādīja, ka turpmāku ES finansējumu nevar uzskatīt par pašsaprotamu, savukārt budžeta kontroles priekšsēdētājs Niklass Herbsts sacīja, ka Ukrainas atbalstītāji ir "dziļi noraizējušies". Brīvo demokrātu partijas (FDP) Eiropas Parlamenta deputāts Morics Kērners piebilda, ka bez neatkarīgas pretkorupcijas Ukrainai nav vietas ES.
Ielu protesti pastiprina spiedienu
Tūkstošiem cilvēku divas dienas pēc kārtas rīkoja mītiņus Kijevā un vairākās reģionālajās pilsētās, pieprasot likuma atcelšanu un skandējot iebilst pret politisko kontroli pār izmeklēšanām. Demonstrācijas kļuva par lielākajām kopš pilna mēroga kara sākuma, atspoguļojot bažas, ka regress apdraudētu ES centienus un atjaunošanas finansējumu.
Zelenskis atsaucas uz drošības apdraudējumiem un ierosina korektīvu likumprojektu
Prezidents Volodimirs Zeļenskis aizstāvēja šo pasākumu kā kara laika soli, lai novērstu iespējamo Krievijas ietekmi un paātrinātu iestrēgušās lietas pēc tam, kad Ukrainas drošības dienests (SBU) paziņoja, ka NABU iekšienē ir atradis aģentu, kurš vismaz 60 reizes nosūtījis Krievijas FSB ierobežotas pieejamības informāciju. Saskaroties ar iekšzemes un starptautisku pretestību, Zeļenskis solīja iesniegt jaunu likumprojektu neatkarības aizsardzībai, taču cilvēktiesību grupas apgalvo, ka solījums neatcels nodarīto kaitējumu, ja vien netiks skaidri atjaunota juridiskā kontrole.
Ko likums maina praksē
Analītiķi apgalvo, ka likums piešķir ģenerālprokuroram plašas pilnvaras pretkorupcijas lietās, tostarp vadot NABU un SAPO, nododot lietas citām iestādēm un ierobežojot to iespējas saukt pie atbildības augsta ranga amatpersonas, kas, pēc kritiķu domām, varētu mazināt augsta līmeņa kukuļdošanas izmeklēšanu. Parlaments likumprojektu pieņēma ātri pirms vasaras pārtraukuma; Zelenskis to parakstīja tajā pašā dienā.
Ukrainas pievienošanās ES ir apdraudēta, un tas apdraud arī ES finansējumu.
ES 50 miljardu eiro vērtais Ukrainas atbalsta mehānisms 2024.–2027. gadam lielāko daļu izmaksu saista ar reformu atskaites punktiem pārredzamības, tiesiskuma un pārvaldības jomā. Komisija un Parlaments vairākkārt ir saistījuši maksājumus ar izmērāmu progresu; pilsoniskās sabiedrības uzraudzības iestādes norāda, ka 30.37 miljardi eiro ir atkarīgi no reformu kritērijiem. Likumdevēji brīdina, ka reformu kavēšanās gadījumā maksājumu daļas var aizkavēties.
Datu pārredzamība pastiprina pārbaudi
Transparency International 2024. gada korupcijas uztveres indekss Ukrainu novērtēja ar 35/100, ieņemot 105. vietu no 180 valstīm, kas ir uzlabojums pēdējās desmitgades laikā, taču joprojām ir vājš atskaites punkts ES standartiem. Organizācija nosodīja jauno likumu kā draudu progresam pēc 2014. gada un starptautiskajai uzticībai Ukrainas uzraudzības iestādēm.
Parlamenta delegācijas informācija no vizītes Kijevā
ES Budžeta kontroles komitejas delegācija Niklasa Herbsta vadībā 21. un 22. jūlijā Kijevā tikās ar Ukrainas parlamenta deputātiem, amatpersonām, NVO un pētnieciskajiem žurnālistiem. Pēc balsojuma un parakstīšanas delegācija uzsvēra, ka NABU un SAPO neatkarības aizsardzība ir būtiska ES nodokļu maksātāju naudas aizsardzībai un Ukrainas pievienošanās ceļam.
Pilsoniskā sabiedrība un sabiedrotie mudina mainīt noteikumus, turpinot uzraudzību
Human Rights Watch nosauca likumu par tiesiskumu apdraudošu un mudināja Ukrainu atjaunot institucionālo neatkarību. Briseles plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pieprasīja oficiālus skaidrojumus. Turpinoties protestiem un parlamentam atrodoties pārtraukumā, pieaug spiediens vai nu atcelt likumu, vai arī pieņemt stingru grozījumu, kas nepārprotami atjaunotu neatkarīgas pretkorupcijas pilnvaras.
