Amerikas Savienotās Valstis un Vācija ir paziņojušas par plāniem no 2026. gada Vācijā izvietot tāla darbības rādiusa raķetes, tostarp spārnotās raķetes Tomahawk. Šis solis ir daļa no plašākas stratēģijas, lai pastiprinātu NATO militāro atturēšanu Eiropā, īpaši reaģējot uz pieaugošajiem draudiem. Krievijas progresīvās militārās spējas.
ASV raķešu atgriešana Vācijai
Pirmo reizi kopš aukstā kara ASV izvietos Tomahawk raķetes Vācijā. Šīs raķetes, kas spēj uzbrukt mērķiem vairāk nekā 2,000 kilometru attālumā, būs daļa no lielāka arsenāla, kurā ietilpst pretgaisa aizsardzības raķetes SM-6 un jaunizstrādātie hiperskaņas ieroči. Šiem ieročiem, kas joprojām ir izstrādes beigu stadijā, solās būt ievērojami lielāks darbības rādiuss un ātrums nekā pašreizējās uz sauszemes bāzētās sistēmas Eiropā.
Sākotnēji izvietošana būs īslaicīga, un plānots, ka tā kļūs pastāvīga. Šāds paziņojums izskanēja ASV un Vācijas valdību kopīgā paziņojuma laikā NATO samitā Vašingtonā, apliecinot ASV atjaunoto apņemšanos īstenot NATO aizsardzības stratēģiju Eiropā.
Vācijas stratēģiskā nozīme
Vācijas centrālā atrašanās vieta Rietumeiropā padara to par stratēģisku centru šo moderno ieroču sistēmu izvietošanai. Plānotā izvietošana tiek uzskatīta par tiešu atbildi uz draudiem, ko rada Krievijas Anti-Access/Area Denial (A2/AD) spējas, kas arvien vairāk satrauc NATO dalībvalstis. Šīs spējas ietver sarežģītu raķešu sistēmu tīklu, kas varētu ierobežot NATO darbības brīvību un kavēt tās spēku izvietošanu krīzes situācijā.
Tomahawk raķetes kopā ar SM-6 un hiperskaņas ieročiem ievērojami uzlabos NATO spēju pretoties šiem draudiem. Tomahawks ir īpaši efektīvas, lai iekļūtu stingri aizsargātā gaisa telpā, kas spēj mērķēt uz kritisko infrastruktūru, piemēram, komandcentriem un radaru iekārtām.
Vairāku domēnu darba grupa un ASV militārā stratēģija
Izvēršana ir daļa no ASV armijas vairāku domēnu operāciju (MDO) stratēģijas, kas integrē operācijas visās jomās — sauszemē, gaisā, jūrā, kosmosā un kiber, lai izveidotu vienotu un visaptverošu aizsardzības pieeju. Raķetes tiks izvietotas kopā ar ASV armijas vairāku domēnu darba grupu (MDTF), kas ir paredzēta, lai sinhronizētu efektus šajos domēnos un nodrošinātu liela attāluma precīzas uguns atbalstu.
MDTF ietvers Stratēģisko ugunsgrēku bataljonu, kas aprīkots ar augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmām (HIMARS), jauno stratēģisko vidēja attāluma ugunsgrēku (SMRF) sistēmu un liela attāluma hiperskaņas ieroci (LRHW), kas pazīstams kā Dark Eagle. Šīs vienības tiks izvietotas Vācijā kā daļa no plašākiem centieniem novērst NATO spēju nepilnības un pastiprināt atturēšanu no iespējamās Krievijas agresijas.
Vēsturiskais konteksts un ģeopolitiskās sekas
Lēmums par ASV raķešu izvietošanu Vācijā iezīmē būtisku NATO aizsardzības nostājas maiņu. Pēdējo reizi līdzīgas sistēmas Vācijā tika izvietotas aukstā kara laikā, kad ASV Pershing II un spārnoto raķešu izvietošana, reaģējot uz padomju raķetēm SS-20, izraisīja paaugstinātu spriedzi starp NATO un Varšavas paktu.
Dislocēšana atspoguļo arī mainīgo drošības vidi Eiropā, kur Krievijas militārā palielināšanās un iebrukums Ukrainā ir mudinājuši NATO stiprināt savu austrumu flangu. Paredzams, ka šo moderno raķešu sistēmu klātbūtne Vācijā uzlabos NATO atturēšanas spējas, jo īpaši, saskaroties ar Krievijas A2/AD kompleksiem, kas ietver liela darbības rādiusa raķešu sistēmas, kas spēj mērķēt uz NATO spēkiem dziļi Eiropā.
Politiskie un stratēģiskie izaicinājumi
Lai gan izvietošana ir skaidrs signāls par ASV saistībām NATO, tai ir arī potenciāli izaicinājumi. Izvēršanas laiks, ko paredzēts sākt vairāk nekā gadu pēc nākamajām ASV prezidenta vēlēšanām, rada jautājumus par tās nākotni. ASV vadības maiņa var izraisīt politikas maiņu, īpaši, ja tiek ievēlēts prezidents, kas ir mazāk uzticīgs NATO.
Iepriekšējā pilnvaru laikā bijušais prezidents Donalds Tramps apšaubīja NATO vērtību un ierosināja daļēju ASV karaspēka izvešanu no Vācijas. Tā kā Tramps atkal ir pretendents gaidāmajās vēlēšanās, pastāv neskaidrība par to, vai izvietošana notiks, kā plānots.
Eiropas aizsardzības stiprināšana
Neskatoties uz šīm neskaidrībām, ASV raķešu izvietošana Vācijā ir būtiska NATO stratēģijas sastāvdaļa, lai cīnītos pret Krievijas militārajām spējām. Uzlabotās ieroču sistēmas sniegs būtisku stimulu NATO konvencionālajai atturēšanai, padarot Krievijai grūtāku ar militāriem līdzekļiem apliecināt savu ietekmi pār Eiropu.
Lēmums izvietot šos ieročus Vācijā uzsver valsts stratēģisko nozīmi NATO un uzsver alianses apņēmību aizstāvēt savas dalībvalstis pret iespējamiem draudiem. Tā kā spriedze Eiropā joprojām ir augsta, šo sistēmu izvietošana ir skaidrs vēstījums jebkuram pretiniekam, ka NATO ir gatava aizstāvēt savu teritoriju un uzturēt reģiona drošību.
