Aignere par prezidenti: pirmā sieviete amatā?

Vācija tuvojas pirmās sievietes ievēlēšanai valsts galvas amatā. Pirmdien, 9. novembrī, CDU federālā izpildvaldes padome oficiāli atbalstīja Ilzi Aigneri, CSU politiķi, kura kopš 2018. gada vada Bavārijas zemes parlamentu, kā konservatīvo Savienības partiju kandidāti, kurai jāpārņem federālā prezidenta Frank-Walter Steinmeier amats. Ar Aigneres kandidatūru, ko tagad atbalsta arī SPD un iesaka Zaļo vadītāji, viņas ievēlēšana 2027. gada 30. janvārī šķiet gandrīz neapšaubāma. Viņa būtu pirmā sieviete un pirmā no Bavārijas CSU politiķe Federatīvās Republikas augstākajā amatā.

Lēmums noslēdz meklējumus, kas ieilga vairākus mēnešus un saspringa attiecības starp CDU un mazāko Bavārijas māsas partiju. Cilvēkiem, kas dzīvo Vācijā, tas arī parāda, kā valsts izvēlas savu galvu: nevis ar tautas balsojumu, bet ar īpašu asambleju, kas sanāk tikai šim mērķim.

Kā radās Aigneres prezidenta kandidatūra

CSU vadītājs Markuss Zēders Aigneri pirmo reizi ierosināja aprīlī. Kanclers Frīdrihs Mercs, kurš vada arī CDU, ilgi klusēja par vārdiem. Tā kā CDU ir stiprākais spēks vēlētāju kolēģijā, Mercas tuvinieki vairākkārt uzsvēra, ka viņa partijai ir tiesības izvirzīt priekšlikumu. Aigneres popularitāte pieauga CSU partijas kongresā Minhenē oktobra beigās, kur delegāti viņu sveica kā savu neoficiālo kandidāti. Tikai pirmdien, 2. novembrī, Merss publiski pateica, ka vēlas sievieti šajā amatā, taču vēl nenosauca nevienu vārdu.

Nākamajās dienās arvien vairāk CDU zemju vadītāju, tostarp Saksijas un Tīringenes premjerministri, pauda atbalstu Aigneres kandidatūrai, un piektdien, 6. novembrī, vairāki mediji, tostarp ZDF un Reuters, ziņoja, ka CDU vadība par viņu jau vienojusies. Pēc ziņu aģentūras dpa ziņām, Bundestāga priekšsēdētāja Julija Klēknere CDU iekšienē tika uzskatīta par Aigneres spēcīgāko konkurenti. Lēnais process izraisīja asu kritiku. Zaļo frakcijas vadītāja Brīta Hāselmane teica, ka meklējumi kļūst arvien necienīgāki; CDU ārpolitikas eksperts Roderihs Kīzeveters ZDF apsūdzēja Mercu politiskās intuīcijas trūkumā.

9. novembrī CDU prezidijs un izpildvaldes padome vienbalsīgi atbalstīja Mercas priekšlikumu, un viņš Aigneri prezentēja partijas galvenajā mītnē Berlīnē, Konrāda Ādenauera namā. Merss teica, ka Vācija iegūs "federālo prezidenti ar cieņu un sirdi". Tajā pašā vakarā ARD programmā tagesthemen intervijā viņš aizstāvēja garo procesu kā kārtīgu un saskaņotu un teica, ka rīkotos tāpat arī vēlreiz.

Ko Aignere vēlas paveikt kā prezidente

Aignere sevi prezentēja kā "stipra centra" kandidāte, kura vēlas palīdzēt sabiedrības šķelšanos pārvarēt. "Es negribu stāvēt pāri pilsoņiem, es esmu viena no viņiem," viņa teica, saskaņā ar dpa ziņojumu, ko citēja t-online, un apsolīja runāt skaidrā un saprotamā valodā. Viņa arī brīdināja, ka demokrātija ir apdraudēta un ka labējo ekstrēmistu ideoloģijas iegūst spēku, kā citē CDU. Atsaucoties uz garo gaidīšanu, viņa piezīmēja, ka kanclers šo lēmumu padarījis "diezgan aizraujošu, arī man".

Bijusī kanclere Angela Merkele, pirmā sieviete, kura vadīja Vācijas valdību, šo izvēli nosauca par vēsturisku, saskaņā ar t-online ziņām. Federatīvās Republikas 77 gadu vēsturē visi divpadsmit valsts galvas bijuši vīrieši: seši no CDU, trīs no SPD, divi no FDP, bet viens, Joahims Gaucks, nebija nevienas partijas biedrs. Prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Aigneres prezidentes balsojums 30. janvārī

Prezidentu ievēl Federālā asambleja (Bundesversammlung), kas 2027. gada 30. janvārī sanāks Berlīnē. Tajā ir 1260 locekļu: 630 Bundestāga deputāti un tikpat delegātu, ko nosūta 16 zemju parlamenti. Šie delegāti nav obligāti politiķi. ZDF ziņoja, ka šoreiz izvirzīto vidū ir klimata aktīviste Luīza Noibauere, dziedātājs Hartmuts Engelers un žurnālists Konstantīns Šreiberis.

Valdošajai CDU, CSU un SPD asamblejā ir aptuveni 50 balsu vairākums, tāpēc Aigneres balsojumam vajadzētu izdoties arī bez palīdzības. SPD prezidijs viņu oficiāli atbalstīja 9. novembra rītā, bet Zaļās partijas un frakcijas vadītāji nosūtīja vēstuli saviem delegātiem, ieteikdami viņu atbalstīt. Tas padara uzvaru pirmajā kārtā iespējamu. AfD paziņoja, ka izvirzīs savu kandidātu, vīrieti, kuru partija raksturo tikai kā "no sabiedrības vidus" un kuram neesot nekādu izredžu. Kreisā partija teica, ka savās partijas struktūrās apspriedīs iespējamo savu kandidātu.

Pirmais Aigneres pieejas pārbaudījums politiskajām malām pienāca ātri. 10. novembrī viņai bija jāprezentējas Bundestāga Savienības, SPD un Zaļo frakcijām. Pēc tagesschau ziņām viņa noraidīja AfD uzaicinājumu pēc tam, kad AfD politiķe Beatrikse fon Štorha internetā izsmēja viņas izvirzīšanu, bet Kreisā partija viņu nebija uzaicinājusi. AfD līdzpriekšsēdētāja Alise Veidele kritizēja šo atteikumu.

Kas ir Ilze Aignere?

Aignere dzimusi 1964. gada 7. decembrī Rozenheimas apgabalā Augšbavārijā, un tagad viņai ir 61 gads. Pēc vidusskolas viņa ieguva radio un televīzijas tehniķes izglītību, kas augsta ranga politiķei ir neparasts pamats. Pēc Reuters ziņām, vēlāk viņa strādāja elektrisko sistēmu izstrādē helikopteru ražotājā Eurocopter. 1994. gadā viņa iestājās Bavārijas zemes parlamentā, bet 1998. gadā pārcēlās uz Bundestāgu Berlīnē.

No 2008. līdz 2013. gadam viņa Mercas valdībā bija federālā pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministre. Pēc tam viņa atgriezās Minhenē, kur kļuva par Bavārijas ekonomikas ministri, bet vēlāk īslaicīgi arī par mājokļu, būvniecības un transporta ministri. Kopš 2018. gada viņa ir Bavārijas zemes parlamenta priekšsēdētāja. Apmēram 15 gadus viņa vada arī Augšbavārijas CSU, lielāko partijas reģionālo organizāciju. Mediju komentatori viņu raksturo kā vienkāršu un pieejamu, un saskaņā ar dpa ziņām Mercs un Aignere jau daudzus gadus ir tuvi draugi.

Ko Aigneres prezidentes izvēle nozīmē ārzemniekiem

Vācijas prezidenta loma galvenokārt ir ceremoniāla. Amata turētājs paraksta likumus, oficiāli ieceļ un atbrīvo ministrus, pārstāv Vāciju ārvalstīs un var runāt sociālos jautājumos kā morāls balss. Valsts vizītes ir liela darba daļa, ko parādīja Steinmeier nesenais brauciens uz Ēģipti, Gānu un Angolu. Ikdienas politika, tostarp lēmumi par nodokļiem, pabalstiem un imigrācijas noteikumiem, paliek federālās valdības un parlamenta ziņā, tāpēc izmaiņas augstākajā amatā nemainīs noteikumus, kas ietekmē jūsu dzīvi Vācijā.

Ārvalstu iedzīvotājiem vēlēšanās nav tiešas ietekmes, tāpat kā Vācijas pilsoņiem: publiska balsošana nenotiek. Ja Aignere tiks ievēlēta, kā gaidāms, viņa stāsies amatā pēc tam, kad Steinmeier pilnvaru termiņš beigsies 2027. gada 18. martā, saskaņā ar biznesa nedēļas žurnālu WirtschaftsWoche. Viņas uzmanība uz cilvēku saliedēšanu un ekstrēmisma apkarošanu var būt svarīga daudziem imigrantiem spriedzes pilnu migrācijas debašu laikā. Kā fonu par pašreizējo federālo valdību skatiet mūsu ziņojumu par Mercas kabineta pārkārtojumu šā gada sākumā.