Autovadītāja apliecību izmaksas Vācijā sasniedz krīzes līmeni

Rekordaugstas izmaksas rada politisko spiedienu

Autovadītāja apliecības iegūšanas izmaksas Vācijā ir sasniegušas vēl nebijušu līmeni, kas pamudināja federālo valdību meklēt steidzamas reformas. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja jaunākajiem datiem, standarta B klases apliecības vidējā cena tagad svārstās no 2,500 līdz 4,500 eiro atkarībā no reģiona un nepieciešamo nodarbību skaita. Dažos ārkārtējos gadījumos apmācāmie ir samaksājuši pat 10,000 XNUMX eiro, īpaši pēc atkārtotas neveiksmīgas eksāmena kārtošanas.

Federālais transporta ministrs Patriks Šnīders ir apstiprinājis apaļā galda diskusijas plānus, kurā piedalītos citas ministrijas, štatu valdības un attiecīgās asociācijas. Mērķis ir noteikt izmaksu faktorus un izpētīt politikas pasākumus, lai padarītu autovadītāja apliecības pieejamākas. Šis jautājums ir īpaši aktuāls lauku apvidos, kur piekļuve privātajam transportlīdzeklim bieži vien ir būtiska ierobežoto sabiedriskā transporta iespēju dēļ.

Maksas pieaug straujāk nekā inflācija

2024. gadā braukšanas nodarbību izmaksas un ar tām saistītās nodevas palielinājās par 5.8 procentiem, ievērojami pārsniedzot vispārējo inflācijas līmeni 2.2 procentu apmērā. Tas turpina daudzgadu tendenci, un cenas kopš 33. gada ir pieaugušas par 2021 procentiem. Šī kāpuma iemesli ir augstākas degvielas cenas, dārgāki transportlīdzekļi un braukšanas instruktoru algu pieaugums, ko visu veicina pastāvīga inflācija un kvalificēta personāla trūkums.

Saskaņā ar ADAC datiem Bādenē-Virtembergā vidējās izmaksas tagad pārsniedz 3,400 eiro, salīdzinot ar valsts vidējo rādītāju 3,070 eiro. Autoskolas ziņo, ka mūsdienu automašīnām, kas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, tostarp parkošanās sensoriem un vadītāja palīdzības sistēmām, ir nepieciešama visaptverošāka apmācība. Šīs funkcijas tagad bieži vien ir obligātas praktiskā eksāmena sastāvdaļas.

Augsts neveiksmju līmenis palielina galīgo rēķinu

Teorijas un praktisko eksāmenu neizturēšanas rādītāji ir galvenais faktors, kas veicina izmaksu pieaugumu. 2024. gadā aptuveni 44 procenti kandidātu neizturēja teorijas eksāmenu un 29 procenti neizturēja praktisko eksāmenu. Katra atkārtota kārtošana rada papildu maksu - ne tikai par pašiem testiem, bet arī par papildu nodarbībām, sagatavošanās maksu un administratīvajām izmaksām.

Oficiālais teorētiskais tests gadu gaitā ir kļuvis sarežģītāks. Jautājumu katalogs no 50. līdz 800. gadam palielinājās par 1,200 procentiem - no 2019 līdz 2025 jautājumiem. Lai gan 2025. gada aprīļa atjauninājums pirmo reizi vairāku gadu laikā nedaudz samazināja jautājumu skaitu, eksāmens joprojām ir izaicinošs. Gan ADAC, gan TÜV eksperti norāda, ka jautājumu vienkāršošana un agrīnas satiksmes apmācības uzlabošana skolās varētu palīdzēt samazināt nesekmju līmeni un apmācību izmaksas.

Praktiskās apmācības prasības un stundas izmaksas

Lai gan likumā noteiktais praktiskās apmācības minimums ir 12 speciālās braukšanas nodarbības, apmācāmajiem parasti pirms eksāmena kārtošanas ir nepieciešamas vidēji 37 stundas. Dažiem, īpaši pilsētu teritorijās, šis skaitlis var pieaugt līdz 40 papildu stundām. Katra braukšanas stunda izmaksā no 70 līdz 80 eiro atkarībā no reģiona un skolas.

Vācijas pilsētās dominē automātiskās pārnesumkārbas nodarbības, bet, lai iegūtu pilnu manuālās pārnesumkārbas vadītāja apliecību, studentiem jāapgūst 10 papildu nodarbības, kas papildus izmaksā simtiem eiro. Standarta eksāmena maksa vien ir 25 eiro par teoriju un 130 eiro par praktisko daļu, neieskaitot neveiksmīgus mēģinājumus vai sagatavošanās nodarbības.

Alternatīvas ārzemēs rada juridiskas problēmas

Augsto izmaksu dēļ daži vācieši apsver iespēju iegūt vadītāja apliecību ārzemēs. Tādās valstīs kā Polija, Īrija vai Grieķija vadītāja apliecības cena var būt no 650 līdz 1,800 eiro, kas ir tikai daļa no cenām Vācijā. Saskaņā ar ES tiesību aktiem citās ES valstīs izsniegtas vadītāja apliecības ir derīgas Vācijā, ja vien personai izdevējā valstī ir bijusi likumīga uzturēšanās vismaz 185 dienas.

Tas ir novedis pie "autovadītāju tūrisma" pieauguma, kur apmācāmie dodas uz ES valstīm, lai kārtotu lētākus, bieži vien vieglākus eksāmenus. Dažas ārvalstu autoskolas piedāvā pilnas paketes Vācijas klientiem, tostarp izmitināšanu un pat īres līgumus, lai palīdzētu izpildīt dzīvesvietas prasības. Tomēr šie pakalpojumi bieži vien ietver pelēkās juridiskās zonas un augstākas slēptās izmaksas, tāpēc dažos gadījumos galīgā cena ir līdzīga Vācijas likmēm.

Turklāt ADAC ir paudusi nopietnas bažas par ārvalstu licenču drošības standartiem, brīdinot, ka ne visas apmācību programmas ārzemēs atbilst Vācijas stingrajām satiksmes drošības prasībām.

Aicinājumi pēc sistēmiskām reformām kļūst skaļāki

Politiķi un nozares eksperti tagad pieprasa sistēmiskas pārmaiņas. Priekšlikumi ietver:

• Jautājumu kataloga reformēšana, lai noņemtu nevajadzīgi sarežģītus vienumus
• PVN samazināšana autoskolas pakalpojumiem
• Atļauja atskaitīt vadītāja apliecības izmaksas kā ar mājsaimniecību saistītus izdevumus
• Virtuālo teorijas nodarbību un simulatoru apmācību popularizēšana, lai samazinātu atkarību no dārgām nodarbībām automašīnā
• Subsidēt braukšanas nodarbības, īpaši jauniešiem un lauku iedzīvotājiem

Arī braukšanas instruktori atbalsta šīs reformas. Viņi apgalvo, ka tiesiskais regulējums nav spējis sekot līdzi mūsdienu braukšanas tehnoloģiskajai sarežģītībai vai ekonomiskajai realitātei, ar ko saskaras daudzas ģimenes. Turklāt darbaspēka trūkums nozarē rada spiedienu uz algām, kas tiek nodotas tālāk apmācāmajiem.

Kā apgalvo Johens Klima no Bādenes-Virtembergas Autovadītāju instruktoru asociācijas, atceļot likumā noteikto prasību par 10 manuālās pārnesumkārbas apmācības stundām, apmācāmajiem varētu ietaupīt aptuveni 500 eiro. Līdzīgas izmaiņas Šveicē, kā ziņots, nav izraisījušas negadījumu skaita pieaugumu iesācēju autovadītāju vidū.

Steidzamība pieaug, samazinoties skolēnu skaitam

Finansiālajam slogam jau ir izmērāma ietekme. Autoskolas ziņo par skolēnu skaita samazināšanos, īpaši apgabalos ar zemiem ienākumiem. Dažas iestādes joprojām cenšas tikt galā ar pandēmijas radītajiem kavējumiem, taču daudzas tagad ir noraizējušās par pieprasījuma kritumu.

Spiediens rīkoties pieaug. Koalīcijas valdība savā nolīgumā ir apņēmusies reformēt braukšanas izglītību, neapdraudot drošību, un ministrs Šnīders ir apņēmies tuvākajā nākotnē iesniegt konkrētus priekšlikumus.

Ja drīzumā netiks sniegts atvieglojums, autovadītāja apliecības iegūšana Vācijā var kļūt par privilēģiju, ko var atļauties tikai retais, tādējādi apdraudot vienlīdzīgu piekļuvi mobilitātei un līdzdalībai sabiedriskajā dzīvē.