Berlīnes tiesa aptur robežšķērsošanu: Vācijai jāievēro ES patvēruma noteikumi, lemj tiesneši

Tiesa nospriež, ka robežšķērsošanas gadījumi pārkāpj ES tiesību aktus

Berlīnes Administratīvās tiesas vēsturiskais lēmums ir pasludinājis par nelikumīgu Vācijas valdības jauno politiku atgriezt patvēruma meklētājus uz robežas bez pienācīgas procedūras. Lēmums tika pieņemts, reaģējot uz trīs Somālijas pilsoņu ārkārtas apelācijām, kuriem tika liegta ieceļošana, neskatoties uz to, ka viņi bija paziņojuši par savu nodomu meklēt patvērumu. Juridiskie eksperti un cilvēktiesību organizācijas šo lēmumu sauc par būtisku neveiksmi federālās valdības pretrunīgi vērtētajā imigrācijas pieejai, kas tika ieviesta maija sākumā.

Frankfurtes (Oderas) stacijā noraidīti patvēruma meklētāji

9. maijā divi vīrieši un viena sieviete no Somālijas ieradās ar vilcienu no Polijas un tika aizturēti Frankfurtes (pie Oderas) stacijā, un federālā policija viņus aizturēja. Pēc oficiāla patvēruma pieprasījuma iesniegšanas viņu pieteikums netika apstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības Dublinas regulu, bet gan tajā pašā dienā nosūtīts atpakaļ uz Poliju.

Tiesa uzskatīja, ka šāda rīcība ir pārkāpusi noteiktās ES procedūras. Dublinas regula nosaka, ka patvēruma pieprasījumi, kas iesniegti ES teritorijā, vispirms ir jāizvērtē, izmantojot noteiktu juridisko procesu, lai noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par pieteikumu. Vācijai ir pienākums uzsākt un pabeigt šo procedūru, pirms tiek apsvērta atgriešana vai pārsūtīšana.

Juridiskie eksperti: lēmums bija gaidāms

Juristu iejaukšanās nebija pārsteigta. Filips Pruī, Eiropas patvēruma tiesību speciālists, norādīja, ka Dublinas procesa apiešana klaji pārkāpj ES tiesību standartus. Viņš atsaucās uz Eiropas Savienības Tiesas 2023. gada spriedumu (C-143/22), kurā atkārtoti apstiprināts, ka dalībvalstis nevar atteikt patvēruma pieprasījumus uz ES iekšējām robežām, neuzsākot nepieciešamās procedūras.

Pruī uzsvēra, ka patvēruma meklētājiem, kas ierodas pa sauszemi, jūru vai gaisu, ir jānodrošina piekļuve atbilstošiem juridiskajiem mehānismiem neatkarīgi no viņu ieceļošanas punkta ES. "Dublinas procesa izlaišana un cilvēku tūlītēja atgriešana ir pretrunā ar saistošajiem Eiropas tiesību aktiem," viņš paskaidroja.

Iekšlietu ministra Dobrindta politika zem uguns

Tiesas lēmums tieši apstrīd ārkārtas politiku, ko iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts ieviesa tikai dažas stundas pēc stāšanās amatā 7. maijā. Viņa direktīva paredzēja pastiprināt robežkontroli un atļaut patvēruma meklētāju, kas ierodas no citām ES valstīm, atgriešanu, formulējot šo soli kā nepieciešamu sabiedriskās kārtības aizsardzībai.

Valdība centās attaisnot lēmumu, izmantojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 72. pantu, kas ļauj dalībvalstīm ignorēt ES tiesību aktus nopietnu sabiedriskās drošības apdraudējumu gadījumos. Amatpersonas kā sistēmiskas slodzes pierādījumu minēja lielo patvēruma pieteikumu skaitu, kas iesniegti Vācijā - gandrīz ceturto daļu no visiem pieteikumiem ES iepriekšējā gadā.

Tomēr Berlīnes tiesa noraidīja šo pamatojumu, norādot, ka valdība nav pierādījusi nenovēršamu draudu esamību vai paskaidrojusi, kā tūlītēja robežšķērsošana mazinātu šādu situāciju. Tiesa arī atzīmēja koordinācijas trūkumu ar kaimiņvalstīm, īpaši Poliju, un uzsvēra ES "lojālas sadarbības" principu, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu sadarboties, pirms tiek pieņemti vienpusēji pasākumi.

Eurodac sistēma un juridiskās saistības netiek ievērotas

Tiesa noraidīja federālās policijas argumentus, ka iepriekšējo reģistrāciju klātbūtne ES Eurodac pirkstu nospiedumu datubāzē ir pietiekama, lai pamatotu kopsavilkuma atgriešanu. Tā vietā tiesneši uzstāja, ka šādi dati tikai informē Dublinas procesu - tie to neaizstāj. Patvēruma meklētāji būtu bijis jāpārved uz uzņemšanas centru Vācijā un oficiāli jāapstrādā, pirms varētu apsvērt jebkādu atgriešanu.

Saskaņā ar patvēruma procedūrām Vācija var pieprasīt pārsūtīšanu tikai pēc tam, kad, izmantojot Dublinas noteikumus, ir pārbaudīts, vai atbildīga ir cita valsts, un šajā pieprasījumā jāiekļauj termiņš brīvprātīgai izceļošanai vai oficiāls izraidīšanas paziņojums. Neviens no šiem soļiem netika ievērots somāliešu pieteikumu iesniedzēju gadījumā.

Politiskā spiediena stiprinājumi

Šis lēmums ir izraisījis spēcīgu reakciju visā politiskajā spektrā. Kreisās partijas pārstāve Klāra Bīngere aicināja Dobrintu nekavējoties atkāpties no amata, apsūdzot viņu apzinātā likuma pārkāpšanā. Zaļā partija atkārtoja šīs prasības, nosaucot federālo politiku par "nacionālu solo centienu", kas grauj ES kā savienību, ko regulē tiesību normas.

Zaļo parlamentārās grupas līdzpriekšsēdētāja Brita Haselmane brīdināja, ka ES patvēruma mehānismu apiešana ne tikai kaitē personām, kurām tā nepieciešama, bet arī grauj Vācijas uzticamību Eiropā. Parlamentārā sekretāre Irēna Mihaliča šo lēmumu raksturoja kā "skaidru brīdinājumu" valdībai stingri ievērot juridiskos standartus.

Arī Policijas arodbiedrība (GdP) jau no paša sākuma pauda skepsi par šīs politikas likumību. GdP federālās policijas nodaļas vadītājs Andreas Roskopfs atkārtoti uzsvēra, ka tūlītēja atteikšana uz robežas vienmēr ir juridiski apšaubāma, un atzinīgi novērtēja tiesas skaidrojumu.

Tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties un nav pārsūdzams

Berlīnes Administratīvās tiesas lēmums ir juridiski saistošs un galīgs. Pēc tiesas amatpersonu teiktā, valdībai vairs nav iespēju iesniegt apelācijas sūdzību. Spriedums ne tikai atceļ konkrēto rīcību Somālijas lietā, bet arī rada precedentu, kas varētu ietekmēt daudzas līdzīgas lietas.

Nevalstiskā organizācija Pro Asyl, kas atbalstīja prasītājus, nosauca šo lēmumu par potenciāli vēsturisku uzvaru bēgļu tiesību jomā. Pārstāvis Karls Kops mudināja federālo valdību nekavējoties apturēt visus imigrantu pārvietošanas gadījumus uz robežas un atjaunot atbilstību Dublinas procedūrai.

Jautājumi par turpmāko politikas virzienu paliek nemainīgi

Neskatoties uz tiesas lēmumu, dažas valdības amatpersonas apgalvo, ka tiesvedība vēl nav beigusies. Citas policijas arodbiedrības priekšsēdētājs Heiko Teggatz uzsvēra, ka lieta pašlaik atrodas ārkārtas procedūras fāzē un ka pilna tiesas procesa gaitā varētu rasties atšķirīgs iznākums. Tomēr juridiskie novērotāji norāda, ka politikas strukturālie trūkumi, visticamāk, neizturēs turpmāku pārbaudi.

Tā kā valdībai tiek izdarīts arvien lielāks spiediens atteikties no savas stratēģijas vai radikāli to pārskatīt, visas acis ir pievērstas tam, kā reaģēs iekšlietu ministrs Dobrindts. Tikmēr robežsardzes iestādēm ir jāpielāgo sava prakse, lai tā atbilstu ES tiesību aktiem.