ES mudina izveidot ārkārtas krājumus, pieaugot drošības riskiem

ES uzsāk civilās sagatavotības pasākumu globālās nenoteiktības apstākļos

Reaģējot uz pieaugošajiem globālajiem draudiem un mainīgo drošības dinamiku, Eiropas Savienība ir izdevusi oficiālu ieteikumu visiem iedzīvotājiem uzkrāt pirmās nepieciešamības preces, kas spēj uzturēt mājsaimniecības vismaz 72 stundas. Šīs iniciatīvas, kas tika uzsākta saskaņā ar ES nesen atklāto “Sagatavotības stratēģiju”, mērķis ir stiprināt dalībvalstu noturību, veicinot individuālu gatavību dažādām krīzēm, sākot no militāriem konfliktiem un kiberuzbrukumiem līdz dabas katastrofām un piegādes ķēdes traucējumiem.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē Briselē uzsvēra kampaņas steidzamību, norādot, ka "jaunajai realitātei nepieciešama augstāka sagatavotības pakāpe". Komisija izklāstīja visaptverošu rīcības plānu, kas ietver 30 tūlītējus pasākumus civilās aizsardzības uzlabošanai visā ES, tostarp koordinētas ārkārtas mācības, stratēģiskās rezerves un infrastruktūras drošības pasākumus.

Iedzīvotājiem ieteicams iesaiņot avārijas komplektus ar svarīgākajiem piederumiem

Iniciatīvas ietvaros iedzīvotāji tiek aicināti salikt “noturības komplektu”, kurā būtu pārtika, ūdens, pamata medikamenti un svarīgi dokumenti. ES krīzes pārvarēšanas komisāre Hadža Lahbiba uzsvēra nepieciešamību nodrošināt pašpietiekamību ārkārtas situācijās agrīnās stundās, atsaucoties uz pieredzi, kas gūta Covid-19 pandēmijas laikā un nesenajām ģeopolitiskajām pārmaiņām. Lahbibs ieteica iedzīvotājiem iekļaut sērkociņus, radioaparātus, higiēnas preces un instrumentus, piemēram, Šveices armijas nazi. Oficiālie ES paziņojumi iesaka vismaz 1.5 litrus ūdens uz vienu cilvēku dienā un pārtiku ar ilgu glabāšanas laiku, piemēram, konservus un žāvētas štāpeļšķiedrām.

Katru gadu tiks rīkota plānotā “ES gatavības diena”, lai atgādinātu mājsaimniecībām pārbaudīt un papildināt savus krājumus. Stratēģija ietver arī izpratnes veidošanas kampaņas un izglītības komponentus, tostarp moduļus sagatavotībai ārkārtas situācijām skolu mācību programmās.

Vācijas iestādes iesaka veikt visaptverošākus pasākumus

Vācijā ieteikumi sniedzas vēl tālāk. Federālais civilās aizsardzības un katastrofu palīdzības birojs (BBK) iesaka mājsaimniecībām sagatavoties desmit dienām bez piekļuves veikaliem vai komunālajiem pakalpojumiem. BBK sniedz detalizētas vadlīnijas, tostarp ieteicamo pārtikas un ūdens daudzumu vienai personai, būtisko medicīnisko piederumu sarakstus un veidnes ārkārtas dokumentu organizēšanai.

Vācijas sagatavotības modelis uzsver praktiskumu un reālismu. Ieteicamie pārtikas krājumi ir 3.5 kilogrami graudu vai kartupeļu, 4 kilogrami konservētu dārzeņu un pākšaugu un aptuveni 2.5 kilogrami augļu. Avārijas komplektos jāiekļauj arī pamata instrumenti, silts apģērbs, guļammaiss un lukturīši. BBK ir izstrādājis tiešsaistes kalkulatoru, lai palīdzētu iedzīvotājiem noteikt viņu īpašās mājsaimniecības vajadzības.

ES plānā ir iekļauti pasākumi iestādēm un infrastruktūrai

Papildus sagatavošanai mājsaimniecību līmenī ES plānā ir iekļauts saistošu obligāto prasību kopums kritiskām iestādēm, piemēram, slimnīcām, skolām un transporta sistēmām. Šie pasākumi ietver svarīgu piegāžu nodrošināšanu un nepārtrauktas darbības nodrošināšanu ārkārtas situācijās. Telekomunikāciju infrastruktūra ir arī daļa no stratēģiskās modernizācijas.

Korporatīvā līmenī uzņēmumiem tiek uzdots izstrādāt ārkārtas protokolus, lai nodrošinātu nepārtrauktu galveno pakalpojumu pieejamību un stabilizētu svarīgākās ražošanas līnijas traucējumu laikā. Tiks izveidots centralizēts ES krīzes centrs, lai pārraudzītu koordinācijas centienus starp dalībvalstīm.

Sagatavotības mācības tiks veiktas ES līmenī, iesaistot militārās vienības, civilās aizsardzības iestādes, policiju, neatliekamās palīdzības dienestus un veselības aprūpes sniedzējus. Šo simulāciju mērķis ir uzlabot koordināciju un operatīvo gatavību reaģēt uz liela mēroga ārkārtas situācijām.

Dažādas reakcijas uz ES komunikācijas stratēģiju

Neskatoties uz programmas nopietnajiem mērķiem, ES sabiedrības informēšanas centieni ir izpelnījušies kritiku. Komisāra Lahbiba publicētais video, kura mērķis bija veicināt mājsaimniecības sagatavotību, izraisīja pretreakciju tiešsaistē. Daudzi uzskatīja, ka video, kurā bija vieglprātīgi elementi un personiskas anekdotes, tostarp Lahbibs joko par to, ka mājās vienmēr ir sastāvdaļas pastai alla puttanesca, un daudzi uzskatīja, ka tas mazina situācijas nopietnību.

Skatītāji pauda neizpratni par to, vai vēstījums bija patiess vai satīrisks. Kritiķi apšaubīja vēstījuma toni un skaidrību, pieprasot nopietnāku saziņu. Politiskie analītiķi arī pauda bažas par cenzūru pēc ziņojumiem, ka kritiskie komentāri par videoklipu tika izdzēsti no sociālo mediju platformām.

Kopš tā laika politikas padomdevēji ir aicinājuši nodrošināt lielāku pārredzamību un konsekvenci publiskajā ziņojumā. Ievērojama pārvaldības eksperte Kristīna Vanbergena brīdināja, ka neskaidra komunikācija grauj sabiedrības uzticību un mazina civilās aizsardzības iniciatīvu efektivitāti.

Drošības stratēģija reaģē uz ASV politikas maiņām un notiekošo karu

Šī atjaunotā uzmanība sagatavotībai notiek pieaugošas globālās nestabilitātes apstākļos. Krievijas karš pret Ukrainu turpinās, un pēc administrācijas maiņas ASV atbalsts ir kļuvis mazāk pārliecināts. Prezidenta Donalda Trampa lēmums samazināt atbalstu Ukrainai un mainīt ASV ārpolitikas nostāju ir palielinājis spiedienu uz ES, lai tā palielinātu savu aizsardzību un pilsonisko noturību.

Eiropas līderi tagad ir vienisprātis, ka blokam jābūt gatavam rīkoties neatkarīgi. Gatavības pasākumi vairs neaprobežojas tikai ar kara laika scenārijiem, bet ietver plašu risku klāstu, tostarp kiberdraudus, infrastruktūras sabotāžu, dezinformācijas kampaņas un ar klimatu saistītas katastrofas.

Brisele arī cieši uzrauga plašāku drošības vidi un tās ietekmi uz iekšējo stabilitāti. Stratēģijā uzsvērts, ka civilā sagatavotība ir ne tikai aizsardzība uzbrukuma laikā, bet arī kārtības uzturēšana, piekļuve resursiem un sabiedrības uzticēšanās valsts iestādēm jebkādu traucējumu laikā.

Sabiedrības informētība un atbildība joprojām ir atslēga

Neraugoties uz politiskiem izaicinājumiem un jauktām reakcijām, gan ES, gan Vācijas iestāžu galvenais vēstījums joprojām ir konsekvents: indivīdiem ir sava loma kolektīvās noturības nodrošināšanā. Būtisku krājumu uzkrāšana, ārkārtas situāciju plānu organizēšana un informētība tiek pasniegta nevis kā panikas izraisītas darbības, bet gan kā atbildīgi soļi mūsdienu laikmetam.

Kā stratēģijas uzsākšanas laikā norādīja komisārs Lahbibs: "Sagatavotība nav bailes, tā ir atbildība." Drošības ainavai strauji attīstoties, sabiedrības informētība un praktiskā gatavība var kļūt tikpat svarīga kā jebkura oficiāla aizsardzības politika.