Fiskālās satricinājumi Vācijā: budžeta krīze un tās plašākas sekas

Vācija pašlaik cīnās ar ievērojamu budžeta krīzi, kas rada izaicinājumus kanclera Olafa Šolca valdībai un rada bažas par iespējamo ietekmi uz dažādām politikām un ekonomiku kopumā.

Krīze radās novembra vidū, kad Vācijas konstitucionālā tiesa nolēma, ka jūlijā izsludinātais finansējums 2024. gada budžetam nav likumīgi iegūts. Valdības plāns paredzēja 60 miljardu eiro pārdali no ārkārtas koronavīrusa pasākumiem “klimata pārveides fondam” (KTF). Šis lēmums ir radījis 17 miljardu eiro iztrūkumu budžetā, izraisot steidzamas apspriedes starp galvenajām politiskajām figūrām, tostarp Šolcu, finanšu ministru Kristianu Lindneru un ekonomikas un klimata politikas ministru Robertu Habeku.

Krīzes centrā ir Vācijas parādu bremze (Schuldenbremse), kas ierobežo valdības aizņēmumus līdz 0.35 procentiem no IKP. Tas tika ieviests 2009. gadā, lai stabilizētu ekonomiku pēc finanšu krīzes, un nesen tas ir kļuvis par strīdīgu punktu. Lai gan Lindners ir norādījis, ka 2023. gads būs "ārkārtas gads", ļaujot neievērot šo ierobežojumu, viņš ir izslēdzis to pašu 2024. gadā, radot bažas par gaidāmajiem taupības pasākumiem.

Budžeta iztrūkums apdraud vairākas politikas jomas, jo īpaši klimata pārmaiņu fonda iniciatīvas. Valdība jau ir paziņojusi par gāzes un elektrības cenu griestu pārtraukšanu no 31. gada 2023. decembra. Šī politika, kas nosaka enerģijas cenas, lai palīdzētu mājsaimniecībām pēc Ukrainas iebrukuma, radīs palielinātas izmaksas patērētājiem. Turklāt ir apdraudēta plānotā Deutsche Bahn dzelzceļa sliežu ceļu atjaunošana un subsīdijas elektromobiļu iegādei.

Vācijas Ekoloģisko ekonomisko pētījumu institūta pētījums brīdina, ka, pienācīgi nerisinot klimata pārmaiņu problēmas, līdz 900. gadam valstij var tikt nodarīts ekonomisks kaitējums līdz pat 2050 miljardiem eiro. Turpretim savlaicīga politikas īstenošana varētu to samazināt līdz 280 miljardiem eiro.

Budžeta krīze visā Eiropā ir izraisījusi dažādas reakcijas. Daži, atgādinot Vācijas iepriekšējo nostāju finanšu krīzes laikā citās ES valstīs, situāciju vērtē ar ironijas un bažām. Piemēram, tādi ieteikumi kā Grieķijas finanšu cīņu laikā izteiktie ieteikumi, piemēram, aktīvu pārdošana, ir atkārtoti parādījušies citā kontekstā.

Krīze ir pievērsusi uzmanību arī Vācijas fiskālajai praksei, kas kādreiz tika uzskatīta par priekšzīmīgu Eiropā. Kritiķi Vācijā un ārpus tās ir norādījuši, ka stingrā fiskālo noteikumu ievērošana varētu būt novecojusi, jo īpaši ņemot vērā krīžu virkni, ar kurām jāsaskaras 2020. gados.

Galvenā atšķirība starp Vācijas situāciju un tādiem scenārijiem kā ASV valdības slēgšana ir Vācijas pamatlikuma (Grundgesetz) noteikums. Tas ļauj valdībai uzturēt darbību pat bez savlaicīga budžeta, novēršot pilnīgu valdības darbību apturēšanu.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka, neizmantojot Klimata un transformācijas fonda un Ekonomikas stabilizācijas fonda (ESF) līdzekļus, Vācijas IKP pieaugums varētu samazināties līdz pat 0.6 procentpunktiem.

Kamēr Vācijas valdība strādā, lai pārvarētu šo fiskālo izaicinājumu, plašākas sekas ES ekonomikā un Vācijas lomai tajā kļūst arvien skaidrākas. Šo budžeta sarunu iznākums ne tikai veidos Vācijas iekšpolitiku, īpaši klimata pasākumu un sociālās drošības jomā, bet arī ietekmēs tās ekonomisko stabilitāti un stāvokli Eiropas Savienībā.