Koalīcijas plaisa sola vairāk nekā 15 eiro minimālās algas

Vācijas topošo koalīcijas valdību, ko veido CDU/CSU un SPD, ir satricinājusi partiju līderu publiskā nesaskaņa par vienu no jūtīgākajiem jautājumiem koalīcijas līgumā — par minimālās algas nākotni. Kamēr SPD biedri gatavojas balsot par galīgo vienošanos, CDU līderis un topošais kanclers Frīdrihs Mercs stingri noraidīja SPD apgalvojumus, ka nākamajā gadā tiek garantēts pieaugums līdz 15 eiro stundā.

Uzstājoties tikai dažas nedēļas pirms stāšanās amatā, Mercs iebilda pret SPD priekšsēdētāju Larsu Klingbeilu, kurš bija paziņojis, ka koalīcijas līgums līdz 15. gadam paaugstinās minimālo algu līdz 2026 eiro. Pēc Merza teiktā, šāda interpretācija ir maldinoša. "Tas nebija tas, par ko mēs vienojāmies," intervijās nacionālajiem medijiem sacīja Merzs. Viņš paskaidroja, ka koalīcija tikai pauda cerību, ka neatkarīgā Minimālās algas komisija varētu apsvērt šādu palielinājumu, taču netika noteikts juridisks pienākums vai termiņš.

Nav juridiska mehānisma tūlītējai algas palielināšanai

Merzs uzsvēra, ka algu komisijai jāpaliek autonomai algu līmeņu noteikšanā. "Automātiska likumīga palielināšana nebūs," viņš teica. Komisija, nevis valdība nosaka oficiālo minimālo algu, pamatojoties uz ekonomikas datiem, darba tirgus apstākļiem un darba devēja un darba ņēmēja sarunām. Pašreizējā situācijā Vācijā minimālā alga ir 12.82 eiro stundā.

Lai gan koalīcijas līgumā, kā tiek ziņots, ir iekļauts 15 eiro skaitlis kā mērķtiecīgs mērķis, tas neuzliek valdībai pienākumu ar likumu nodrošināt šīs summas izpildi. Mercs atkārtoti uzsvēra, ka alga var sasniegt 15 eiro līdz 2026. vai 2027. gadam, taču tikai ar pašas komisijas procesu. Politiskie analītiķi uzskata CDU līdera stingro nostāju kā agrīnu viņa pilnvaru izmantošanu un skaidru zīmi, ka iekšējās nesaskaņas jaunajā koalīcijā jau parādās.

SPD saskaras ar spiedienu pirms iekšējā balsojuma

Domstarpības rodas jutīgā laikā SPD, kam jānodrošina deputātu apstiprinājums koalīcijas darījumam. Iekšējais balsojums sākas šonedēļ, un rezultāti gaidāmi aprīļa beigās. SPD līderi bija norādījuši uz 15 eiro algu kā lielu sociālās politikas uzvaru, kuras mērķis ir panākt partijas biedru atbalstu.

Tomēr Merza publiskais labojums ir radījis šaubas par šo apgalvojumu ticamību. SPD izstrādātais nolīgums tagad varētu saskarties ar pretreakciju no savām rindām, jo ​​īpaši no biedriem, kuri gaidīja stingras saistības attiecībā uz sociālā taisnīguma un ienākumu atbalsta pasākumiem.

Minimālās algas jautājums jau iepriekš bija viens no politiski simboliskākajiem elementiem līgumā, un Merza iejaukšanās liecina, ka tas varētu kļūt par vienu no pirmajiem lielākajiem konfliktiem starp koalīcijas partneriem.

Arī nodokļu atvieglojumi vidējiem ienākumiem ir neskaidri

Līdztekus debatēm par algām Mercs arī uzlēja aukstu ūdeni uz vēl vienu svarīgu SPD solījumu: ienākuma nodokļa samazināšanu maznodrošinātajiem un vidēji pelnītajiem. Lai gan SPD bija norādījis, ka tie ir daļa no koalīcijas ekonomiskās palīdzības plāna, Merzs sacīja, ka šādi nodokļu samazinājumi joprojām ir “atvērti” un būs iespējami tikai tad, ja to atļaus valsts finanses.

"Bija domstarpības, un tāpēc mēs to atstājām ārpus galīgās vienošanās," skaidroja Merzs. Viņš atzina bažas, ka pieaugošo sociālo iemaksu un inflācijas dēļ daudziem darba ņēmējiem varētu būt mazāks atalgojums mājās. "Šīs bažas no šodienas perspektīvas nav nepamatotas," viņš teica, piebilstot, ka valdībai būs jārīkojas tās pilnvaru laikā, lai risinātu šo problēmu.

Mercs apgalvoja, ka visiem nodokļu atvieglojumiem ir jābūt finansiāli ilgtspējīgiem un tie būs atkarīgi no federālā budžeta stāvokļa turpmākajos vairākos gados.

Politiskā ziņojumapmaiņa pret juridiskajām saistībām

Novērotāji norāda, ka sabiedrības domstarpības starp CDU un SPD gan attiecībā uz minimālo algu, gan nodokļu politiku atspoguļo dziļāku spriedzi koalīcijā. Tas arī ilustrē pieaugošo plaisu starp politisko ziņojumapmaiņu, ko izmanto, lai nodrošinātu sabiedrības un partiju atbalstu, un pārvaldības juridiskajiem vai institucionālajiem ierobežojumiem.

Lai gan SPD mērķis ir koalīcijas līgumu pasniegt kā progresīvu soli uz priekšu, CDU uzsver fiskālo atbildību un nepieciešamību pēc institucionālās neatkarības, īpaši attiecībā uz algu noteikšanas procedūrām.

Tas, vai šos agrīnos strīdus var atrisināt, nesamazinot koalīcijas partneru uzticību, vēl ir redzams. Taču jau tagad ir skaidrs, ka Merca vadītā valdība varētu būt piesardzīgāka, nekā tās partneri cerēja, kad runa ir par kampaņas solījumu pārvēršanu saistošā politikā.