Trampa jaunie tarifi izraisa tirdzniecības krīzi ar ES un Ķīnu

Trampa administrācija izsludinājusi milzīgu tarifu kāpumu

Pieaugot starptautiskās tirdzniecības spriedzei, ASV prezidents Donalds Tramps ir ieviesis plašus jaunus tarifus importam no daudzām valstīm, tostarp galvenajiem sabiedrotajiem un stratēģiskajiem konkurentiem. Paziņojums, kas tika sniegts preses pasākuma laikā Baltajā namā, apstiprināja, ka visām precēm, kas tiek ievestas ASV, no 10. aprīļa tiks piemērots bāzes tarifs 5 procentu apmērā. Dažām valstīm nodevas būs ievērojami augstākas.

Eiropas Savienībai tiks piemērots 20 procentu tarifs visam eksportam uz ASV, savukārt Ķīnas precēm papildus esošajiem tarifiem tiks piemērota papildu 34 procentu piemaksa. Tādas valstis kā Indija, Dienvidkoreja un Japāna arī ir vērstas uz paaugstinātām likmēm no 24 līdz 26 procentiem. Dažos ārkārtējos gadījumos, piemēram, Lesoto un Senpjērā un Mikelonā, tarifi sasniegs līdz 50 procentiem.

Tramps šo soli pamatoja, apgalvojot, ka ASV jau sen ir cietušas no negodīgas tirdzniecības prakses. Viņš atsaucās uz 2. aprīli kā Amerikas rūpniecības "Atbrīvošanas dienu", norādot, ka jaunie pasākumi iezīmē ASV ražošanas "zelta ēras" sākumu.

ES un Ķīna gatavo pretpasākumus

Eiropas Savienība nav klusējusi, saskaroties ar šīm agresīvajām tirdzniecības darbībām. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena tarifus nodēvēja par "nopietnu triecienu pasaules ekonomikai" un apstiprināja, ka ES pabeidz visaptverošu atbildes paketi, kuras mērķis ir aizstāvēt Eiropas uzņēmumu intereses. Viņa uzsvēra, ka gadījumā, ja sarunas ar ASV neizdosies, atbildes pasākumi tiks īstenoti bez vilcināšanās.

Ķīna, kas arī bija smagi skarta, nāca klajā ar stingru paziņojumu, nosodot ASV lēmumu un apņēmās ieviest savu tarifu kopumu, lai aizstāvētu savas ekonomiskās intereses. Ķīnas Tirdzniecības ministrija kritizēja Vašingtonu par gadu desmitiem ilgā progresa graušanu, kas panākts ar daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu palīdzību.

Vācija: visvairāk pakļautā ES ekonomika

No visām ES dalībvalstīm no jaunieviestajiem tarifiem visvairāk cieš Vācija. Kā lielākā Eiropas eksportētāja uz ASV Vācija pagājušajā gadā uz Amerikas tirgu nosūtīja preces aptuveni 161 miljarda eiro vērtībā. Galvenās nozares, piemēram, automobiļu ražošana, farmācija un rūpnieciskās iekārtas, ir īpaši neaizsargātas. Šīs nozares jau ir pakļautas spiedienam augsto enerģijas cenu un pieaugošās Āzijas konkurences dēļ.

Ķīles Pasaules ekonomikas institūts ir modelējis vairākus iespējamos tarifu iznākumus. Pat ierobežots tirdzniecības konflikts gada laikā varētu samazināt Vācijas IKP līdz pat 0.2 procentiem. Ja konfrontācija saasināsies, zaudējumi varētu būt daudz smagāki, īpaši, ja atbildes tarifus ieviesīs arī ES.

Tirgus reakcijas un globālās sekas

Agrīnās tirgus reakcijas ir atspoguļojušas investoru bažas. Tokijā Nikkei indekss pirmajās tirdzniecības minūtēs pēc Trampa paziņojuma nokritās par aptuveni četriem procentiem, lai gan vēlāk tas daļēji atguvās. Analītiķi brīdina, ka tas ir tikai sākums plašākam finanšu triecienvilnim, kas varētu pārņemt globālos tirgus.

Paredzams, ka jaunie tarifi paaugstinās cenas ASV patērētājiem, jo ​​importētāji, visticamāk, pārnesīs papildu izmaksas pa piegādes ķēdi. Ekonomisti baidās, ka radītais inflācijas spiediens varētu vēl vairāk destabilizēt ASV ekonomiku, pat ja vietējie ražotāji gūst labumu no ārējās konkurences samazināšanās.

ES ierobežotais sviras efekts un stratēģiskā dilemma

Neraugoties uz aicinājumu uz atriebību, ES saskaras ar strukturāliem trūkumiem tirdzniecības karā. Lai gan tā eksportē uz ASV ievērojami vairāk nekā importē, tādējādi radot tirdzniecības pārpalikumu gandrīz 200 miljardu eiro apmērā, Savienībai ir mazāk amerikāņu preču, kurām piemērot prettarifus. Tas ierobežo tā spēju pielietot proporcionālu spiedienu.

Brisele jau ir publicējusi konfidenciālu sarakstu ar tūkstošiem ASV produktu, kuriem varētu tikt piemēroti jauni nodokļi. Notiek konsultācijas ar ietekmētajām nozarēm, taču lēmumu pieņēmēji joprojām ir piesardzīgi. ES ir norādījusi, ka tā var aizkavēt pilnīgu atbildes tarifu ieviešanu, lai dotu laiku diplomātiskajiem centieniem gūt panākumus.

Alternatīvu stratēģiju izpēte

Papildus tradicionālajiem tarifiem ES izskata citus instrumentus. Viena no apspriežamajām iespējām ir piespiešanas novēršanas instrumenta (ACI) izmantošana, kas ir juridisks mehānisms, kas paredzēts, lai reaģētu uz ārvalstu varas īstenoto ekonomisko iebiedēšanu. ACI varētu ļaut ES noteikt ierobežojumus ne tikai precēm, bet arī pakalpojumiem, investīciju plūsmām un pat intelektuālā īpašuma tiesībām.

Digitālie pakalpojumi, jo īpaši tie, ko nodrošina amerikāņu tehnoloģiju giganti, piemēram, Google, Amazon un X (agrāk Twitter), tiek uzskatīti par potenciāliem mērķiem. Tomēr jebkura šāda rīcība, visticamāk, radītu papildu kaitējumu Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem, kuri ir atkarīgi no šīm platformām.

Vēl viena alternatīva, kas tiek apsvērta, ir tirdzniecības partnerattiecību stiprināšana ar citām valstīm, kuras arī ietekmē ASV tarifi. Tomēr, ņemot vērā esošos tirdzniecības nolīgumus un politiskos sarežģījumus, jo īpaši ar Ķīnu, eksperti ir skeptiski par iespējamību ātri mainīt piegādes ķēdes un eksporta galamērķus.

Trampa plašākais tirdzniecības redzējums un riski

Prezidents Tramps ir uzrādījis tarifus kā patriotisku gadu desmitiem ilgās nelīdzsvarotības korekciju. Viņš apgalvo, ka pat tādi tuvi sabiedrotie kā ES ir izmantojuši ASV ar nesamērīgi augstām importa nodevām, slēptiem tirdzniecības šķēršļiem un valūtas manipulācijām. Šie apgalvojumi nav vispārpieņemti, taču Tramps turpināja formulēt šo jautājumu skarbos, kaujinieciskos terminos.

Dažas preces, piemēram, varš, pusvadītāji, farmaceitiskie izstrādājumi, zelts un “stratēģiskie minerāli”, ir atbrīvoti no jaunajiem tarifiem. Konkrēti, Kanāda un Meksika, divas no Amerikas tuvākajām tirdzniecības partnervalstīm, arī ir atbrīvotas, lai gan spēkā esošie tarifi daļai to eksporta joprojām ir spēkā. Citas sankcijas valstis, piemēram, Krievija, Ziemeļkoreja un Kuba, ir izslēgtas iepriekš pastāvošo tirdzniecības aizliegumu dēļ.

Baltais nams arī ir paziņojis par 25 procentu tarifiem automašīnu importam, radot spiedienu uz Vācijas jau tā saspringto automobiļu nozari. Tiek apsvērta papildu nodevu iekasēšana naftas un gāzes importam no tādām valstīm kā Venecuēla un, iespējams, Krievija, ja diplomātiskās sarunas par Ukrainu turpinās klibot.

Pieaugošā šķirtne un neskaidra nākotne

Tā kā tagad ir ieviesti vai drīzumā noteikti tarifi tūkstošiem produktu, transatlantiskā alianse saskaras ar kritisku stresa testu. Eiropas līderi cīnās ar to, kā aizsargāt savu ekonomiku, nesamazinot strīdu. Tikmēr ASV amatpersonas brīdinājušas, ka uz jebkuriem atbildes soļiem tiks vērsti agresīvāki pretpasākumi.

ASV finanšu ministrs Skots Besents brīdināja citas valstis pret triecieniem, apgalvojot, ka šādas atbildes tikai novedīs pie eskalācijas. Tomēr Eiropas līderi apgalvo, ka nespēja reaģēt riskē liecināt par vājumu un atteikšanos no ilgtermiņa ekonomiskās suverenitātes.

Tā kā globālās piegādes ķēdes satraucas no šīm pēkšņajām politikas izmaiņām, uzņēmumi abās Atlantijas okeāna pusēs paliek nenoteiktībā. Tas, vai diplomātija var gūt virsroku, vēl ir redzams, taču pašreizējā trajektorija norāda uz ilgstošu ekonomisko nesaskaņu periodu starp pasaules lielākajām ekonomikām.